NORVĒĢIJA (2015./ 6 dienas)26.07.2015.

Tēma: CEĻOJUMIGrupu ceļojumi

Troļļu siena (1.) un Troļļu ceļš (2.)

 

Troļļu siena ir augstākā vertikālā klints Eiropā netālu no Andalsnes. Troļļu sienai līdzās uzbūvēta celtne (restorāns un veikals), kas ar savu robaino formu iekļaujas apkārtējā ainavā. Troļļu sienu nav iespējams pilnībā ietvert fotogrāfijā. 

Ceļa abās pusēs slejas augsti kalni. Rodas iespaids, ka esi starp tiem ieslogots (iespiests). Nedaudz baisa sajūta.

 

Troļļu kalna pakāji klāja sniega sega. Tajā sazīmēju tēlu no bērnībā redzētās krievu multenītes par mamutiņu, kurš meklēja savu mammu.

 

Troļļu ceļa sākumā uzlikta ceļazīme.

Suvenīru veikaliņos nopērkami dažāda izmēra Troļļi.

Lielākie maksā pat vairāk kā 100 eiro.

 

Troļļu ceļš izkārtojies pa kalnu serpentīna veidā. Tā ir īsta šoferu profesionalitātes un pasažieru baiļu sliekšņa pārbaude. Pirms brauciena gids pasmējās, ka tagad būs nepieciešami pamperi. 

No 800 m augstumā esošā skatu laukuma paveras fantastiska panorāma uz Troļļu ceļa

11 serpentīnveidīgajiem līkumiem ar Stigfossa ūdenskritumu vidū.

 

 

Geirangerfjords (3.) un Dalsnibas klints (4.)

 

Geirangerfjords ir UNESCO pasaules mantojuma saraksta objekts. Pa Geirangerfjordu no Hellesultas līdz Geirangera piestātnei kursē prāmis. No Dalsnibas klints (1500 m v.j.l.) paveras skats uz visu Geirangera ieleju.

Skats no prāmja uz Geirangerfjordu. Diemžēl ar laikapstākļiem nepaveicās, jo lija lietus.

 

Geirangerfjorda panorāma. Geirangera piestātnē pietauvojies milzīgs kruīza kuģis.

 

Braucot Dalsnibas klintī, zaļo ieleju pamazām nomaina klinšaini kalni ar sniegotām virsotnēm.

 

Kad braucot Dalsniba klintī bija sasniegts augstums apmēram 1000 m v.j.l., sniegotajā kalnu ielejā pavērās iespaidīgs skats uz pusaizsalušu ezeru. Pie tam ledus dažās vietās bija gaiši zils. Sajūtas fantastiskas. Gluži kā pasakā par Sniega karalieni. Salti un reizē arī baisi.

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Ļoti raksturīgs norvēģu interjers - uz palodzēm uzlikti ne tikai puķu podiņi, bet arī skulptūriņas un naktslampiņas.

 

 

 

 

Lai mājā turētos siltums, senatnē tika veidoti velēnu jumti. Arī mūsdienās, braucot cauri Norvēģijai, var redzēt mājiņas ar velēnu jumtiem. Viens jumts mani fascinēja, jo tas bija rotājies ar ziedošām margrietiņām. Diemžēl nepaspēju to nofotografēt.

 

 

 

Lai pastniekam nevajadzētu kāpt kalnā pie katras mājiņas, pasta kastītes ierīkotas kalna pakājē. Tās visas vienkopus atrodas zem glīta jumtiņa.

 

 

 

Kalnos vairākās vietās var redzēt piramīdu veida akmeņu krāvumus - tūrus. Sākotnēji tādus veidoja kalnos kāpēji, atstājot aiz sevis "zīmes", lai varētu atrast ceļu atpakaļ. Mūsdienās šo tradīciju pārņēmuši tūristi, pārvēršot ikvienu pieturvietu par neparastu skulptūru parku. Katrs akmens nozīmē kādu grēku, un izveidojot šādu krāvumu, grēki tiek atlaisti. Tikai jāatceras, ka savu grēku tūri nedrīkst celt, ņemot akmeņus no citiem krāvumiem, jo tādā veidā tikšot iegūti citu cilvēku grēki.

 

 

 

Ceļazīmes piestiprinātas kārtīgi - pie stabilām caurulēm un ar vairākām skrūvēm. Ja Latvijā kāda ceļazīme uz laiku nedarbojas, tai virsū tiek uzsiets melnais miskastes maiss, bet Norvēģijā - uzlikts glīts "ceļazīmes maisiņš".

 

 

Latvijā uz ceļazīmes attēlots nenoteiktas dzimtes cilvēks ar garām kājām.

 

 

  

Norvēģijā dažās vietās pie gājēju pārejas pamanīju ceļazīmes ar vīrieti. Pret šo nevienlīdzību droši var iebilst feministes. Savukārt, Oslo centrā pie cietokšņa varēja pastaigāties tikai vīrietis ar mazu meitenīti. Vai nav divdomīgi?

 

 

 

Norvēģi - čakli tuneļu būvētāji. Visa brauciena laikā izbraucām cauri aptuveni 150 tuneļiem. Garākais no tiem - 24,5 km. Ogrē zem dzelzceļa pārbrauktuves jau vairāk kā 30 gadu garumā sola, bet nekādi nevar uzbūvēt tuneli.

 

 

 

Norvēģijā saglabājušās vecas koka baznīcas. Viena no tām atrodas Lomā.

 

 

Nordfjordeidā uz visu pārējo celtņu fona izceļas balta koka baznīca. Tās torņa galu rotā zeltīts gailītis (tāpat kā latviešiem).

 

 

 

Pāri sniegotajiem, klinšainajiem vai ar mežu apaugušajiem fjordu kalniem stiepjas garas elektrolīnijas. Milzīgi vadu pārkari savieno vienu fjorda krastu ar otru. Norvēģijā elektrība pati par sevi nav dārga, jo katrā kalnu upītē ierīkota elektrostacija, taču jāmaksā daudz, jo tiek rēķināti pārvada garumi.