NORVĒĢIJA (2015./ 6 dienas)26.07.2015.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

Steindāles un Vēringa ūdenskritumi

Steindāles ūdenskritums (6.) atrodas pie Norheimsundas. Tas ir viens no lielākajiem ūdenskritumiem Norvēģijā. Zem tā iespējams paiet apakšā.

Panorāma, kas redzama, stāvot aiz Steindāles ūdenskrituma.

 

Tā izskatās no klints apakšas, kurai pāri krīt ūdenskritums.

 

 

Viens no skaistākajiem ūdenskritumiem Norvēģijā ir varenais Vēringa ūdenskritums (7.). 

 

Hardangerviddas kalnu ceļš

Hardangerviddas kalnu virsotnēs (ap 1100 m v.j.l.) jūtama tundras gaisotne. Apkārtnes krāsās saskatāmi Latvijas vēlajam rudenim vai agrajam pavasarim raksturīgie zaļganīgi brūnie toņi. Kalna virsotni klāj akmeņi, pērnā gada sausā zāle, ķērpji, sūnas un nelielas sniega strēles. 

Izkususī sniega sega uz kalna veido dzīvnieka galvu ar pavērtu muti, aci un ausi.

 

Vietām starp akmens bluķiem ganās aitas. Tā kā māju tuvākajā apkaimē nav, nevar saprast, kam tās pieder.

 

Šajā, varētu teikt, ka eksotiskajā, bet nemājīgajā vietā, savas sūnu iglas (8.)

uzslējuši sāmi (Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji).

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Ļoti raksturīgs norvēģu interjers - uz palodzēm uzlikti ne tikai puķu podiņi, bet arī skulptūriņas un naktslampiņas.

 

 

 

 

Lai mājā turētos siltums, senatnē tika veidoti velēnu jumti. Arī mūsdienās, braucot cauri Norvēģijai, var redzēt mājiņas ar velēnu jumtiem. Viens jumts mani fascinēja, jo tas bija rotājies ar ziedošām margrietiņām. Diemžēl nepaspēju to nofotografēt.

 

 

 

Lai pastniekam nevajadzētu kāpt kalnā pie katras mājiņas, pasta kastītes ierīkotas kalna pakājē. Tās visas vienkopus atrodas zem glīta jumtiņa.

 

 

 

Kalnos vairākās vietās var redzēt piramīdu veida akmeņu krāvumus - tūrus. Sākotnēji tādus veidoja kalnos kāpēji, atstājot aiz sevis "zīmes", lai varētu atrast ceļu atpakaļ. Mūsdienās šo tradīciju pārņēmuši tūristi, pārvēršot ikvienu pieturvietu par neparastu skulptūru parku. Katrs akmens nozīmē kādu grēku, un izveidojot šādu krāvumu, grēki tiek atlaisti. Tikai jāatceras, ka savu grēku tūri nedrīkst celt, ņemot akmeņus no citiem krāvumiem, jo tādā veidā tikšot iegūti citu cilvēku grēki.

 

 

 

Ceļazīmes piestiprinātas kārtīgi - pie stabilām caurulēm un ar vairākām skrūvēm. Ja Latvijā kāda ceļazīme uz laiku nedarbojas, tai virsū tiek uzsiets melnais miskastes maiss, bet Norvēģijā - uzlikts glīts "ceļazīmes maisiņš".

 

 

Latvijā uz ceļazīmes attēlots nenoteiktas dzimtes cilvēks ar garām kājām.

 

 

  

Norvēģijā dažās vietās pie gājēju pārejas pamanīju ceļazīmes ar vīrieti. Pret šo nevienlīdzību droši var iebilst feministes. Savukārt, Oslo centrā pie cietokšņa varēja pastaigāties tikai vīrietis ar mazu meitenīti. Vai nav divdomīgi?

 

 

 

Norvēģi - čakli tuneļu būvētāji. Visa brauciena laikā izbraucām cauri aptuveni 150 tuneļiem. Garākais no tiem - 24,5 km. Ogrē zem dzelzceļa pārbrauktuves jau vairāk kā 30 gadu garumā sola, bet nekādi nevar uzbūvēt tuneli.

 

 

 

Norvēģijā saglabājušās vecas koka baznīcas. Viena no tām atrodas Lomā.

 

 

Nordfjordeidā uz visu pārējo celtņu fona izceļas balta koka baznīca. Tās torņa galu rotā zeltīts gailītis (tāpat kā latviešiem).

 

 

 

Pāri sniegotajiem, klinšainajiem vai ar mežu apaugušajiem fjordu kalniem stiepjas garas elektrolīnijas. Milzīgi vadu pārkari savieno vienu fjorda krastu ar otru. Norvēģijā elektrība pati par sevi nav dārga, jo katrā kalnu upītē ierīkota elektrostacija, taču jāmaksā daudz, jo tiek rēķināti pārvada garumi.