NORVĒĢIJA (2015./ 6 dienas)26.07.2015.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

Ceļojuma plānošana

Pirms ceļojuma plānošanas tiku brīdināta, ka Norvēģija ir ļoti dārga valsts. Tur ir ceļa posmi, par kuriem jāmaksā, kā arī maksas tuneļi (protams, ne visi), tāpēc labāk uz valsti doties ar ekskursijas grupu, nevis pašam uz savu galvu, jo tā sanāktu lētāk. Jebkurā gadījumā šoferis būtu zaudētājs, jo viņam jāskatās uz ceļu (sevišķi braucot pa kalnu serpentīniem), nevis jājūsmo par apkārtnes skaistumu. Līdz ar to pastāv iespēja pašus vērtīgākos dabasskatus palaist garām. Mūsu ceļojuma laikā izbraucām cauri apmēram 150 tuneļiem. Ja par katru būtu jāmaksā vismaz 1 eiro (šaubos, vai tik lēti tiktu cauri, jo Norvēģijā tualetes apmeklējums maksā 1 eiro), tad summa sanāktu diezgan iespaidīga.

“Impro” ceļojumi tiek piedāvāti gan ar lidmašīnu un autobusu, gan ar prāmi un autobusu. Lai arī lidojums maksā dārgāk, izvēlējos to, jo nakts uz prāmja, un pēc tam vesela diena autobusa pārbraucienā cauri Zviedrijai, nogurdinātu. It sevišķi ceļojuma noslēgumā, mērojot to pašu ceļa posmu atpakaļ.

Informāciju par ceļojumu sameklēju laicīgi – garajās Ziemassvētku brīvdienās. Kad pateicu bērniem, ka abi ar tēti vasarā brauksim uz Norvēģiju, viņi sāka lūgties, lai paņemot līdzi. Lai arī naudas izteiksmē par četru cilvēku ceļojumu un piecām vakariņu reizēm samaksāju 3610 eiro (+ izdevumi ceļojuma laikā), to nenožēloju, jo gan dēls (13 gadi), gan meita (16 gadi) atzina, ka tas ir bijis visskaistākais un iespaidīgākais ceļojums, kādā viņi līdz šim esot braukuši.

Lai ceļojums iekristu gan karstākajā vasaras posmā, gan mūsu kāzu jubilejā, pieteicos uz jūlija otro pusi (19.07. – 24.07./ ceļojuma nosaukums “Atlantijas sāga”). Kad 90-to gadu sākumā precējāmies, naudas nebija tik daudz, lai dotos kāzu ceļojumā, tāpēc tagad katru gadu cenšamies šajā laikā noorganizēt kopīgu ģimenes braucienu.

Diemžēl šovasar nepaveicās ar laikapstākļiem, jo gan Latvijā, gan Norvēģijā vasara bija salīdzinoši auksta. Pirms brauciena noskumu, jo Norvēģijā visas dienas tika solītas lietainas. Protams, ka pārdzīvoju, jo tik daudz naudas samaksāts, bet pašu skaistumu neredzēsim. Tikai esot Norvēģijā sapratu, ka laikapstākļi te ir ļoti mainīgi. Vienu brīdi var spīdēt spoža saule, bet citu brīdi – līt lietus. Tas saistīts ar ūdens iztvaikošanu, jo no mākoņu dūmakas, kas apvij fjordu kalnus, jebkurā mirklī var sākt līt. Un lietus te drīzāk atgādina tādu kā mirgu. Par laimi lielās lietusgāzes, kas raksturīgas Latvijai, nepiedzīvojām.

Norvēģijā gaisa temperatūra pat vasarā svārstās no +50C sniegotajās kalnu virsotnēs līdz +200C zemienē (piemēram, Oslo), tāpēc, kārtojot somu, līdzi vērts paņemt:

  • biezu džemperi;

  • garās džinsu bikses;

  • mitrumizturīgu vējjaku ar kapuci;

  • lietussargu vai lietus apmetni (zem plēves apmetņa no mitruma slēpu savu fotoaparātu);

  • saulesbrilles (noderēs saulainajā laikā sniegotajos kalnos, kā arī pastaigājoties pa Oslo operas nama jumtu);

  • ērtus sporta apavus;

  • mitrumizturīgus kalnu (rudens) zābakus ar biezu, rievotu zoli (staigāšanai pa akmeņainajiem un sniegotajiem kalniem);

  • ēdamo, kas nebojājas (piemēram, rupjmaizi ar augļiem, šokolādi, cepumus, ūdeni).

Iesaku izmantot iespēju pirms ceļojuma samaksāt par vakariņām viesnīcās. Mūsu braucienā vienam cilvēkam par 5 vakariņām bija jāsamaksā 120 eiro. Pirmajā mirklī šķita par dārgu, jo piecu dienu laikā par četriem cilvēkiem ēšanā jāiztērē gandrīz 500 eiro. Tomēr jārēķinās, ka fjordos līdzās viesnīcai veikali un ēstuves tik vēlu var būt jau slēgti vai arī vispār nav. Un, ja ir, tad cenas iespaidīgas. Piemēram, neliels zupas šķīvis maksā apmēram 10 eiro, bet otrā ēdiena porcija – ap 40 eiro. Ūdens pudele (vismaz lidostā) maksāja ap 4 eiro. Starpcitu, Norvēģijā no krāna tek tīrs ūdens, tāpēc to lējām plastmasas pudelēs un vedām līdzi dzeršanai.

Pusdienās iztikām ar ēdamo, ko paņēmām līdzi no Latvijas. Vienu dienu panašķojāmies ar Norvēģu saldējumu. 4 saldējumi + 1 pankūka, ko sadalījām četrās daļās, mums izmaksāja gandrīz 20 eiro.

Lai arī Norvēģijā iegūst naftu, benzīna cena ir aptuveni par 50 centiem dārgāka nekā Latvijā.

 

Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

 

Godoja

Pirmā apskates vieta Norvēģijā – Atlantijas okeāna (Norvēģu jūras) piekrastes sala Godoja. Ja uz tās neslietos majestātiski augsts kalns, varētu padomāt, ka atrodamies Latvijā, jo līdzās esošajā pļavā aug tie paši augi, kas pie mums: raspodiņš, ceļteka, āboliņš, smilga, zirgskābene u.c. 

 

Alesunda

Alesundā 1904. gadā izcēlās ugunsgrēks, nodedzinot aptuveni 850 koka mājas. Dažu gadu laikā no jauna tika uzcelti vairāk nekā 600 nami. Arhitekti toreiz piedāvāja tā laika populāro stilu – jūgendstilu. Pašlaik pilsēta izvietojusies uz vairākām salām. Pie daudzām ēkām iespējams piebraukt ar jahtu. 

Pilsētas panorāma labi redzama no Aksla kalna.

 

Fonā redzams Aksla kalns, uz kuru ved līkumots 418 pakāpienu ceļš. Kalna galā izvietojusies kafejnīca.

 

Pilsēta uzcelta uz stāviem pakalniem. Izbrīnīja,

kā mašīnu bremzes šo stāvumu var izturēt.

Mājas, kuras atrodas pie ūdens, iemīļojušas kaijas. Tās

vietu atradušas ne tikai uz sētas, bet arī uz palodzēm.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Ļoti raksturīgs norvēģu interjers - uz palodzēm uzlikti ne tikai puķu podiņi, bet arī skulptūriņas un naktslampiņas.

 

 

 

 

Lai mājā turētos siltums, senatnē tika veidoti velēnu jumti. Arī mūsdienās, braucot cauri Norvēģijai, var redzēt mājiņas ar velēnu jumtiem. Viens jumts mani fascinēja, jo tas bija rotājies ar ziedošām margrietiņām. Diemžēl nepaspēju to nofotografēt.

 

 

 

Lai pastniekam nevajadzētu kāpt kalnā pie katras mājiņas, pasta kastītes ierīkotas kalna pakājē. Tās visas vienkopus atrodas zem glīta jumtiņa.

 

 

 

Kalnos vairākās vietās var redzēt piramīdu veida akmeņu krāvumus - tūrus. Sākotnēji tādus veidoja kalnos kāpēji, atstājot aiz sevis "zīmes", lai varētu atrast ceļu atpakaļ. Mūsdienās šo tradīciju pārņēmuši tūristi, pārvēršot ikvienu pieturvietu par neparastu skulptūru parku. Katrs akmens nozīmē kādu grēku, un izveidojot šādu krāvumu, grēki tiek atlaisti. Tikai jāatceras, ka savu grēku tūri nedrīkst celt, ņemot akmeņus no citiem krāvumiem, jo tādā veidā tikšot iegūti citu cilvēku grēki.

 

 

 

Ceļazīmes piestiprinātas kārtīgi - pie stabilām caurulēm un ar vairākām skrūvēm. Ja Latvijā kāda ceļazīme uz laiku nedarbojas, tai virsū tiek uzsiets melnais miskastes maiss, bet Norvēģijā - uzlikts glīts "ceļazīmes maisiņš".

 

 

Latvijā uz ceļazīmes attēlots nenoteiktas dzimtes cilvēks ar garām kājām.

 

 

  

Norvēģijā dažās vietās pie gājēju pārejas pamanīju ceļazīmes ar vīrieti. Pret šo nevienlīdzību droši var iebilst feministes. Savukārt, Oslo centrā pie cietokšņa varēja pastaigāties tikai vīrietis ar mazu meitenīti. Vai nav divdomīgi?

 

 

 

Norvēģi - čakli tuneļu būvētāji. Visa brauciena laikā izbraucām cauri aptuveni 150 tuneļiem. Garākais no tiem - 24,5 km. Ogrē zem dzelzceļa pārbrauktuves jau vairāk kā 30 gadu garumā sola, bet nekādi nevar uzbūvēt tuneli.

 

 

 

Norvēģijā saglabājušās vecas koka baznīcas. Viena no tām atrodas Lomā.

 

 

Nordfjordeidā uz visu pārējo celtņu fona izceļas balta koka baznīca. Tās torņa galu rotā zeltīts gailītis (tāpat kā latviešiem).

 

 

 

Pāri sniegotajiem, klinšainajiem vai ar mežu apaugušajiem fjordu kalniem stiepjas garas elektrolīnijas. Milzīgi vadu pārkari savieno vienu fjorda krastu ar otru. Norvēģijā elektrība pati par sevi nav dārga, jo katrā kalnu upītē ierīkota elektrostacija, taču jāmaksā daudz, jo tiek rēķināti pārvada garumi.