Sapnis

Nosapņoju, ka esmu aizbraukusi uz slimnīcu ciemos pie 96-us gadus vecās omītes, kura kopš kritiena decembrī, nav cēlusies no gultas. Viņa izskatījās tik atpūtusies, ar sārtiem vaigiem, nedaudz uzbarojusies un apmēram divdesmit gadus jaunāka. Jautāju: “Vai vari pastaigāt?” Omīte piecēlās no gultas, smaidot uz mani atskatījās un deju solī izskrēja no istabas.

Mana laika vērtība nemērās naudā

Kāds radinieks sacerējās, ka viņa paziņam par samaksu uz Rīgu nogādāšu kartupeļu maisu. Atteicu, jo speciāli svētdienā braukt uz Rīgu (apmēram 80 km turp atpakaļ) pie sveša cilvēka nav nekāda vēlme ne par kādu naudu. Labāk aiziešu uz mežu paslēpot vai pabūšu kopā ar ģimeni.

Nevērtē aptieku pēc fasādes

Pēc Biķernieku acu traumpunkta apmeklējuma “Mēness aptieka” farmaceite apbēdināja, ka nevienā no šī nosaukuma aptiekām nebūs nopērkamas nepieciešamās antibiotikas zāles acīm, jo tās, redz, esot izpirktas. Ko darīt? Nolēmām braucot mājup no Rīgas, iebraukt aptiekās, kas gadīsies pa ceļam. Varbūt palaimēsies. Vīrs ieslēdza waze un atrada pirmo aptieku ārpus Rīgas. Tā bija Ulbrokā. Tāda nedaudz kreizī, jo iekārtota daudzīvokļu mājas kāpņu telpas 1. stāva dzīvoklī. Tomēr jāpiekrīt teicienam – neskati vīru pēc cepures un nevērtē aptieku pēc fasādes. Tur nepieciešamās zāles bija.

Svars

Kārtējo reizi uzkāpu uz elektroniskajiem svariem. Svēru 3 kg vairāk nekā vakar. Johaidī! Nu nevar taču cilvēks tik ātri uzbaroties!

Virtuālā pastaiga

Uz datorekrāna uzliku bildi ar sniegotu mežu. Visu dienu nosēdēju mājās, ik pa laikam aplūkojot šo bildi un virtuāli pastaigājoties pa mežu.

Saulītes ķeršana

No rīta uzspīdēja saulīte, tāpēc nolēmu aizslēpot uz mežu un pafotografēt. Kamēr sataisījos, saulīte jau pazuda. Mežā cerēju, ka varbūt atkal uzspīdēs. Nekā.

Pareizie un nepareizie

Kā labāk – dzīvot ierobežoti, cenšoties ievērot sabiedrības noteiktās normas un noteikumus vai dzīvot brīvi, lieki necepoties un neko neņemot par pilnu?