|
Mana dvēsele raud par dvēseļu puteni Filmas “Dvēseļu putenis” (vērtējums šeit) laikā jutos, it kā pati atrastos kaujas laukā starp uguns zalvēm un kritušo ķermeņiem. Kā māte izjutu skaudru sāpi par jaunajiem puišiem, kuriem nācās cīnīties strēlnieku pulkā. Līdzās man filmu skatījās septiņpadsmitgadīgais dēls, un es esmu ārkārtīgi pateicīga mūsu drosmīgajiem senčiem un arī manam vecvectēvam - strēlniekam, ka dēls asiņainās kaujas ainas piedzīvo vien datorspēlēs vai filmās. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
