Pēc filmas noskatīšanās, ejot laukā no zāles, 14-gadīgais dēls pajautāja, ko gan īsti filmu veidotāji gribējuši skatītājiem pateikt. Lūk, ko - vasaras brīvlaika pavadīšana laukos pie vecvecākiem var būt pamācošāka un aizraujošāka par datorspēlēm.

Filmas scenārijā ielikts viss iespējamais, ar ko mēs sastopamies ikdienas dzīvē:

  • savtīgums, mantkārība un meli (ciema deputāts Modrītis);
  • apkārtnes piecūkošana (atkritumu izgāšana atpūtas vietā pie ezera);
  • īstena latviešu vectēva prototips (vectēvs Paulis Kode – amata meistars, kā arī nesalaužams cīnītājs par taisnību un savu zemi);
  • emocijas, mīļums, naivums (vecmāmiņa Irma – bijusī skolotāja);
  • mīlestība, cieņa un savstarpējā sapratne (vectēva Paula un vecmāmiņas Irmas attiecības);
  • patriotisms, neliels ieskats Latvijas vēsturē (epizode, kurā vecmāmiņa Irma ar mazdēlu Oskaru skatās sendienu fotogrāfijas);
  • mazās lauku skolas likvidēšana un ēkas pārdošana (aktuāla mūsdienu problēma);
  • humors (2 odziņas, ko vērts īpaši izcelt  - “mirušais” vectēvs un slimnīcas “kaimiņiene”);
  • vecāku aizņemtība;
  • darbaudzināšana (mazdēlam Oskaram jāpalīdz vectēvam mūrēt krāsni);
  • skrupuloza pienākumu pildīšana (policists vectēvam sastāda vairākus protokolus).

Ļoti patika filmas sākumā titru apvienojums ar datorspēli, tādā veidā garlaicīgāko filmas daļu padarot atraktīvu un mūsdienīgi stilīgu.

Nevēlos aizvainot galvenās lomas – Oskara – atveidotāju, bet puikam varēja būt īsāki mati, jo pēc sejas vaibstiem viņš līdzinās meitenei. Sākumā pat biju pārliecināta, ka zēna lomu atveido meitene (jāatzīst, ka nelasīju titrus, bet skatījos datorspēles gaitu).

Manuprāt, deputāts Modrītis par biežu apciemoja gan vectēvu Pauli, gan vecomāti Irmu. Radās iespaids, ka vienā dienā pat vairākas reizes. Vai viņam nebija citu ko darīt, – galu galā ciema deputāts.

Filmā tā arī palika neatrisināts jautājums, – kurš gan piemēsloja ezera krastu ar atkritumiem un darvu? Domāju, ka noslēgumā atklāsies, ka vainīgais ir deputāts Modrītis, kurš tādā veidā mēģināja vectēvu Pauli pārliecināt pārdot savu īpašumu. Vēl viens fakts, kas norādīja uz iespējamo Modrīša rīcību – viņa mašīnā bija pieejams darvas attīrīšanas līdzeklis, ko pats, kā teica, nesen esot lietojis. 

Visumā filma ir interesanta. Bija prieks, ka pēc tās noskatīšanās kino zālē cilvēki aplaudēja.

No 5 zirņiem filmai piešķiru


Pamatdarbība. Šefpavārs Viktors Barinovs ar savu komandu piedalās profesionālu pavāru pasaules čempionātā, kas norisinās Sočos.

Sižeta līnijas. Varētu teikt, ka filma sadalīta divos atsevišķos, nesaistītos notikumos. Viens ir stāsts par kulinārijas konkursa gaitām, kurā kā galvenās lomas tēlotāji figurē šefpavārs Barinovs un divi jauni personāži, proti, viņa jaunatklātais (ziepju operas elements) dēls Ivans un viņa simpātija Anna, kas pārstāv franču komandu. Bet otrs stāsts ir par Dmitriju Nagijevu, kuram pārpratuma dēļ piespiedu kārtā nākas precēties ar kaukāzieti. Manā skatījumā tieši šis otrais stāsts palīdzēja izvilkt filmu, piešķirot tai savdabīgu asuma piegaršu, jo pirmajā stāstā figurēja daudz klišeju, kas garlaikoja un atgādināja nedaudz piedegušu ēdienu.

Barinova vecā kuhņas komanda palika otrajā plānā. Visas filmas gaitā katrs no viņiem varbūt pateica kādu frāzi, bet visumā darbojās tikai kā fons. Biju gaidījusi ko vairāk.

Reklāma. Sākumā bija paredzēts, ka filmēts tiks Šanhajā, tomēr plāni mainījās uz Sočiem. Katrā ziņā tā bija ļoti skaista Soču reklāma. Kalni, jūra, saule, grezna viesnīca, brauciens ar jahtu, lidojums ar paraplānu… Domāju, ka pēc šīs filmas noskatīšanās daudzi Krievijas pilsoņi vēlēsies savu atvaļinājumu pavadīt šajā skaisti nofilmētajā kūrortā.

Oriģinalitāte. N. Rimska–Korsakova mūzikas “Kamenes lidojums” pavadījumā filmas sākumā lidinājās bite, atklājot skatītājiem uz dažādiem sadzīves priekšmetiem aktieru un autoru vārdus.

Nosaukums. Oriģinālais filmas nosaukums “Кухня. Последняя битва”, kas latviešu valodā būtu tulkojams kā “Virtuve. Pēdējā kauja”. Nesaprotu, kāpēc tika iztulkots “Virtuve 2. Fināls”.

No 5 zirņiem filmai piešķiru

   

Jau vairākus gadus abi ar vīru sekojam līdzi populārā komēdijseriāla varoņu dzīvei. Līdzko internetā parādās pati jaunākā krieviskotā sērija, visi darbi tiek nolikti malā, un turpmākās minūtes veltītas filmai. Seriāla pirmā sezona aizsākās 2007. gadā, bet šogad – 2017. gadā, tiek solīta pēdējā – desmitā sezona.

Beidzot filmu latviešu valodā sācis raidīt kanāls TV6. Tulkojums ļoti labs. Iepriekš redzētajā krievu tulkojumā gadījās specifiskas zinātniskas lietas, kuras līdz galam tā arī palika nesaprastas. Tagad vakaros kopā ar bērniem skatāmies seriālu no pirmās sezonas latviešu valodā, bet pēc tam vieni paši – 10. sezonu krievu valodā. Tāpat ir interesanti, jo pa šiem 10 gadiem sākuma sezonas sērijas jau piemirsušās.

Seriāls stāsta par četriem jauniem zinātniekiem - fiziķiem, kas ir nedaudz nūģīgi dīvaiņi. Augumā īsais Leonards nēsā brilles, slimo ar astmu un nepanes laktozi. Kopš pirmās sērijas viņš iemīlējies pretējā dzīvokļa kaimiņienē – skaistajā blondīnē Penijā, kura strādā par oficianti, bet dziļi sirdī vēlas kļūt par aktrisi. Egoistiskais un iedomīgais ģēnijs Šeldons nesaprot humoru un ikdienas dzīvē vadās pēc striktiem noteikumiem. Govards, kaut arī augumā pavisam sīks, sevi uzskata par seksīgu un vienmēr flirtē ar sievietēm. Dzīvo kopā ar māti, kura viņu komandē. Indietis Radžs ir ļoti kautrīgs attiecībā pret sievietēm. Ar tām var runāt tikai tad, kad lietojis alkoholu. Visi četri zinātnieki bērnišķīgi aizraujas ar komiksiem. Vēlākās sezonās pieciem galvenajiem varoņiem pievienojas vēl divas sievietes zinātnieces  - Emi un Bernadeta.

Kopš pirmās sezonas katram seriāla varonim ieturēts noteikts ģērbšanās stils. Piemēram, Govards nēsā bītlenes, apspiestas džinsas un platu jostu ar spīdīgu, lielu sprādzi. Vienmēr brīnos, vai Radžam nav karsti, jo viņš saģērbies kā sīpols četrās apģērbu kārtās: T-krekls, krekls, adīta veste un sporta jaka.

Ja pameklē, tad internetā var atrast, ka seriāls tiek filmēts skatītāju klātbūtnē. Gluži kā teātra izrāde, kas notiek uz skatuves.

No 5 zirņiem filmai piešķiru


Esmu sagatavojusies, ka Zvaigžņu karu fani mani apmētās ar visu, kas gadīsies pa rokai. Pat dēls mani nosauca par muļķi, kad pateicu, ka filma nepatika.

Nosaukums. Nesaprotu, kāpēc latviešu valodā filmas nosaukumā nav iztulkota frāze “Rogue One”, bet krievu valodā iztulkota - “Изгой один”? Ja tas domāts kosmiskā kuģa nosaukums, kas it kā no oriģinālās valodas netiek tulkots, tad kāpēc filmas laikā kosmiskajam kuģim dots nosaukums “Blēdis 1” (rogue – blēdis), nevis “Rogue One”?

Sižets. Impērija gatavo pašu draudīgāko ieroci – Nāves Zvaigzni. Šī iemesla dēļ tiek nolaupīts ieroču izgudrotājs - zinātnieks Erso. Viņa mazā meitiņa Džina paglābjas no ienaidnieku gūsta un pēc 15 gadiem piedalās tēva glābšanas un Nāves Zvaigznes rasējumu nolaupīšanas operācijā.

Klišejas. Lai ASV filma atbilstu visiem standartiem, galvenajiem varoņiem jābūt sievietei, vīrietim, melnādainajam, invalīdam un homoseksuālim. Nebija tikai pēdējais (vismaz klaji nerādīja). Pārējie nosauktie varoņi bija.

 

Pārdomas.

Esmu redzējusi visas Zvaigžņu karu sērijas, bet ļoti, ļoti sen. Trūka iepriekšējo filmu varoņu. Uz kādu sekundi priekšplānā parādījās abi roboti (R2D2 un C3Po), bet filmas noslēgumā ekrānā pazibēja princeses Lejas seja. Vēl kādās trīs epizodēs figurēja Dārts Vaiders. Un tas arī viss…

Filmas darbība notiek laikā starp trešo un ceturto Zvaigžņu karu epizodēm. Vīrs pēc filmas noskatīšanās teica, ka beidzot esot labāk sapratis iepriekšējās sērijas. Par sevi gan tā nevaru teikt, jo iepriekšējās sērijas vairs neatceros, tāpēc šo skatījos, kā pilnīgi jaunu filmu.

Ja man būtu jāizvēlas, kāds ir filmas žanrs, tad teiktu, ka tā nav fantastikas, bet kara (bojevika) filma, kurā saskatīju līdzības ar šobrīdējiem teroraktiem. Pat dažu uzbrucēju izskatā. Nežēlīgi kara skati, bezemociju personāži, garlaicīgas epizodes, kuru laikā gandrīz iemigu, saraustīts filmas sākums un nepabeigtas filmas beigas – tas man visvairāk arī nepatika.

Kad cīnījās divi lielie kosmosa kuģi, pie sevis pasmaidīju, jo tajos sazīmēju Lego konstruktoru modeļus, kādus biju redzējusi dēla grāmatās.

No 5 zirņiem filmai piešķiru

 

  
 

Filmu novērtēju ar 2½ zirņiem, bet manas ģimenes Zvaigžņu karu fani – ar 4 zirņiem.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Kad cilvēku māc skumjas, bieži vien zīmējumos viņš attēlo sevi alegoriskā veidā. Ne velti psihologi pēc zīmējuma spriež par esošajām problēmām.