|
Halštate (Hallstatt) Halštate (Hallstatt) ir neliela Austrijas pilsētiņa, kas iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un jau vairākus gadsimtus pazīstama kā sāls ieguves vieta. Tā atrodas pie Halštates ezera, ko ieskauj Alpu kalni.
Halštates ezers un laivu piestātne.
Tā kā Halštatē ir zemes deficīts, te ir tikai daži desmiti kapu vietu. Agrākajos gados pēc noteikta laika mirušo kauli no zemes tika izrakti, izbalināti, bet galvaskauss apgleznots ar augu vai ziedu vainagu. Uz galvaskausa tika uzrakstīts vārds, profesija un miršanas datums. Pēc tam šie kauli visu apskatei tika izlikti vietējā kapelā – aptuveni 3x3m2 mazā telpiņā (maksa par apskati 1.50 eiro). Līdz ar to apbrīvotajā kapa vietā varēja apglabāt cita cilvēka mirstīgās atliekas. Pēdējais galvaskauss, kas izstādīts kapelā, datējas ar 1981. gadu. Tagad tiek praktizēta kremēšana, taču, ja vietējais iedzīvotājs vēlas, lai viņa kauli atrastos kapelā, tas juridiski jānoformē.
Esot uz vietas, nekādi nesapratu, ar ko šī pilsētiņa izpelnījusies tādu ķīniešu pieplūdumu – viņi bija simtiem. Pat uzraksti te ir ķīniešu(!) valodā. Gatavojot materiālu, internetā uzgāju, ka 2012. gadā Ķīnas pilsētā Luoyang tika uzcelta Halštates vecpilsētas kopija.
Pat pārtikas veikala izkārtne Halštatē ir ķīniešu valodā.
Izskatījās nedaudz smieklīgi, ka ķīnieši pilsētiņas suvenīru veikalos pirka Ķīnā ražotas mantas, ko vest atpakaļ uz Ķīnu.
Dahšteinas kalni Dahšteinas kalni (Hoher Dachstein) atrodas netālu no pilsētas Halštate (Hallstatt). Augstākā kalna virsotne sniedzas līdz 2995 mv.j.l. Kalnā izveidojušās apmēram 230 alas. Viena no populārākajām tūristu apskates vietām – Ledus ala. Lai nokļūtu tuvāk Ledus alai, jāuzbrauc ar troses vilcieniņu. Tad pa serpentīnveida asfaltētu (kā tādā augstumā to dabūja gatavu?) taciņu jāuzkāpj līdz alai. Vai nu taka bija pārāk stāva, vai arī temperatūra turējās ap +380C, bet kāpiens augšā man likās ārkārtīgi grūts. Ārpusē pie alas var saģērbties biezāk, jo alā pat vasarā temperatūra ir -10C. Pastaiga pa alu ilgst apmēram 40-50 minūtes. Būs jākāpj pa kāpnītēm gan augšā, gan lejā. Celiņš ir apstrādāts ar materiālu, lai neslīdētu apavi, bet uz to īpaši nevajadzētu paļauties. Ledus alā apskatāmi sasaluši ūdenskritumi un ledus sienas. Izdomāti nelieli šova elementi ar gaismu un skaņu.
Trošu tilts, kas ejot kustās. Ja kādam bail, var iet pa līdzās esošo Ledus alas celiņu.
Lai nokļūtu kalna virsotnē, jāuzbrauc augstāk ar citu trošu vilcieniņu. Adrenalīna sajūtu cienītāji var izbaudīt pāri kalna kraujai uzbūvētu skatu platformu no pieciem šauriem tiltiņiem, kas pēc konstrukcijas atgādina cilvēka plaukstu - 5 fingers (pieci pirksti). No trošu vilcieniņa līdz skatu platformai jāiet apmēram 30 minūtes. Pusceļā slejas cita skatu platforma, kas pēc formas atgādina kuģi.
Platforma 5 fingers. Lai rastos kopiespaids, bildi aizlienēju no interneta.
Katrs platformas pirksts nedaudz atšķiras. Dahšteinas kalni kopā ar Halštates pilsētiņu 1997. gadā tika pie UNESKO pagodinājuma. Biļešu cena ~40 eiro. Biļeti nedrīkst pazaudēt, jo tā būs jāizmanto vairākas reizes (divi trošu vilcieniņi augšā un divi – lejā; ieeja Ledus alā).
Dahšteinas kalnu panorāma.
Ar sarkaniem aplīšiem apvilktas cilvēku grupas.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Alpu kalnu pilsētiņās raksturīgas mājas, kurām 2. un, ja ir, tad 3. stāvs uzbūvēts no koka. Koka balkoniem noteikti jābūt bagātīgi rotātiem ar ziediem. Visi pagalmi izskatījās tik perfekti sakopti. Mums līdz tādam līmenim vēl ļoti, ļoti tāls ceļš ejams.
Itālijas Alpos mājām ir salīdzinoši mazi lodziņi, nekā pie mums Latvijā, un visiem logiem priekšā žalūzijveida aizvērtņi.
Cilvēkiem vienmēr ir paticis atstāt pēc sevis kādu piemiņu. Pie mums alu sienās ieskrāpē savu vārdu, bet Alpu dolomītu kalnos vārdu izliek no akmeņiem.
Suns ķengursomā. Visi ģimenes locekļi vēlas pilnvērtīgi izbaudīt kalnus.
Kalnu pakājēs zeme izmantota līdz pēdējam metram. Nekur nevarēja redzēt aizlaistus, pamestus zemes gabalus kā pie mums. Nevarēju saprast, kas tās Austrijā par daudzām mazām mājiņām uz lauka – darbarīku novietnes vai siena šķūnīši?
Slovēnijas Alpos sienu žāvē pavisam savādāk nekā pie mums – uz horizontāliem koka zariem.
Divi vīri kalnā kāpa bavāriešu cepurēs, kas rotātas ar spalvām un ziediem.
Austrijas Grosgloknera Alpu panorāmas ceļa serpentīnus no kraujas šķir vien reti akmens bluķīši.
Par šādu 2-vietīgu studentu dzīvoklīti (Bad Ischl; Austrija) mūsējie var tikai sapņot. Te ir virtuvīte ar ledusskapi, tualete ar dušas kabīni, balkons un skaists skats uz kalniem. Noskaidroju, ka maksa par mēnesi ~130 eiro.
Alpu simbols ir ēdelveisa ziediņš. Tas attēlots uz Austrijas 2 centu monētas.
Alpu ēdelveiss sastopams augstāk par 2.5 km. Internetā izlasīju, ja senos laikos jauneklis vēlējies precēties, lai pierādītu savu mīlestību, viņam savai iecerētajai vajadzēja uzdāvināt ēdelveisa ziedu, jo tie aug klinšainās, grūti pieejamās vietās, kuras var sasniegt, riskējot ar dzīvību. Pati šādu ziedu kalnos gan nemanīju, tāpēc paraugu atradu internetā.
Citi Alpos redzētie ziedi. Nosaukumus diemžēl nezinu.
|