12

Pirms dažiem gadiem, braucot uz Igaunijas ziemeļiem (ceļojuma aprakstu skatīt šeit), netikām Raktuvju muzejā, tāpēc turp nolēmām aizbraukt šajās skolēnu rudens brīvdienās. Laika trūkuma dēļ braucienam nolēmām veltīt tikai 2 dienas. Ja vēlas redzēt ko vairāk kā Kohtla-Nömme, tad ar 2 dienām nepietiek, jo ceļā turp atpakaļ jānobrauc vairāk kā 900 km.

 

1. diena

... Valka – Valga – Sangaste – Väike Munamägi – Otepää – Kuremaa – Rakvere

Dienā nobraukti apmēram 415 km.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

No Valgas brauc pa Tartu ceļu, bet pēc tam krustojumā ar ceļu nr. 72, nogriežas Otepää virzienā.

 

 


Sangastes pils (Sangaste  loss) atrodas Lossiküla ciematā - 25 km attālumā no Valgas, braucot pa ceļu nr. 72 uz Otepää.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Braucām 25. oktobrī - dienā, kad Igaunijā uzsniga pirmais sniegs. Apgājām apkārt pilij, bet tā kā visas taciņas bija aizsnigušas, īsti nezinājām kurp iet. Nevēlējāmies slapināt nepiemērotos apavus. Ja būtu braukuši siltākā laikā, noteikti pastaigātu pa parku un aizietu līdz dīķim. Iekšā pilī negājām.

 

Frīdrihs Bergs jaunībā bildinājis angļu grāfa meitu, bet saņēmis atteikumu. Tad viņam radusies doma uzcelt lepnu pili, kur nebūtu kauns atvest sievu. Kā pils prototips tika izvēlēta Anglijas Vindzoras pils. Pilī ir 99 istabas, jo 100 un vairāk istabu toreiz drīkstēja būt tikai cara pilī.

 

Galvenajā tornī atrodas skatu laukums. Aiz pils aug vecs ozols, kurā mājo pūces. Tiek uzskatīts, ka ozolu iestādījis Pēteris I.

Līdzās pilij atrodas parks, bet pils pagrabos bērniem tiek piedāvāts pabūt Peļu zemē.

http://www.sangasteloss.com/

 

Salīdzinājumam internetā atradu Sangastes pils un Vindzoras pils fotogrāfijas. Gribējās redzēt, kas abām pilīm ir līdzīgs. Manuprāt, tikai tornis.

 

Sangastes pils (Igaunija).

 

Vindzoras pils fragments (Anglija).


 

Dažus kilometrus pirms Otepää, ceļa labajā pusē, redzams Mazais Munameģis (Väike Munamägi).

No kalna virsotnes paveras panorāma 50 km rādiusā. Kalna pakājē atrodas šīs apkārtnes lielākais akmens.

 

 

 

Uz sniegoto  kalnu noraudzījāmies pa automašīnas logu.


Attālums no Valgas līdz Otepää - 50 km. Otepää - Igaunijas lielākais ziemas sporta centrs jau vairāk nekā 50 gadus.

1. Mäe ielā (uzkalnā līdzās mežam) uzstādīts Enerģijas stabs, kura vietu izvēlējušies ekstrasensi.

   

 

 

 

 

 

Nekādas emocijas mums šī vieta neizraisīja, tāpēc piešķīru pavisam mazu zirnīti. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Oterpē atrodas Tehvandi sporta komplekss (Tehvandi Spordikeskus) ar 90 metru augstu tramplīnu, kuru sportotāji izmanto gan ziemā, gan vasarā. 34 m augstā tramplīna skatu platforma ir tūrisma un sporta objekts, no kura iespējams vērot treniņus un sacensības. Tornī var nokļūt pa trepēm vai ar liftu.

 

 

Sporta kompleksa teritorijā atrodas atrakciju parks (3.) un ziemas sporta veidu muzejs.

 

http://www.tehvandi.ee/

 

 

Skatu tornis apskatei atvērts vasaras periodā. Lai tajā uzkāptu citā laikā, iepriekš jāpiesaka ekskursija, tāpēc mēs tur netikām.

Pirmais sniegs bija uzsnidzis tikai pirms dažām stundām, bet trasē cilvēki jau slēpoja.

 

4. Akmens labirints ir 500 m garš. Tiek uzskatīts, ka labirintā cilvēka ķermeni ietekmē 2 spēki – zemes un kosmiskais starojums. Labirints atrodas Otepää baznīcai (kirik) pretējā ceļa pusē.

 

 

Mašīnu var novietot stāvvietā līdzās baznīcai. Pārejot pāri ceļam, uz nelielas nogāzes atrodas labirints. Mūsu ceļojuma dienā visi akmeņi bija zem sniega kārtas. Protams, ka labirintu neizgājām.

 

5. Pilsētas teritorijā atrodas Pihajerva ezers (Pühajärveun parks. Ar ezeru saistās leģenda par māti, kas karā zaudējusi piecus dēlus un tos apraudājusi. No viņas asarām izveidojies ezers, bet kapi esot kļuvuši par salām.

Ap Pihajerva ezeru vijas 12 km gara pārgājienu taka. Ezeru 1991. gadā iesvētīja dalailama un par godu tam, pie ezera uzstādīta koka skulptūra.

 

Visas takas bija piesnigušas, tāpēc tālu negājām. Domāju, ka vasaras sezonā te ir ļoti jauka atpūtas un pastaigu vieta.


 

Attālums no Otepää līdz Tartu - 38 km. Apskates objektus Tartu skatīt šeit.

 

 

 

Tartu esam bijuši 2 reizes, tāpēc pilsētai izbraucām cauri.

 


 

Pa ceļam no Tartu līdz Rakverei var iebraukt Kuremaa ciematā, lai apskatītos vējdzirnavas, kas atrodas uz ielas Laiuse tee. Internetā rakstīts, ka 3. stāvā iekārtota muzeja ekspozīcija.

 

 

 

 

Ļoti līdzīgas Āraišu vējdzirnavām. Tā kā dzirnavas bija ciet, apgājām tām apkārt.


 

Rakverē ievērības cienīgas ir pilsdrupas, kurām līdzās atrodas taura skulptūra (sīkāku aprakstu skatīt šeit).

No Rakveres pilsētas centra nomaļus izveidota 3 km garā Rakveres Ozolaines pārgājienu taka (Rakvere Tammik;  Tammiku tn 6), kas iepazīstina ar 150-220 gadus veciem ozoliem. Taka ved arī gar vācu kareivju kapiem un gar deportāciju upuru piemiņai uzstādīto piemiņas zīmi "Ērkšķu kronis".

Viesnīcu pilsētā Rakvere uz vienu nakti caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau iepriekš.

 

 

 

Rakverē bijām ļoti vēlu. Vasarā noteikti pastaigātos pa Ozolaines taku. 

Pilsdrupās esam bijuši pirms dažiem gadiem. Palikušas ļoti labas atmiņas. 


 

 

 

12

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti izdevniecības „Jāņa Sēta” un Google maps karšu fragmenti.

 

 

25. oktobrī mūs Igaunijā pārsteidza pirmais sniegs, kura biezums vietām sasniedza pat vairākus centimetrus. Tā kā temperatūra turējās ap +10C, sniegs nemaz netaisījās kust.

 

 

Uz apsnigušo koku fona īpaši izcēlās bērzi ar dzeltenajām, vēl nenokritušajām lapām.

 

2016. gadā apritēja 100 gadi, kopš Igaunijā tika atvērtas pirmās raktuves.

 

Igaunijas raktuvēs ieguva degslānekli.

 

Racēji strādāja 8 darba stundas un dienā spēja iegūt apmēram 6 tonnas produkcijas. 1 tonnā degslānekļa drīkstēja būt tikai 100 kg kaļķakmens piejaukuma. To pārbaudīja īpaša kvalitātes kontrole. Ja kaļķakmens bija par daudz, samazināja algu.

 

 

Raktuvju strādnieka apavi.

 

Mērs, uz kura ar sarkano krāsu atzīmēts degslānekļa kārtas biezums.

 

 

Raktuvju muzeja kafejnīcā zem dažu galdu stiklotajām virsmām redzams degslāneklis.

 

Muzeja pagalmā arī ir ko skatīties. Kaut vai pazemes vilciens. Tā vagoni maziņi, tāpēc pa atvēlēto ieejas caurumu lielam cilvēkam biezās drēbēs iespraukties pagrūti.