Pareizie un nepareizie

Kā labāk – dzīvot ierobežoti, cenšoties ievērot sabiedrības noteiktās normas un noteikumus vai dzīvot brīvi, lieki necepoties un neko neņemot par pilnu?


Uz medicīnisko palīdzību neceri

Kāpēc Latvijā 4.-ās stadijas vēžu slimniekus, kuriem atlikušas pēdējās dzīves dienas, un kuri mokās nežēlīgās sāpēs, nepieņem neviena slimnīca (cik noprotu, ir tāds nerakstīts noteikums)? Pēc principa – nomirsti mājās. Bet ko darīt vientuļam vēža slimniekam, kam nav, kas mājās to apkopj?


Iekšējais spēks

Cik daudz iekšēja spēka nepieciešams, lai cilvēks, kam smaga slimība, dzīvotu uz pozitīvas nots un jokotos pat par savu iespējamo nāvi.


Pateicība

Rīta pusē kāpņu telpa smirdēja. Domāju, ka pagrabā būs notikusi kanalizācijas avārija. Izrādās, ka avārija bija notikusi kaimiņu kaķim, kurš diezgan bieži uzturas mūsu kāpņu telpā, staigājot no stāva uz stāvu un pat nakšņojot uz palodzes vai arī pie kādām durvīm. Vairākkārtīgi no rīta esmu gandrīz paklupusi, tumsā aizķeroties aiz tā. Paldies kaķim, ka bija tik prātīgs un savu bēdu neatstāja kaut kur kāpņu telpas kaktā vai uz kāpnēm, bet tieši pie sava saimnieka durvīm uz kājslauķīša. Tā laikam bija kaķa pateicība par to, ka tiek bieži aizmirsts.

 

Atstrādātais miegs

Nolēmu savā brīvdienā atstrādāt vakar nenogulētās stundas. Ap pulksten 9-iem, kad biju jau trīs stundas veltījusi ikrīta pienākumiem – savējos pamodināt un aizvest līdz stacijai, – atbrīvojos no mobilā telefona un modinātāja, un aizgāju pačučēt… Sen nebiju tik vēlu ēdusi brokastis – pulksten 15.30.


7. janvāris, pirmdiena08.01.2019.

Bezmiega nakts

Pirmā skolas diena pēc ziemas brīvlaika. Gluži kā bērnībā pirms kāda svarīga notikuma, nespēju naktī iemigt. Gaisma traucēja, jo meita mācījās visu nakti līdz pulksten 5.30 no rīta, klepoja nemitīgi. Kāds kaimiņš atkal bija novietojis savu mašīnu manējai priekšā. Domās zīlēju – izbraukšu vai neizbraukšu septiņos no rīta? Tā arī visa nakts pagāja murgainā nomodā. Bet skolā galva plīsa pušu.


Saule un sniegs

Lai arī kopš vakardienas sāpēja galva, nevarēju palaist garām tik saulainu dienu. Iedzēru pusi Saridon tabletes un devos uz mežu slēpot. Vai tiešām tādā dienā var būt kaut kas vēl labāks kā atpūta mežā? Nekādi Alpi nestāv līdzās Ogres Zilajiem kalniem. Ja nu vienīgi kāds tīko pēc adrenalīna devas, traucoties no galvu reibinoša augstuma.

Ogres Zilie kalni. 


Domas par nākotni

Nevēlos savas vecumdienas pavadīt, cauru dienu sēžot pie loga un vērojot citu dzīves. Gribu pati dzīvot.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.