No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

Lasāma grāmata, bet tomēr nav tāda, ko nevar palaist vaļā, kamēr nebūs izlasīta. Lasīju ar nelieliem pārtraukumiem. Pirms gulētiešanas. Jāatzīstas, ka bija reizes, kad lasot arī iemigu. Un nemaz nelikās tik humorpilna, kā tika saslavēts.

Keitijai ir nedaudz pāri divdesmit. Viņa ir meitene no laukiem, kas piepildījusi savu kvēlāko sapni – dzīvot un strādāt Londonā. Tas nekas, ka alga necila, jāvalkā utenī pirktas drēbes, jāīrē maza istabiņa, kurā nav pat vietas skapim, kā arī ilgi jābrauc līdz darbam. Arī priekšniece Dēmetra, kuras dzīve Keitijas acīs šķiet perfekta, nav dieva dāvana. Dēmetra ir izcila reklāmas speciāliste, no kuras daudz var mācīties, tomēr savā augstprātībā nevērīgi izturas pret padotajiem. Arī Keitija netiek pienācīgi novērtēta, kā rezultātā viņai tiek uzteikts darbs. Tā kā Keitijai rodas naudas grūtības, viņa atgriežas dzimtajā Samersetas fermā, kur tēvam un pamātei palīdz lauku tūrisma biznesā.

Kādu reizi uz Keitijas fermu atpūsties atbrauc Dēmetra ar ģimeni. Keitijai rodas iespēja atmaksāt bijušajai priekšniecei par visiem pāri darījumiem. Manuprāt, ar šo atriebi autore krietni iebrauca auzās. Vai tiešām nodarījums pret Keitiju bija tik liels, lai Dēmetra tiktu tā pazemota? Šīs izdarības katrā ziņā Keitiju neraksturo no labās puses. Bet varbūt es esmu citādāk audzināta. Beigu beigās Keitija ar Dēmetru atrod kopīgu valodu un kļūst par sava veida partnerēm.

Protams, romānā ir atvēlēta vieta arī mīlestības tēmai.

 

Citāti par karjeru

“Ja nevari skriet kopā ar lielajiem suņiem, neskrien tālāk par lieveni.”

“Jo augstāk pa karjeras kāpnēm cilvēks kāpj, jo mazāk laika atliek tam, ko viņš patiesībā grib darīt.”


No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

Šī nav lasāmā, bet drīzāk skatāmā grāmata.

Nevarēju vienaldzīgi paiet garām grāmatai, kaut bērni jau lieli priekš konstruktoriem. Vismaz tā man šķita, kad pirku. Domāju – noderēs mazbērniem (tālā nākotnē), kad viņi brauks ciemos, jo LEGO mums ir ārkārtīgi daudz. Kad bērni bija mazi, šim priekam nežēloju naudu, jo darbošanās ar konstruktoriem attīsta konstruēšanas prasmes, vērīgumu, pacietību, pirkstu motoriku, telpiskumu, radošumu, domāšanu u.c.

Grāmatā piedāvāti ļoti daudz no konstruktora gatavotu dzīvnieku paraugi. Diemžēl tos var realizēt tikai tie, kam mājās plaša LEGO kolekcija, jo tad ir no kā izvēlēties. Lai arī visas nepieciešamās detaļas gan formas, gan krāsas ziņā nebūs atrodamas pat šādu kolekciju sastāvā, bērnam tiek dota iespēja radoši izpausties, vienu konstruktoru aizvietojot ar citu, dzīvnieku izveidojot pavisam citā krāsā un nedaudz atšķirīgā formā.

Grāmatai, gluži kā iekārdinājums, līdzi nāk LEGO konstruktori (60 gabali) četru nelielu dzīvnieciņu izveidei. Tas ir kā sākuma ieskrējiens šajā interesantajā konstruktoru pasaulē.

 

Mans septiņpadsmit gadus vecais dēls, kuru pēdējā gada laikā nav iespējams atraut no datorspēlēm, par grāmatu bija stāvā sajūsmā. Izbēra savu LEGO čupu uz grīdas un jau pirmajā dienā izveidoja divus modeļus.


No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

 

Pērkot grāmatu iedomājos, ka tā man noderēs kā skolotājai, jo uzzināšu vairāk par disleksijas* izpausmēm, kā ar tām sadzīvot, kā organizēt mācību darbu. Tikai lasot atklājās, ka autore nemaz neiedziļinās zinātniskā disleksijas analīzē, bet bērnu auditorijai atklāj juteklisku stāstījumu par meiteni Elliju, kurai piemīt šī īpatnība. Par viņas sajūtām, pārdzīvojumiem un pašvērtējumu. Stāsts (es gan to nenosauktu par romānu, kā rakstīts uz 1. vāka) vēlreiz apliecina, kā bērnu var sapurināt un iedrošināt spēcīga personība. Šajā gadījumā – jaunais klases audzinātājs. Viņš spēja pazemoto un izsmieto Elliju motivēt tā, ka meitene ieguva draugus un kļuva par klases līderi.

“Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka katram no mums ir citas dotības. Ja zivi vērtētu pēc spējas rāpties kokos, tā visu mūžu domātu, ka nekam nav derīga.”

 

P.S. Vienu gan es nesaprotu – kā vecāki nebija pamanījuši meitas, kura jau mācījās 6. klasē, lasīšanas un rakstīšanas grūtības? Vai tas nozīmē, ka viņi ar savu bērnu nemaz nenodarbojās?

 

* Disleksija – neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. To raksturo grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.


No 5 zirņiem grāmatai piešķiru

 

 

Grāmatas galvenā varone, trīsdesmit gadus vecā Eleanora, apkārtējiem šķiet īpatna, jo viņa neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem. Savos spriedumos Eleonora ir nobriedusi un prātīga, tāpēc pilnīgi saprotams, ka viņa ir pašpietiekama un varbūt šī iemesla dēļ - arī vientuļa. Vēl jau visam pāri stāv bērnībā piedzīvotā traģēdija, kas radījusi ne tikai redzamas rētas, bet arī psiholoģiskas problēmas, kurām jaunā sieviete pati mēģina tikt pāri. Un šīs pozitīvās izmaiņas rodas apsēstā pusaudzes naivuma izpausmē, cenšoties iepatikties kādam jaunam mūziķim.

Grāmata, kuru nevar atlaist vaļā, neizlasot vienā rāvienā līdz galam. Burtiski kā magnēts notur labā valoda, ārkārtīgi daudz trāpīgu domu par apkārt notiekošo (sevišķi pirmajā sadaļā “Labās dienas”), kas liek pasmaidīt, kā arī intriga par jaunās sievietes bērnības likstām.

 

Lasot atzīmēju vērtīgākos citātus (ik pēc pāris lappusēm teksts pārklāts ar dzeltenām marķiera strīpiņām). Te būs tikai daži no tiem.

“Kad mums neviens nav vajadzīgs, esam atbildīgi tikai par sevi, un tā ir daudz labāk.”

“Sievišķība ir saistīta ar lielu laika patēriņu un striktu dienas režīmu.”

“Skaistums ir tik nepastāvīgs un iet mazumā jau kopš tā brīža, kad ir jums dots. Turklāt skaistam cilvēkam nemitīgi jāpierāda, ka viņā vērtīgs ir ne tikai izskats, jācenšas, lai apkārtējie saskata ne tikai ārieni un mīl viņu pašu, nevis perfektu ķermeni, mirdzošas acis un biezus, spīdīgus matus.”

“… blondīne ar kuplām krūtīm ir klišejisks seksapīla simbols. Šādas sievietes vienmēr suģestē … pajoliņus, kuriem nepietiek ne prāta, ne labās gaumes, lai saskatītu ko vairāk par ūdeņraža peroksīdu un piena dziedzeriem.”

“Reizēm centieni dot padomus noved pie visai netīkamiem pārpratumiem.”

“…lai gūtu panākumus sabiedrībā, vajag kaut nedaudz izlikties. Populāriem cilvēkiem nereti jāsmejas par to, kas viņiem nešķiet smieklīgi, jādara daudz kas tāds, ko viņi nevēlas, jāpavada kompānijās, kuras nesagādā īpašu prieku.”

“Mēdz teikt, ka par mīlestību jāmaksā ar bēdām, un tā ir pārāk augsta cena.”

“… daudzi sporta apģērba cienītāji vismazāk līdzinās cilvēkiem, kas nodarbojas ar sportu.”

“… kavēšanās ir klaja necieņas izpausme, kas skaidri norāda, ka citu laiku cilvēks vērtē krietni zemāk par savējo.”

 

Pirmo reizi gadījās grāmata ar daudziem vārdiem, kuriem nezināju nozīmi vai arī par nozīmi šaubījos (tas man traucēja lasīt). Pat kauns sametās par manām nezināšanām. Internetā uzmeklēju skaidrojumus.

Skāņš (16. lpp.) – skābens; ieskābis.

Kolekte (42. lpp.) – brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no daudziem, piemēram, labdarības mērķiem.

Maharane (63. lpp.) – maharadža sieva.

Infernāls (73. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt saistība ar drūmumu un ellīgumu.

Providence (86. lpp.) – pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem – augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja nolemtība.

Noskretis (91. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt apbružājies, noskrandis.

Epistolārs (122. lpp.) – rakstisks ziņojums.

Sibarītisks (142. lpp.) – neatradu vārda skaidrojumu latviešu valodā, bet varētu būt glamūrs.

Svēdra (161. lpp.) – svītra, josla.

Eifēmisms (168.lpp.) – vārds, ko izmanto kāda rupja, piedauzīga, intīma vai neaizskarama jeb tabu nosaukuma aizstāšanai, piemēram, lietot vārda “nomirt” vietā izteicienu “devies uz labākiem medību laukiem”.

Subordinācija (181.lpp.) – pakļautība.

Alopēcija (266.lpp.) – plikpaurība, matu izkrišana.

Anatēms (296.lpp.) – neatradu nekādu informāciju; tā arī paliku neziņā, ko šis vārds nozīmē.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Jo lielāka ģimene, jo vairāk pienākumu attiecībā pret tuvajiem.