Pateicība

Rīta pusē kāpņu telpa smirdēja. Domāju, ka pagrabā būs notikusi kanalizācijas avārija. Izrādās, ka avārija bija notikusi kaimiņu kaķim, kurš diezgan bieži uzturas mūsu kāpņu telpā, staigājot no stāva uz stāvu un pat nakšņojot uz palodzes vai arī pie kādām durvīm. Vairākkārtīgi no rīta esmu gandrīz paklupusi, tumsā aizķeroties aiz tā. Paldies kaķim, ka bija tik prātīgs un savu bēdu neatstāja kaut kur kāpņu telpas kaktā vai uz kāpnēm, bet tieši pie sava saimnieka durvīm uz kājslauķīša. Tā laikam bija kaķa pateicība par to, ka tiek bieži aizmirsts.

Atstrādātais miegs

Nolēmu savā brīvdienā atstrādāt vakar nenogulētās stundas. Ap pulksten 9-iem, kad biju jau trīs stundas veltījusi ikrīta pienākumiem – savējos pamodināt un aizvest līdz stacijai, – atbrīvojos no mobilā telefona un modinātāja, un aizgāju pačučēt… Sen nebiju tik vēlu ēdusi brokastis – pulksten 15.30.

Iekšējais spēks

Cik daudz iekšēja spēka nepieciešams, lai cilvēks, kam smaga slimība, dzīvotu uz pozitīvas nots un jokotos pat par savu iespējamo nāvi.

Uz medicīnisko palīdzību neceri

Kāpēc Latvijā 4.-ās stadijas vēžu slimniekus, kuriem atlikušas pēdējās dzīves dienas, un kuri mokās nežēlīgās sāpēs, nepieņem neviena slimnīca (cik noprotu, ir tāds nerakstīts noteikums)? Pēc principa – nomirsti mājās. Bet ko darīt vientuļam vēža slimniekam, kam nav, kas mājās to apkopj?

Pareizie un nepareizie

Kā labāk – dzīvot ierobežoti, cenšoties ievērot sabiedrības noteiktās normas un noteikumus vai dzīvot brīvi, lieki necepoties un neko neņemot par pilnu?

Saulītes ķeršana

No rīta uzspīdēja saulīte, tāpēc nolēmu aizslēpot uz mežu un pafotografēt. Kamēr sataisījos, saulīte jau pazuda. Mežā cerēju, ka varbūt atkal uzspīdēs. Nekā.

Virtuālā pastaiga

Uz datorekrāna uzliku bildi ar sniegotu mežu. Visu dienu nosēdēju mājās, ik pa laikam aplūkojot šo bildi un virtuāli pastaigājoties pa mežu.

Svars

Kārtējo reizi uzkāpu uz elektroniskajiem svariem. Svēru 3 kg vairāk nekā vakar. Johaidī! Nu nevar taču cilvēks tik ātri uzbaroties!