6. diena

Zakopane – Oswiecim

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

NOVĒRTĒJUMS


Uz atvadām izstaigājām Zakopane centru. Daļa Krupówki ielas ir gājēju iela, kur transporta kustība liegta. Tur iekārtojušies dažādi veikali un ēstuves.

Adresē Krupówki 81b (tā gan nav gājēju iela) atrodas Peļu pilsētiņa (Myszogród), kur dažādi iekārtotā vidē dzīvojas pelītes.

Pretējā ielas pusē atrodas Vaska figūru muzejs.

Uz ielas Aleja 3 slēgtā teritorijā uzcelta māja kājām gaisā. Par tās apskatīšanu ir jāmaksā.

 

Nedaudz pastaigājām pa gājēju ielu. Nopirku nelielus suvenīrus.

 

No visām pieminētajām apskates vietām bijām tikai Peļu pilsētiņā. Bērniem noteikti patiks, bet pie papagaiļiem, manuprāt, bija interesantāk.

 


No Zakopane līdz Oswiecim (Aušvica) jābrauc apmēram 150 km.

Aušvicas koncentrācijas nometnes bija lielākais koncentrācijas nometņu tīkls Vācijas okupētās Polijas teritorijā 2. Pasaules kara laikā. Pie mūsdienu Osvencim (vācu nosaukums – Aušvica) atradās 3 nometnes: bāzes nometne, iznīcināšanas nometne un darba nometne. Divas koncentrācijas nometnes (Auschwitz I un Auschwitz II – Birkenau) ir atvērtas apskatei.

Pie Muzeum Auschwitz (Więźniów Oświęcimia 20) jau agri no rīta veidojas gara rinda. Vai iešana ar gidu iepriekš jāpasūta, nezinu. Bet no pulksten 17 līdz 19 muzeja teritorijā var iet bez maksas un bez gida. Cilvēku skaits ierobežots, tāpēc bezmaksas biļetes, uzrādot pases, Informācijas centrā (būdiņa ar uzrakstu Info) jāizņem jau laicīgi.

Līdzās Informācijas centram ir laba, bet dārga ēstuve.

Muzeja teritorijā sāk ielaist nedaudz pirms pulksten 17, jo jāiziet stingra kontrole kā lidostā. Nedrīkst būt asi priekšmeti un liela soma. Jau iepriekš pa 4 zlotiem tā jāatstāj mantu glabātuvē, kas atrodas netālu no ieejas.

Muzeja eksponāti izstādīti daudzos ēku blokos, kuros var iet iekšā. Izstādes ataino nometnes vēsturi un ieslodzīto dzīvi. Izejot ārpus sarkanajām ķieģeļu celtnēm, atklājas nāves bloks ar karātavām, gāzes kameru un krematoriju.

Uz bijušo koncentrācijas nometni ved vārti ar cinisku uzrakstu: Arbeit macht frei (Darbs dara brīvu).

 

150 km braucu vairāk kā 3 stundas, jo viena aiz otras sekoja apdzīvotas vietas. Vidējais ātrums apmēram 60 km/h.

Biju pasūtījusi viesnīcu netālu no muzeja. Kā izrādījās – jāpāriet vien pāri ceļam. Līdz ar to mašīnu atstājām pie viesnīcas.

Bezmaksas biļetes izņēmām ap pulksten 16, tāpēc brīvajā laikā paēdām līdzās esošajā ēstuvē. Par četrām otrā ēdiena porcijām un četrām sulām samaksājām 200 zlotus (apmēram 50 eiro). Nekur citur šī ceļojuma laikā tik dārgas pusdienas nebija.

Iepriekš nezināju, ka, ieejot Aušvicas koncentrācijas nometnes teritorijā, piereģistrē pasi vai ID un veic drošības pārbaudi gandrīz kā lidostā. Izņemot visu saturu laukā no mugursomas, atklājās, ka tur ielikts saliekamais nazītis, ko kalnos izmantoju ābolu mizošanai. Arī soma izrādījās par lielu. Visi manējie muzeja teritorijā tika, bet man nācās doties atpakaļ uz ieeju un nodot savu bagāžu glabātuvē. Labi, ka garajā rindā vēlreiz nebija jāstāv.

Muzeja teritorijā ieturēju pietāti. Aiz cieņas pret mirušajiem fotografēju ļoti maz. Nesaprotu, kā citi sevi atļāva fotografēt uz nāves sienas fona, kur ieslodzītie tika nošauti.

 

Kaut kur biju lasījusi, ka, ejot ekskursijā ar gidu, speciāls autobuss aizved arī uz otru koncentrācijas nometni, un kopumā muzeju apskate ilgstot vismaz 3 stundas.


 

 

 

7. diena

Oswiecim – Warszawa – Białystok

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

NOVĒRTĒJUMS


Otrajā Aušvicas muzejā (Muzeum Auschwitz – Birkenau), kas atrodas 3 km no pirmās nometnes, nav jāreģistrē pases un nav jāizņem bezmaksas biļetes. Te arī nepārbauda somu saturu.

Šī teritorija lieluma ziņā ir krietni vien iespaidīgāka. Kā milzīgi piemiņas krusti, debesīs slejas simtiem ķieģeļu skursteņu, kas palikuši pāri no koka mājiņām.

Šī bija iznīcināšanas nometne, tāpēc te apskatāmas četru krematoriju un gāzes kameru paliekas, kas bija būvētas zem zemes. Te ir arī dzelzceļa rampa, uz kuras tika šķiroti jaunievestie ieslodzītie.

 

Domājām, ka te būs cilvēku pūļi, tāpēc atbraucām uz pulksten 9-iem. Laiks bija apmācies, nedaudz smidzināja, un tas visu ainu padarīja vēl bēdīgāku. Bez mums rīta agrumā pa teritoriju staigāja vēl 5 cilvēki. Ekskursiju grupas sāka ierasties ap pulksten 10-tiem.

Rodas jautājums, kāpēc savējos aizvedu uz Aušvicu? Tas bija dēla dēļ, jo viņš, spēlējot datorspēles, Aušvicu lietoja kā palamu. Ceru, ka abu muzeju apmeklējums viņā turpmāk radīs cieņu pret šo vietu, kur tika nogalināti vairāk kā miljons nevainīgu cilvēku.


No Oswiecim (Aušvica) cauri Warszawa (Varšava) līdz Białystok (Belostoka) jābrauc apmēram 520 km.

 

Białystok (Belostoka) apmetāmies tajā pašā viesnīcā. Aizbraucām uz lielveikalu “Auchan” (Produkcyjna 84a) iztērēt atlikušos zlotus. Par beidzamajām metāla monētām visi četri uz masāžas krēsliem pa vairākiem lāgiem izmasējām piekusušās muguras (2 zloti = 4 minūtes).


 

 

 

8. diena

Białystok – Suwałki – Polijas/ Lietuvas robežpunkts – Kauņa – Lietuvas/ Latvijas robežpunkts – Bauska – mājas

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

NOVĒRTĒJUMS


Kauņā atkal iebraucām tirdzniecības centrā “Mega” (Islandijos 32, Kaunas) papusdienot.

 

Lai arī ceļojums izdevās, ļoti gribējās ātrāk būt mājās.


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Polijas kartes.

 

 

 

Poļiem raksturīgi krāsaini ornamenti, kuros dominē ziedi.

 

 

     

Polijā uzstādītos fotoradarus nosaucu par putnu būrīšiem.

 

 

Polijā un Lietuvā diezgan bieži parādās ceļa zīme, ka smagajiem apdzīt aizliegts. Latvijā šādu zīmi esmu redzējusi tikai satiksmes noteikumu grāmatā.

 

 

Patika ceļa zīme pirms gājēju pārejas ar meitenīti, kurai rokās sarkans balons vai arī sarkana konfekte uz kociņa.

 

 

Tatru kalnu pilsētiņā Zakopane lielākā daļa māju ir no koka un izskatās kā no pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši”.

 

 

Polijas otrajā lielākajā pilsētā Kraków pie Vāveles kalna mūra Vislas upes krastā atrodas pūķa skulptūra. Vakarā, kad tumšs, ik pēc dažām minūtēm no pūķa mutes izšaujas uguns liesmas.

 

 

Tatru kalnu virsotnē uz taciņas pamanījām kukaini ar milzīgām ūsām.

 

 

Kalnos kāds taurenis meitai izrādīja savu draudzību.

 

 

Nosal kalnā uz egles klasiskā pozā tupēja vāvere un grauza čiekuru.

 

 

Pēdējā dienā Białystok lielākajā tirdzniecības centrā “Auchan” iztērējām atlikušās poļu monētas, izmasējot nogurušās muguras. 2 zloti (~50 centi) = 4 minūtes.

 

 

Kauņas (Lietuva) tirdzniecības centrā “Mega” bija izveidota Monopolam līdzīga spēle, kurā varēja vinnēt noteikta veikala atlaižu karti.