Vecums: 2 gadi

 

 

Līgotāja

Līgo dienā oma Adelei saka:

- Ada, novelc tagad gumijas zābakus. Uzvilksi tos vakarā, kad būs slapja zāle, un kad mēs līgosim.

Adele negrib šķirties no gumijas zābakiem un atbild:

- Gribu tagad līgot!

 

Tautasdziesma

Mamma iesāk dziedāt tautasdziesmu:

- Div’ pļaviņas es nopļāvu ...

Tālāk turpina Adele:

- ... ar sarkano pļaujmašīnu.

Piezīme. Adele nav redzējusi, kā zāli pļauj ar izkapti, bet ir redzējusi, kā onkulis mājas pagalmā pļauj zāli ar sarkanu pļaujmašīnu.

 

Niezīgās pumpas

Adeli sakoduši odi un viņa kasa pumpas. Oma aizrāda:

- Nekasi pumpas ar rokām!

Adele ir paklausīga meitene. Viņa vairs nekasa pumpas ar rokām, bet aiziet pakasīties (parīvēties) pret sienu.

 

Gudrā izvēle

Pēc pusdienām mamma Adelei vaicā:

-  Izvēlies, ko tu ēdīsi: cepumiņu vai sausiņu?

- Cepumiņu. – atbild Adele.

Kad cepumiņš ir gandrīz apēsts, Adele atgādina:

- Mammīte Adai aizmirsa iedot sausiņu.

cepumiņš sausiņš

 

Skaitāmpants

Mamma Adelei skaita pantiņu:

- Ko mēs, bērni, darīsim?

Pelnu putru vārīsim.

Kas to pirmo vārdu teiks,

tas to putru apēdīs.

Nedrīkst runāt, nedrīkst smieties,

nedrīkst baltus zobus rādīt,

nedrīkst teikt ne jā, ne nē,

ne balts, ne melns.

Mirkli klusums. Tad Adele jautā:

- A ļiļļā (domāts – Bet lillā)?

 

Stabulētājs

Turaidas muzejrezervāta Dainu kalnā pie skulptūrām onkulis stabulē. Adele ilgi viņu pēta. Kad onkulis beidz stabulēt, Adele smagi nopūšas:

- Beidzot izslēdza mūziku!

 

Viltniece

Siguldā tiek apskatītas alas. Kad lielie dodas prom, Adele sāk čīkstēt:

- Gribu alā, gribu alā!

Neviens nepievērš uzmanību, tāpēc Adele maina taktiku un paziņo:

- Gribu pie žurkām!

 

Rotaslietas

Adelei patīk spēlēties ar mammas rotaslietām. Parasti tās atrodas uz plauktiņa, taču šoreiz mamma rotaslietas nolikusi citur. Adele paskatās uz ierasto rotaslietu vietu un ar nožēlu konstatē:

- Tukša čupa.

pilna čupa tukša čupa

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Manā bērnībā labas grāmatas bija deficīts. Kaut kādā mistiskā veidā tiku pie lietotas A. Lingrēnes „Lennebergas Emīls”. Mājas bibliotēkā šai grāmatai iedalīju Zelta fonda titulu. Jau toreiz nolēmu, ka nākotnē sekošu Emīla mammas piemēram un pierakstīšu savu bērnu nedarbus un jokus. Emīla mamma savus pierakstus veica burtnīcās. To bija tik daudz, ka sekretariāts ar grūtībām vērās ciet. Savukārt es pierakstus veicu kladēs. Manā krājumā šobrīd ir 10 klades, jo bez jokiem un nedarbiem tajās aprakstīta bērnu ikdiena no dzimšanas līdz pat trīs gadiem, kā arī viņu slimošanas vēsture.

Veidojot šo sadaļu, izšķirstīju divas Adas klades. Daudzi meitas jociņi, skatoties no šī brīža situācijas, vairs nešķiet smieklīgi, bet drīzāk – amizanti. Tie ir īpaši saprotami vecākiem, kuriem ir mazi bērni. Tieši viņi zina, ka lielākā daļa bērnu sāk runāt apmēram divos gados vai pat pēc divu gadu vecuma. Adas pirmais joks, kam dots nosaukums „Līgotāja”, tika pateikts gadā un astoņos mēnešos!

Pirmais garākais vārds, ko meita pateica, mums par brīnumu nebija tāds, ko lietojām ikdienā. Šķiet, ka vārdu zemūdene mēs bijām pieminējuši tikai dažas reizes un tad tikai saistībā ar viņas grāmatiņu. Var teikt, ka līdz ar vārdu zemūdene atvērās slūžas, un Ada dažu dienu laikā sāka runāt pilnos teikumos. Tā kā mēs uz Jāņiem braucām ciemos pie omas, tad Adas pirmais mīļākais citāts, ko viņa nemitīgi skandināja, bija šāds: „Visi sanāca čupā! Visi sanāca ciemos!”

Līdzko Ada iemācījās runāt, viņa kļuva par mazu pļāpiņu, kas muti atvēra agri no rīta ceļoties, bet aizvēra vēlu vakarā ejot gulēt. Jo kam tad citam mute domāta, ja ne runāšanai? Visaktīvākais Adas jociņu periods bija divi un trīs gadi. Jo viņa auga lielāka, jo asprātīgo izteicienu un bērnišķīgo secinājumu kļuva arvien mazāk un manis rakstītā klade vairs tik ātri nepildījās. Pēdējais ieraksts kladē veikts, kad Ada bija sešus gadus veca.

Bērnam augot, ar katru gadu jociņu skaits samazinās, un tas ir pašsaprotami, jo bērns kļūst zinošāks. Līdz ar to vecāki vairs netiek pārsteigti ar jocīgiem kapēcīšu jautājumiem un interesantiem situācijas atrisināšanas veidiem. Bieži vien mēs neuzzinām par kādu jocīgu atgadījumu, jo tajā brīdī bērns atrodas ārpus mūsu redzesloka, piemēram, bērnudārzā, skolā vai pagalmā.

Mājas lapā ievietotos Adas jociņus sadalīju pa vecumiem: 2 gadi, 3 gadi, 4 gadi un 5 gadi. Lai jociņi būtu vieglāk uztverami, tos ilustrēju. Zīmējumi tapuši laikā no 2014. gada janvāra līdz 2014. gada februārim.