Atrastie raksti (29) pēc vārda ceļojumi

Sagatavošanās. Viesnīcu rezervēšana

2005. gada vasarā abi ar vīru nospriedām, ka beidzot pienācis laiks kopā ar bērniem paceļot ārpus Latvijas robežām. Dēlam tovasar nosvinējām 3 gadu jubileju, bet meita bija jau 6 gadus veca. Kā galveno ceļojuma mērķi izvēlējāmies Klaipēdas delfinārija apmeklēšanu. Tā kā Klaipēda atrodas samērā netālu, negribēju aprobežoties ar 1 vai 2 dienu braucienu, tāpēc ieplānoju ceļojumu 4 dienām.

Kā pirmo nakšņošanas vietu izvēlējos Liepāju. Tajā laikā vēl nebija viesnīcu rezervēšanas sistēma www.booking.com vai arī es vienkārši par tādu neko nezināju, tāpēc informāciju par viesnīcām meklēju internetā uz dullo. Pilsētas centra viesnīcas šķita pārāk dārgas, tāpēc rezervēju istabiņu hostelī netālu no jūras.


Sagatavošanās

2007. gada jūnijā - kā ik gadu, vairākas dienas kopā ar bērniem atpūtāmies Ventspilī, tāpēc jūlijā ieplānoju tikai 2 dienu ilgu ģimenes ceļojumu. Pēc bērnībā noskatītās latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, biju nolēmusi kādreiz aizbraukt uz Munameģi, lai redzētu, kas tur tik īpašs, par ko Lāsmiņa filmā tā jūsmoja. Nu, bija pienācis īstais laiks šim braucienam. Patriotisku jūtu vadīta, nolēmu, ka pie vienas reizes mēs varētu aplūkot arī Latvijas augstāko kalnu, bet pēc tam abus kalnus salīdzināt. Tā arī radās maršruta nosaukums: “Gaiziņš – Munameģis”.


Sagatavošanās. Viesnīcu rezervēšana

2006. gadā no Ventspils uz Sāremas salu (Saaremaa) kursēja prāmis. Mājas lapa vēstīja, ka jūras brauciens ilgst aptuveni četras stundas. Ar vīru nospriedām, ka bērni (4 un 7 gadi) spēs to izturēt, jo auto brauciens uz Latgales laukiem ar visām pieturvietām aizņem vēl ilgāku laiku.

Prāmja attiešanas laiks no rīta pulksten 8.00 (pasažieru uzņemšana no 6.00 līdz 7.30), tāpēc, lai kārtīgi izgulētos, uz Ventspili nolēmām doties dienu iepriekš. Viesnīcu vēlējos rezervēt pilsētas centrā, taču Ventspils Olimpiskā centra viesnīcā, kurā parasti nakšņojām, ciemojoties Ventspilī, brīvu vietu nebija. Savukārt Dzintarjūra, manā skatījumā, bija pārāk dārga, tāpēc šo variantu nemaz neizskatīju. Beigu beigās internetā uzgāju informāciju par strādnieku viesnīcu, kas atradās līdzās Jaunpilsētas laukumam.


1. diena

... – Meitenes robežpunkts – Krustu kalns – Šiauliai – Palanga

 
 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

Pēc Latvijas robežas šķērsošanas Meitenes robežpunktā, jābrauc pa autoceļu E77 vai A12.

Apmēram 12 km attālumā no Šauļiem ceļa kreisajā pusē atrodas Krustu kalns (Kryžių kalnas). Pirmo reizi krusti šajā vietā parādījušies 19. gadsimta 30.-tajos gados. Padomju laikos Krusta kalnu mēģināja iznīcināt, taču veltīgi. Cilvēki naktīs sanesa jaunus krustus. 2007. gadā te bija izcēlies ugunsgrēks, bet jau vasarā izdegušajā vietā tika salikti jauni krusti. Lielākais notikums kalna vēsturē ir Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

Apmēram 300 m aiz Krusta kalna paceļas sarkana ķieģeļu celtne - Franciskāņu klosteris.

 

Nemaz nebiju iedomājusies, ka te būs tik daudz krustu. Pie tam, tie veidoti no dažādiem materiāliem.

 

Starpcitu, Lietuvā ļoti daudzu ceļu malās un arī māju pagalmos uzstādīti lieli koka krusti. Ne velti Lietuva dažkārt tiek dēvēta par Krustu zemi.

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā