Izcila un aizraujoša izrāde. Stāsts par astoņiem bijušajiem klasesbiedriem. Visas izrādes laikā tiek meklēta atbilde uz vienu vienīgu jautājumu: "Vai tas, ko katrs dzīvē vēlējies sasniegt, būdams jaunietis, ir piepildījies 12 gadus pēc skolas beigšanas?" Lai labāk izprastu katra klasesbiedra dzīvi, tiek izspēlētas gan tagadnes, gan pagātnes (skolas) situācijas.

Pēc izrādes palika mazliet skumji, jo tā lika man atcerēties savu jaunību un skolas laiku (skolu pabeidzu pirms 27 gadiem). Pat asara notecēja. Arī man bija sapņi… Nekādi lielie tie padomju laikā nevarēja būt. Ne par ārzemēm tolaik sapņojām (robežas bija slēgtas), ne par saviem biznesiem (tādi neeksistēja), ne par lielām naudām (visiem tolaik bija daudz maz vienādas algas). Bet vienu gan es zināju, – ja man būs ģimene, tad tā būs mana vislielākā vērtība.

Kaut kur biju lasījusi, ka izrāde vairāk domāta 30-gadniekiem, tāpēc biļeti nenopirku savai 16-gadīgajai meitai. Pēc izrādes noskatīšanās to nožēloju, jo domāju, ka arī viņai būtu bijis interesanti.

 

No 5 zirņiem izrādei piešķiru

 

Tagad pateikšu dažus vārdus par Nacionālā teātra piebūvi – Jauno zāli. Šajā zālē biju pirmo reizi. Iepriekš par to kā par telpu biju dzirdējusi diezgan sliktas atsauksmes.

1. Vispirms jau pārsteidza režģotās metāla kāpnes, kas veda uz šo teātra piebūvi. Iedomājos, kā izskatītos, ja pa tām kāptu glauna dāma augstpapēžu kurpēs (papēdis iestrēgst režģu caurumā), tērpusies kažokādas mētelī. Tāds sirreāls paskats, jo pa tādām metāla kāpnēm parasti jākāpj, ja pa sētas durvīm, tas ir, noliktavas durvīm no lielveikala jāiznes iegādātā lielgabarīta prece.

2. Kad izrāde sākās, noskaņu papildināja lietus radītais troksnis. Ja iepriekš nebūtu zinājusi, ka Jaunajai zālei ir slikta skaņas izolācija, domātu, ka tas ir skaņas efekts.

3. Kafejnīcā (ja to tā var nosaukt) glaunā baroka stila lustra piekarināta pie metāla stalažām. Manuprāt, izskatās bezgaumīgi. Labi – par māksliniecisko gaumi nestrīdēšos. Varbūt esmu vecmodīga.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Dramaturgs: Jānis Balodis

Režisors: Valters Sīlis

Pirmizrāde 2014. gada 20. maijā.