Attiecības ar meitu

Izskatās, ka meita pēdējā gada laikā tikusi vaļā no ieilgušajām pusaudzes pretrunām ar vecākiem un ģimeni. Iekšēji esmu tik laimīga, ka mūsu attiecības iestūrējušas vecajā gultnē.


Olimpiāde

Visa diena noritēja skolas vizuālās olimpiādes gaisotnē. Priecājos, ka skolēni olimpiādi uztver kā iespēju dažu stundu garumā radoši padarboties, tādā veidā atpūšoties no skolas ikdienas.


Burvju flauta

Pēdējo reizi flautu meita spēlēja, kad mācījās 10. klasē. 4 gadi pilnīga klusuma, un šodien notika brīnums. Izvilka no plaukta nošu materiālus un aptuveni stundu spēlēja agrāk mācītos skaņdarbus. Sēdēju līdzās viesistabā uz dīvāna un izbaudīju šo burvīgo mirkli, it kā būtu atgriezusies pagātnē, kad mana mazā meitiņa mācījās vēl mūzikas skolā.

 

Plakāts

Vadība palūdza izgatavot skolas reklāmas plakātu. Tas man bija kā izaicinājums, jo tik lielu formātu – A1 – Photoshopā vēl nebiju iemēģinājusi.


Auto, auto, autombili, Tevis dēļ…*

Aizbraucu uz apdrošinātāju piedāvāto auto servisu, lai atrādītu vakar ielauzto bamperi. Kāds bija mans pārsteigums, kad uzzināju, ka mašīnas priekšējais bamperis izgatavots no plastmasas, nevis no metāla. Bamperis taču skaitās triecienu absorbējošā detaļa. Un no plastmasas? Kas tā par mašīnu - rotaļu, vai?

Pie vienas reizes apjautājos, vai servisā varot noņemt rūsu no priekšējiem spārniem (detaļa virs priekšējiem riteņiem) un tos pārkrāsot. Ieteica labāk nomainīt jaunus, jo rūsa jau stipri ieēdusies.

Nezinu, kā man ienāca prātā, bet, atgriezusies no servisa, nolēmu rūsas traipu ar pirkstu nedaudz patīrīt. Un izbakstīju caurumu. Tagad manai mašīnai ir salauzts priekšējais bamperis un vadītāja pusē rūsas izēsts caurums.

 *Raimonda Paula dziesma no kinofilmas “Dāvana vientuļai sievietei”.

 

Publiskais patapinājums

Pavisam nejauši pirms dažām dienām uzzināju par publiskā patapinājuma eksistenci. Kopš 2006. gada autoriem iespēja saņemt atlīdzību par savu darbu izsniegumu bibliotēkās, un šis patapinājums tiekot maksāts no valsts budžeta. Es savas nezināšanas dēļ profukala (palaidu garām) 12 gadus.

Latvijas autoru biedrībā “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra” (AKKA) uzrakstīju iesniegumu un aizpildīju info par visām savām 17 grāmatām. Domāju, ka gada laikā summa nekāda lielā jau nesavāksies, bet labāk ir kaut kas, nekā nekas.


18. februāris, pirmdiena18.02.2019.

Ķibele

Neticu, ja kāds lielās, ka ar auto regulāri(!) brauc jau vairākus gadu desmitus, bet nav iekūlies nevienā satiksmes negadījumā. Domāju, ka katram pastāv varbūtība kaut reizi izbaudīt šo nepatīkamo situāciju. Esmu ievērojusi, ka mans ķibeļu ritms grozās ap 3 gadiem, un biežāk tas par sevi atgādina ziemas periodā. Vienmēr esmu domājusi par līdzsvaru, ko man palīdz uzturēt kādi augstāki spēki, jo labāk piedzīvot daudzas mazas ķibeles, nekā vienu pamatīgu avāriju.

Skolas stāvlaukumā, kas visu ziemu nebija tīrīts, ar priekšējo bamperi iestūmos sasalušā sniega kaudzē. Bamperis apakšējā daļā nedaudz ielūza. It kā neliela ķibele, bet tā man vieš cerību, ka nākamie 3 gadi būs mierīgi.


Pastaiga

Pati brīnos par sevi. Visu ziemu nevēlējos līst laukā no siltās “migas”. Laikam beidzot organisms sajuta pavasara dvesmas. Radās vēlme pēc garas pastaigas.


Spožā saule

Enerģija atgriezās. Tik saulaina un pavasarīga diena. Saule pat apžilbināja acis.

 

Fotogrāfija

Fotogrāfiju grāmatā “Laiks Ogrē”, kur publicēti darbi, kas tapuši plenēros četru gadu laikā, iekļuvusi arī mana fotogrāfija. Pie Ogres līkā tilta margām, ievērojot tradīcijas, jaunlaulātie pieliek slēdzenes. Tajā dienā man necerēti paveicās, jo izdevās uz tilta sastapt divus jaunos pārus.

Ogres pilsētas 90 gadu jubilejai un

Latvijas valsts simtgadei veltīta grāmata.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.