|
Trīspadsmitā datuma mistērijas Dēlam rīta vilcienā sāka niķoties telefons. Slēdzās iekšā un ārā, iekšā un ārā, kamēr dažās sekundēs no 100% noslīdēja līdz 20%. Līdzko vīrs šķērsoja gājēju pāreju, luksoforā nomainījās gaisma. Pirmā mašīna uzdeva gāzi un tad piebremzēja. Aizmugurē braucošā mašīna iebuktēja tās dupsī. Negadījums notika apmēram 10 metru attālumā no mana vīra. Meita nokavēja rīta vilcienu, bet, braucot atpakaļ no Rīgas, piedzīvoja – kā pati teica - apokalipsei līdzīgu situāciju. Neilgi pirms Ikšķiles stacijas pilnīgi visi vagonā esošie cilvēki sāka klepot. Tika vērti vaļā logi, bet tas nelīdzēja, tāpēc lielākā daļa pasažieru vilcienu pameta Ikšķiles stacijā. Meitai vēl ilgi pēc tam kņudēja kakls. Vakarā, atstāstot šo notikumu, viņa atzinās, ka sapratusi, kādas sajūtas rodas, piemēram, kad notiek ar teroraktiem saistīti indīgo gāzu uzbrukumi. Par laimi šīs notikums nebija tik dramatisks. Iespējams, kāds gudrinieks (pēdiņās) vilciena ventilācijā bija iepūtis piparu gāzi. Visu vakaru gaidīju, kas mistisks notiks ar mani. Kā par brīnumu - izpalika. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
