No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

Pamācošs romāns par to, ka dzīvē “pats galvenais, ka mēs viens otram esam. Viss pārējais ir tikai lietas. Tikai lietas.”

35 gadus vecā Izabella visu savu dzīvi veltījusi mūziķes karjerai. Vienīgais, ko viņa māk – izcili spēlēt vijoli. Bērnu audzināšanā un ikdienas sadzīvē sieviete ir profāns, jo šos pienākumus no laika gala uzņēmusies aukle. Kad autokatastrofā iet bojā Izabellas vīrs, atklājas milzīgas kredītsaistības. Izabella spiesta pārdot lepno Londonas māju, pamest mūziķes karjeru un kopā ar bērniem pārcelties uz dzīvi laukos. Gleznainā meža ielokā pie ezera viņa mantojusi zemes gabalu un vecu, nolaistu, bet savā laikā savdabīgā stilā celtu, lielu savrupmāju, ko vietējie dēvē par Spāņu namu.

Līdzko atraitne ievācas šajā namā, sākas intrigas, jo savrupmāju iekārojuši vēl daži romāna personāži. Tiek darīts viss, lai jauno sievieti, kas neko nesaprot ne no remonta darbiem, ne no lauku darbiem, ātrāk dabūtu no šīs vietas prom.

Vairāku mēnešu laikā, ko Izabella pavada jaunajā dzīvesvietā, viņa piedzīvo mīlestību, draudzību, nodevību, atklāsmi un izaugsmi. Sieviete satuvinās ar saviem bērniem un iemācās darīt to, ko nekad agrāk nav darījusi.

Lasīju krievu valodā, jo latviski grāmata vēl nebija iztulkota.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko