Mana dvēsele raud par dvēseļu puteni

Filmas “Dvēseļu putenis” (vērtējums šeit) laikā jutos, it kā pati atrastos kaujas laukā starp uguns zalvēm un kritušo ķermeņiem. Kā māte izjutu skaudru sāpi par jaunajiem puišiem, kuriem nācās cīnīties strēlnieku pulkā. Līdzās man filmu skatījās septiņpadsmitgadīgais dēls, un es esmu ārkārtīgi pateicīga mūsu drosmīgajiem senčiem un arī manam vecvectēvam - strēlniekam, ka dēls asiņainās kaujas ainas piedzīvo vien datorspēlēs vai filmās.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko