|
Pazudušais laulības gredzens No rīta pamanīju, ka uz pirksta nav laulības gredzens. Parasti šim faktam nepievēršu uzmanību, jo bieži, kad tas traucē, mēdzu noņemt. Ir bijis pat laiks, kad ilgstoši staigāju bez gredzena. Palūkojos virs spoguļa uz plauktiņa, kur parasti to nolieku. Nebija. Ielūkojos naudas makā, kur to ielieku, ja esmu ārpus mājas. Atkal nekā. Varbūt remontējot meitas dzīvokli to netīšām novilku kopā ar darba cimdu, un tagad tas guļ kādā būvgružu maisā? Ko darīt? Ja nu laulības gredzena pazaudēšana ir slikta zīme… Kad galīgi sastresojos, gredzena meklēšanā iesaistījās vīrs. Viņš atbīdīja spoguli no sienas, un uz grīdas ar klusu plunkšķi nokrita mans gredzens. Cik atvieglota jutos, ka nebūs jārakājas pa būvgružu maisiem, to meklējot.
Darbs atvaļinājuma laikā Maija vidū piezvanīja no skolas un pateica, ka atvaļinājums sāksies no 1. jūnija. Vakar, izliekot gada vērtējumus, noskaidrojās, ka divi skolēni manā priekšmetā ir nesekmīgi. Tagad sanāk, ka man sava atvaļinājuma laikā jāiet uz skolu, lai abiem slaistiem novadītu vasaras darbus. Esmu nikna uz vadību, kas atvaļinājumu izkārtoja tik ātri, neparedzot divas nedēļas nesekmīgo apmācīšanai. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
