123

Sagatavošanās. Viesnīcu rezervēšana

2006. gadā no Ventspils uz Sāremas salu (Saaremaa) kursēja prāmis. Mājas lapa vēstīja, ka jūras brauciens ilgst aptuveni četras stundas. Ar vīru nospriedām, ka bērni (4 un 7 gadi) spēs to izturēt, jo auto brauciens uz Latgales laukiem ar visām pieturvietām aizņem vēl ilgāku laiku.

Prāmja attiešanas laiks no rīta pulksten 8.00 (pasažieru uzņemšana no 6.00 līdz 7.30), tāpēc, lai kārtīgi izgulētos, uz Ventspili nolēmām doties dienu iepriekš. Viesnīcu vēlējos rezervēt pilsētas centrā, taču Ventspils Olimpiskā centra viesnīcā, kurā parasti nakšņojām, ciemojoties Ventspilī, brīvu vietu nebija. Savukārt Dzintarjūra, manā skatījumā, bija pārāk dārga, tāpēc šo variantu nemaz neizskatīju. Beigu beigās internetā uzgāju informāciju par strādnieku viesnīcu, kas atradās līdzās Jaunpilsētas laukumam.

Vai nu lapa booking.com tajā laikā vēl nebija pieejama, vai arī es par tādu lapu neko nezināju, bet Igaunijas viesnīcu meklēšana izrādījās visdarbietilpīgākais process. Tā kā braucienā devāmies pašā vasaras viducī – jūlijā – gandrīz visas viesnīcas un kempingi Kuresāres (Kuressaares) apkārtnē, par kuriem bija iespējams atrast vismaz kaut kādu informāciju internetā, bija jau rezervēti. Beigu beigās palaimējās sarunāt četrvietīgu ģimenes istabiņu apdzīvotās vietas Mändjala piejūras viesnīcā.

Trešo nakti ieplānojām pavadīt Pērnavā (Pärnu), tāpēc viesnīcu rezervēju Pernu upes krastā. Interneta lapā bija rakstīts, ka viesnīca atrodas 10-15 minūšu gājiena attālumā no jūras.

 

1. diena

... – Ventspils

Kad ieradāmies Ventspilī, vispirms sameklējām viesnīcu. Tā kā bijām pasūtījuši numuriņu ar tualeti un dušu, kas strādnieku viesnīcā laikam skaitījās ekskluzīvi, tikām pie 10-vietīgas(!) istabas. No sākuma ar vīru bijām apjukuši, jo domājām, ka būs jānakšņo vienā istabā vēl ar 6 cilvēkiem, tomēr mūs nomierināja. Kaut arī gultas bija 10, istabā nakti pavadījām tikai mēs četri vien.

Pēc iekārtošanās viesnīcā, aizbraucām līdz prāmja piestātnei, lai nākamajā dienā bez lieka stresa mācētu atrast ceļu. Pēc tam nodevāmies izklaidēm: pastaiga pa pilsētu, gar jūru un atrakcijas “Bērnu pilsētiņā”.

 

123

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Baltijas jūra, peldot ar prāmi uz Sāremu.

 

 

Apdzīvotajā vietā Mändjala, kur apmetāmies pirmo nakti, meita pie jūras dzeltenajās smiltiņās no akmentiņiem izlika “bruģi”. Vēlāk akmentiņi tika aiznesti uz viesnīcas istabiņu un ar flomāsteriem apzīmēti.

 

 

Šīs, savukārt, ir Pērnavas pludmales smiltis. Nedaudz līdzīgas dubļiem. Dēls pludmalē atrada plastmasas sietiņu un izraka "kanalizācijas bedri". Tāda bija viņa rotaļa.

 

 

Lai šūpotos uz šīm metāla šūpolēm (pie Anglas vējdzirnavām), bija jānostājas uz metāla pēdām.