1. janvāris, pirmdiena02.01.2018.

Caurās debesis

Jaungada pirmā diena iesākās ar raudošām debesīm. No vakarnakt salūtu šautajām brūcēm asaras lija bez mitas. “Atkal, atkal ir debesis pušu; atkal ielāpi jāuzliek tām…”


Mana brīvdiena

Lai arī strādāju skolā, pēc savas būtības tomēr esmu introverta personība. Ja ar braukšanu ciemos vēl kaut kā sadzīvoju, tad ciemiņu uzņemšanu savās mājās uztveru kā apgrūtinājumu. Pēc četrām svētku dienām, kas tika aizvadītas šādā saspringuma gaisotnē, šodien beidzot izbaudīju brīvdienu.


Prātā vēl joprojām bērns

Iespējams, ka tikai tie pieaugušie, kas prātā vēl aizvien jūtas bērnišķīgi, spēj radīt lietas bērniem. Kā apmāta jau vairākas dienas daudz laika veltu jaunas galda spēles izveidei. Rotaļājos vienatnē kā pirmskolas vecuma bērnelis. Brīnos, ka manējie par to nesmīkņā.


Slinkums

Tik grūti pārslēgties no garajām brīvdienām uz mācīšanos. Gluži kā no atvaļinājuma atgriežoties darbā, kad grūti iesākt strādāt.


Kompetences

Atsēdēju bezjēdzīgu semināru par kompetencēm. Valsts izglītības satura centrs, sākot no 2018./2019. mācību gada, Latvijas skolās paredzējis ieviest projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Vienā teikumā šodien dzirdēto varētu definēt tā – kaut kas par mistisku kaut ko, ko vēl paši izgudrotāji līdz galam nav izgudrojuši. Ja tā kārtīgi padomā, tad nemaz nevaru teikt, ka seminārs bijis kārtējais ķeksītis. Vismaz uzzināju svešvārda kompetence latviskoto tulkojumu – lietpratība. 

Ja kas, par vienu no kategorijas “2017. gada savārstījums” izvirzīts teiciens “kompetencēs balstīta izglītība”. Kāds teiciens, tāds šobrīd arī idejas saturs.


Auto pucēšana

Lai arī esmu no tiem, kas uzskata, ka slapjdraņķa sezonā auto nav jāmazgā, pārkāpu savus principus. Uzvilku gumijniekus, vecākas drēbes un ūdens dušā kārtīgi nošrubēju savu bērīti. Tehniskajā apskatē, gluži kā Ziemassvētku ballē, jāatrāda mašīnas labākā štāte.


Dažādās vēlmes

Filmā divas sievietes sarunājās.

Pirmā: “Pīters ir paredzams, drošs, uzticams. Tieši tas, ko meklēju vīrietī.”

Otrā: “Jauki! Tieši to es sagaidu no putekļu sūcēja.”

 

Vasaras sajūtas

Saules stari iekrāsoja zeltainas koku galotnes. Skatoties zilajās debesīs, skaitīju mākoņu baltās aitiņas. Ap sirdi kļuva līksmāk, jo domās izdzīvoju vasaru. 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Nemāku dzīvot pēc principa - gan jau kaut kā.