Nederīgi papīrīši

Pēc 2015. gada brauciena nebiju samainījusi Norvēģijas kronas atpakaļ uz eiro ar domu, ja nu noder. Beidzot izdomāju, ka tomēr jāsamaina. Liels bija sarūgtinājums, kad uzzināju, ka šo četru gadu laikā norvēģi nomainījuši papīra banknotes. Līdz ar to šobrīd jau nederīgas ir 200 un 100 kronas. Un man to diezgan daudz.


Garā rinda

Iegājusi SEB bankas filiālē, nokļuvu dažus gadu desmitus atpakaļ pagātnē, kad tādas pašas cilvēku rindas sēdēja pie ārsta kabinetiem. Tu paņem savu numuriņu un saproti, ka stundas laikā tava kārta noteikti nepienāks.


Mikro Černobiļa

Pirmo reizi uz savas ādas izbaudīju datortomogrāfa dudināšanu. Ja kāds jautātu, kā tad tā procedūra notiek, es atteiktu, ka jutu tikai joda siltumu ieplūstam ķermenī. Neredzēju neko, jo visu laiku acis turēju ciet. Pēc tam atlikušo dienas daļu staigāju riņķī kā radioaktīva mikro Černobiļa.


Savvaļas orhideja

Nākot no gaileņu lasīšanas un melleņu ēšanas, Ogres Zilo kalnu pakājē pamanīju Latvijā reti sastopamu orhidejas dzimtas augu – tumšsarkano dzeguzeni, kas ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Tumšsarkanā dzeguzene.


Dubultā vārda diena

Šodien vārda dienu svin Ada. Tā sauca studentu vienību, kurā pavadīju divas jaukākās vasaras deviņdesmito gadu sākumā un ieguvu uzticamākos draugus līdz pat šai diena. Turklāt jau 20 gadus Ada ir manas meitas iesauka, kas radusies, saīsinot viņas vārdu.


7. jūlijs, svētdiena08.07.2019.

Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā*

Jau vairākus gadus vasarā meita ar mūsu piekrišanu dārza mājiņā uzrīko pasākumu (ar palikšanu pa nakti) saviem labākajiem draugiem. Tā kā šāds pasākums bija paredzēts arī šodien, vakar vakarā abas uz dārzu atvedām visas nepieciešamās mantas. Un tad, esot dārzā, meita pastāstīja par incidentu, kas noticis pagājušā gada pasākuma naktī. Viņa to bija noklusējusi veselu gadu, jo baidījās, ka uzzinot, vairs neļaušu dārzā rīkot šādus pasākumus.

Visu nakti nevarēju aizmigt, jo domāju par meitas stāstījumu un par viņas sajūtām tonakt. Pa galvu grozījās dzirdētais notikums un vēlme to atrisināt līdz galam.

Pagājušajā gadā dārzā pa nakti palika četri jaunieši. Kā iepriekš vienojāmies, dārza vārtiņi vakarā tika aizslēgti ciet no iekšpuses. Tā kā vakars bija silts, jaunieši sēdēja ārā pie galdiņa. No ceļa puses šī vieta nav redzama, jo priekšā māja. Droši vien uzvedās paskaļi, savstarpēji runājot un klausoties mūziku. Pēkšņi tumsā parādījās divi vīrieši, kas pieskrēja pie viena puiša un sāka to raustīt. Līdzi viņiem bija buldogveidīgs suns bez saites, kas skraidīja apkārt un nemitīgi rēja. Meitas pirmā doma - dārzā ielauzušies zagļi. Kā vēlāk izrādījās, tādā veidā skaļos jauniešus nolēma pārmācīt divas mājas tālāk dzīvojošais kaimiņš. Abi vīri no eņģēm izcēla lielos metāla vārtus(!), kas paredzēti mašīnas iebraukšanai un tādā veidā ielauzās svešā īpašumā. Labi, ka meita neapjuka. Viņa teica, ka izsauks policiju. Lai viņi sastāda jauniešiem protokolu par trokšņošanu, bet abiem vīriešiem – par ielaušanos svešā īpašumā un vārtu izjaukšanu. Laikam tas nedaudz piebremzējis abus agresīvos, un viņi sākuši krāmēties gar vārtiem, stutējot tos atpakaļ eņģēs. Uz visu šo teātri bija atnākusi noraudzīties kaimiņa sieva ar piecgadīgu meitēnu uz rokām.

Veselu gadu šie kaimiņi pēc incidenta dzīvoja ar domu, ka viss ir pieklusis, jo neviens nav nācis ar pretenzijām. Un tad ierados es. Pēc gada. Šodien. Un uztaisīju tādu traci, ka visu apkārtējo dārza mājiņu īpašnieki, kas bija uz vietas, to noteikti dzirdēja.

* Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā – 1997. gadā uzņemta šausmu filma.


Veikals vaļā*

Tu visiem mājiniekiem izrādi savas jaunās bikses un tikai pēc ilgāka laika, atrodoties ārpus mājas, pamani, ka aizmirsies aiztaisīt ciet bikšu priekšu.

* Veikals vaļā – bērnības teiciens gadījumā, kad bikšu rāvējslēdzējs palicis vaļā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.