No 5 zirņiem piešķiru

 

Kādā vēlā, lietainā vakarā mātes acu priekšā ar mašīnu tiek notriekts piecgadīgs puisēns Džeikobs. Tā kā automašīnas vadītājs no notikuma vietas ir aizbraucis, un nav neviena negadījuma aculiecinieka, policijai vainīgo nav iespējams atklāt.

Drīz vien pēc traģiskā notikuma, vainas, bēdu un nakts murgu vajātā Džena Greja pamet savas mājas, lai sāktu jaunu dzīvi nomaļā ciematā pie jūras, kur neviens viņu nepazīst. Vairākus mēnešus viņas dzīve rit mierīgā gaisotnē, līdz kādu dienu viņai nākas atgriezties pagātnē. Šis lūzuma punkts, kas noteikti pārsteigs un ieintriģēs lasītāju, notiek grāmatas pirmās nodaļas beigās. Turpmāko romāna daļu būs vēlme izlasīt, neizlaižot grāmatu no rokām.


Žans Pols Didjēlorāns “Lasītājs vilcienā 6.27”22.03.2020.

Tēma: ŠIS UN TASVērtējumi un atsauksmesGrāmatas

No 5 zirņiem piešķiru

 

Neliela atkāpe

Kad valstī dēļ koronavīrusa tika pasludināta ārkārtējā situācija, mana pirmā doma bija – jāsapērk grāmatas, jo varbūt nāksies ilgu laiku pavadīt mājās. Šoreiz nebija daudz laika cītīgai izpētei, kā katra grāmata internetā novērtēta. Pirku pēc intuitīvajām tā mirkļa sajūtām. Viena no izvēlētajām grāmatām bija “Lasītājs vilcienā 6.27”. Pirmkārt, uzrunāja nosaukums, jo ļoti bieži savus bērnus vedu uz vilcienu, kas no mūsu stacijas atiet 6.23 vai 6.32 (atkarībā no sezonas). Otkārt, grāmatā ierakstītajās atsauksmēs izlasīju, ka tas ir romāns, “kas atsauc atmiņā filmu Amēlija.” Un man šī filma ar savu īpatnējo šarmu ļoti patika.

 

Par grāmatu

Grāmata manā skatījumā ir par vientulību un ikdienišķo vienveidību, taču dažādu sakritību dēļ, galvenā varoņa dzīvē ienāk nelielas pārmaiņas. Varbūt tieši tāpēc līdz 50-tajai lappusei grāmata likās neinteresanta. Es burtiski mocījos, to lasot. Divas reizes jau vēlējos pamest lasīšanu pavisam, bet atturēja uz grāmatas otrā vāka uzrakstītais teikums “Un tikai pēc tam, kad viņa rokās nejauši nonāk jaukās Žilī dienasgrāmata, sāksies arī viņa patiesais ceļojums.” Taču jaukais ceļojums sākās jau nedaudz ātrāk.

Belnēns Vemols savas dzīves trīsdesmit sešos gados bija iemācījies būt nemanāms un neredzams. Viņš “vēlējās vien palikt kā vārgs siluets, tik tikko pamanāms ar acs kaktiņu. Saplūst ar apkārtni, noliegt sevi un turēties citurienē, tur, kur neviens nespētu viņu sasniegt.” Jau vairāk kā piecpadsmit gadus viņš strādāja darba vietā, kas pašam riebās – rūpnīcā, kur tiek iznīcinātas grāmatas, pārvēršot tās slapjā makulatūras zampā. Ik dienu, tīrot šo draudīgo nezvēru, kas aprij grāmatas, Belnēns pamanās izglābt pa kādai veselai grāmatas lappusei. Cenšoties atgriezt grāmatai dzīvību, katru rītu vilcienā viņš skaļi šo lappusi nolasa.

Īsti nesapratu, kā cilvēkam ar tik zemu pašvērtējumu, pietika drosmes katru rītu vilcienā skaļā balsī lasīt fragmentus. Iedomājos situāciju mūsu vilcienā. Sen jau kāds būtu nobļāvies, lai aizveras vai arī lielākā cilvēku daļa būtu pārgājusi uz citu vagonu. Parasti tik agri braucot, vismaz pie mums, cilvēki vilcienos guļ. Klusumā.

Pēc tam man ienāca prātā, ka Belnēns varbūt ir ar nelieliem garīga rakstura traucējumiem, un tāpēc apkārtējie cilvēki viņa skaļo lasīšanu uztvēra tik vienaldzīgi.

Belnēna Vemola vientuļais dzīves ritms nedaudz izmainās, kad viņš tiek uzaicināts lasīt šos fragmentus vecajiem ļaudīm pansionātā, kā arī tad, kad viņš rīta vilcienā atrod zibatmiņu (flešu) ar 28-us gadus vecas sievietes, kas strādā lielveikala tualetē par apkopēju, dienasgrāmatu. Pēc šīs dienasgrāmatas izlasīšanas, Belnēnam rodas nepārvarama vēlme ar šo jauko sievieti iepazīties.


No 5 zirņiem piešķiru

Grāmata, kas patiks gan pusaudzēm, gan jaunietēm, jo tā skar šim vecumam svarīgu tēmu – draudzību ar puisi.

Galvenā varone ir 11.-tās klases skolniece Lāra Džīna, kurai ir divus gadus vecāka māsa Mārgota un deviņus gadus veca māšele – Kitija. Lāra Džīna ir iemīlējusies māsas puisī Džošā, kas dzīvo blakus mājā un jau kopš bērnības labi satiek ar meiteņu ģimeni. Tā nu sanāca, ka Džošs netīšām uzzināja par Lāras Džīnas apslēptajām jūtām, bet tā kā Lāra Džīna nevēlējās ar šo atklāsmi sarūgtināt māsu, viņa uzsāka viltus (melu) attiecības ar citu puisi – Pīteru.

Grāmata par māsu savstarpējām attiecībām, par draudzeņu attiecībām un par meiteņu attiecībām ar puišiem.

Ieteicu, lai grāmatu izlasa meita, bet viņa atbildēja, ka redzējusi filmu To All The Boys I've Loved Before.


 Uzdevums: Izvēlēties vienu no skolotājas piedāvātajām tautas dziesmām un attēlot to vienotā kompozīcijā ar paša skolēna atrasto tautas dziesmu.


 Skolēnu darbi:

 

Dūci, dūci, bitenīte,
Šūniņās gulēdama:
Salti pūta ziemas vēji,
Tālu bēga vasariņa.

Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Kā puķīte dārziņā.

 

Dziedi, dziedi, meža māte,
Tu zināji skaistas dziesmas!
Tev pateica sīki putni,
Pa zariem lēkādami.

Uguntiņas dzirkstelīte
Saujiņā glabājama;
Kad palaidu vējiņā,
Dažu labu raudināja.

 

 
Saule brauca pār ezeru
Spīdēdama, vizēdama;
Dieva dēli pakaļ nāca
Pušķotām cepurēm.

Šūpo mani, māmulīte,

Kad es guļu šūpulī!

Kad iekāpšu laiviņā,

Šūpos mani Daugaviņa.

  Pie avota līgot gāju
Pašā zāļu vakarā;
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.

Jūras meitas sagšas auda,

Uz vilnīša sēdēdamas;

Izaudušas izrakstīja

Zeltītiem dzīpariem.

 

 Vecums: 5.- 12. klase

 Darba ilgums: 2 - 3 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 formāta papīra lapa, grafīta zīmulis, dzēšgumija, krāsu materiāli pēc izvēles.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt un izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad medus mucai klāt pielej darvas karoti, tiek sabojāts viss medus. Kad darvas mucai klāt pielej medus karoti, paliek tā pati darva.