12. Ģeometrisko ķermeņu projekcijas12.06.2016.Tēma: SKOLA → Tehniskā grafika → Tehniskā grafika iesācējiem (teorija) Regulāras trīsstūra prizmas projekcijas 4. attēlā parādīts, kā konstruēt regulāras trīsstūra prizmas aksonometriskās projekcijas (uzskatāmos attēlus). Lai aksonometriskajās projekcijās uzkonstruētu prizmas pamatu, no sākumpunkta O uz abām pusēm uzvelk x asi. Uz x ass pa labi un pa kreisi no O atliek pusi no trīsstūra malas (a/2). Uz y ass atliek trīsstūra augstumu h ortogonālajā izometrijā vai h/2 frontālajā dimetrijā. Iegūtos punktus savieno. No visām trijām virsotnēm paralēli z asij atliek prizmas augstumu H. Iegūtos punktus savieno. 4
5. attēlā redzams regulāras trīsstūra prizmas uzskatāmais attēls ortogonālajā izometrijā un trīs skati. 5
Regulāras sešstūra prizmas projekcijas Pirms regulāra sešstūra konstruēšanas vēlams 6. attēlā izpētīt malu attiecības. Attālumu starp sešstūra pretējām malām, kas aptuveni vienāds ar ~1,75a, turpmāk apzīmēsim ar s. 6 7. attēlā parādīts, kā konstruēt regulāras sešstūra prizmas aksonometriskās projekcijas (uzskatāmos attēlus). Lai aksonometriskajās projekcijās uzkonstruētu prizmas pamatu, no sākumpunkta O uz abām pusēm uzvelk x un y asis, jo punkts O būs sešstūra viduspunkts. Uz x ass pa labi un pa kreisi no O atliek sešstūra malas garumu a. Uz y ass no O uz abām pusēm atliek attālumu s/2 ortogonālajā izometrijā vai s/4 frontālajā dimetrijā. Caur punktiem, kas iegūti uz y ass, velk paralēlas taisnes x asij. Uz tām pa labi un kreisi no y ass atliek pusi no sešstūra malas (a/2). Iegūtos punktus savieno. No visām sešām virsotnēm paralēli z asij atliek prizmas augstumu H. Iegūtos punktus savieno. 7
8. attēlā redzams regulāras sešstūra prizmas uzskatāmais attēls ortogonālajā izometrijā un trīs skati. 8
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
Aizkulises
Teorijai izmantoti pārveidoti grāmatas attēli.
Viktors Vinogradovs un Igors Višņepoļskis “Rasēšana 1. daļa” (1988) |