Mārtiņa burtnīca09.07.2014.

Tēma: E-GRĀMATASStāstiņi un pasakas

Sestdiena

Tētis paziņoja, ka katram ģimenē jādara kāds darbs. Es gan neuzskatu, ka darbu sadale bija godīga. Mammai tika uzdots izravēt un aplaistīt puķes, man – nokrāsot garāžas sienas un jumtu, bet Markuss ir pārāk mazs, lai kaut ko labu darītu, tādēļ tētis viņam vienkārši lika mūs netraucēt.

Es sāku krāsot. Jāatzīstas, - jau pēc dažiem otas triepieniem sapratu, ka krāsošana ir diezgan garlaicīgs darbs. Netālu no garāžas ap puķudobi rosījās mamma. Man par prieku, iezvanījās viņas mobilais tālrunis. Mamma uzsāka sarunu un aizgāja uz mājas pusi.

Kamēr nebija neviena, kas mani uzrauga, pārtraucu garāžas krāsošanu un centos izdomāt, kā šo garlaicīgo procesu padarīt raitāku. Beigu beigās izdomāju. Nolēmu šķidro krāsu ieliet lejkannā; pēc tam uzkāpt uz garāžas jumta un to aplaistīt. Domāts – darīts. Paņēmu mammas atstāto lejkannu un ielēju tajā krāsu.

Un tieši tajā mirklī tētim savajadzējās palīgu mašīnas remontēšanas darbos. Biju priecīgs, ka tieku prom no garlaicīgās krāsošanas.

Mamma pie sava darba, tas ir, puķu laistīšanas, atgriezās tikai pēc dažām stundām, kad ārā jau sāka krēslot.

 

Svētdiena

No rīta mamma bija nikna kā pūķis, jo gaismā pamanīja vakardienas laistīšanas rezultātu - ar brūno krāsu nokrāsoto puķudobi. Nezinu kā, bet man šoreiz palaimējās, jo rājienu un sodu nopelnīja Markuss. Brālim nācās visu dienu nonīkt savā istabā, bet es savējā varēju netraucēti spēlēt „Zombiju karu”. Cik labi, ka Markuss to neredzēja. Citādi būtu nosūdzējis mammai, jo datorspēli var spēlēt tikai no 18 gadu vecuma.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

2011. gadā izdevniecība „Zvaigzne ABC” publicēja pirmo Džefa Kinnija „Grega dienasgrāmatu”. Mūsmājās to izlasīja visi. Tā kā tētim ļoti patika šī grāmata, bērni nolēma jubilejā viņu iepriecināt, uzdāvinot pašu sacerētu līdzīga stila grāmatu „Mārtiņa klade”. Uz dienas beigām vai nu idejas aptrūkās, vai arī nedaudz apnika, bet grāmata sanāca paplāna - tikai 7 lappuses.

Nolēmu bērnu garadarbu publicēt mājas lapā. Zīmējumi palika oriģinālie. Sižetu nemainīju, bet tekstā veicu uzlabojumus. Pamainīju arī nosaukumu no "Mārtiņa klade" uz "Mārtiņa burtnīca", jo teksta nav tik daudz, lai pretendētu uz klades apjomu.