Pirmdiena

Uz mūsu ielas notiek rakšanas darbi, tāpēc dažas dienas būs traucēta karstā ūdens padeve. Vakarā, neskatoties uz to, ka pa krānu tecēja auksts ūdens, mamma mani aizdzina mazgāties. Esot, redz, jārūdās.

Es negribēju nosalt, tāpēc izdomāju viltus mazgāšanās metodi. Lai man virsū nešļakstītos ne pilīte aukstā ūdens, pie vannas krāna piesēju auklu. Kad auklu parāvu, vannā sāka tecēt ūdens.

Pats nosēdos uz soliņa prāvā atstatumā no vannas un uz mobilā telefona sāku spēlēt spēlītes. Apmēram pēc 10 minūtēm atkal parāvu ap krānu apsieto auklu, un ūdens pārstāja tecēt.

Mamma, protams, domāja, ka esmu nomazgājies, bet es sevi mierināju, ka neviens no netīrības vēl nav nomiris.

Otrdiena

Arī šodien nebija karstais ūdens. Tā kā mana viltus mazgāšanās metode vakar tīri labi nostrādāja, nolēmu to pielietot vēlreiz. Kā par brīnumu, kāds bija atstājis aizvilktus vannas aizkarus. Nolēmu, ka tas pat ir labāk, jo no iekšpuses aizkari apšļakstīsies ar auksto ūdeni un būs lielāks pierādījums tam, ka esmu mazgājies.

Parāvu aiz auklas un ... izdzirdēju skaļu brēcienu. Tas bija mans sīkais brālis. Izrādās, ka mamma vairākos katlos uzsildīja ūdeni un ielēja to vannā, lai Markuss papļuņčātos.

Vakarpusē man bija nepatīkama saruna ar tēti, kā rezultātā nācās noņemt auklu un nomazgāties vēsajā ūdenī.