Mana dienasgrāmata 2019

Tukšā diena

Noskaņojos iegādāties kādu jaunu štāti skolai. Tā varēja būt arī dārga. Izstaigāju gan “Stockmann”, gan “Akropole”, bet neko nenopirku.

Savas dzīves laikā esmu sev uzšuvusi vairākus simtus apģērbu, tāpēc veikalos mani grūti pārsteigt, jo bijuši gan līdzīgi audumi, gan līdzīgi modeļi. Mode taču atkārtojas, bet man atkārtoties nepatīk. Būt šuvējai vienā ziņā ir slikti, - pret apģērbu esi ļoti piekasīga.


Nelāgie vecāki

Mūsdienu vecāki izvirza augstas prasības pret skolotāju par stundu kvalitāti, bet paši nereaģē, kad viņiem aizrāda par stundas norises traucēšanu.

Izgājām ar klasi stundas laikā zīmēt skolu. Skolēni nostājās tā, lai pret viņiem atrastos ēkas stūris un varētu labāk redzēt, kā uz abām pusēm ēka “aiziet” perspektīvā.

Kāds sākumskolas skolēna tēvs piebrauca ar mašīnu un nostājās mums priekšā tā, ka aizsedza skatu uz skolu. Pie tam tajā vietā ir aizliegts ne tikai stāvēt, bet arī apstāties. Aizrādīju, ka viņa mašīna traucē skolēniem zīmēt, bet vīrietis nelikās ne zinis, jo šajā mirklī svarīgāks bija paša bērns, kam viņš aizgāja pakaļ uz klasi.


Ritma maiņa

Celšanās 5-os no rīta izbojā ierasto vasaras ritmu. Atkal sāksies naktis ar dažām gulētām stundām.


Pazudusī mašīna

Vakarpusē pēc mācībām abas ar meitu aizbraucām paskatīties vakar atklāto t/c “Alfa” piebūvi. Auto stāvvietās vietu gandrīz nebija, tāpēc nācās braukāt apkārt meklējot, kur nostāties. Palaimējās. Priecīgas aizskrējām uz veikalu, sevišķi nenopūloties iegaumēt, kur nostājāmies.

Visjautrākais sākās tad, kad nolēmām braukt mājās, jo bijām aizmirsušas, kur atstājām mašīnu. Atcerējāmies tikai to, ka uzbraucām stāvvietas 2. stāvā. Tā mēs kādas 10 minūtes staigājām pa stāvlaukumu rindām, izmisīgi meklēdamas savu braucamo.


Mācību diena

Visu dienu mācībām apkopoju prakses laikā paveiktos darbus.


Rasēšanas varā

Konstruēju galda spēles iepakojuma kastīti. Iztērēju vairākas lielā A0 formāta lapas.


9. septembris, pirmdiena

09.09.2019.

Mans uzdevums

Priecājos, ka pēdējo gadu laikā no skolēniem nav nācies dzirdēt tekstu: “Man tāpat dzīvē vizuālā māksla nekad nebūs vajadzīga.”

Šodien, iepazīstoties ar jauniņajiem atgādināju, ka mans uzdevums nav viņus izveidot par māksliniekiem. Mans uzdevums ir pamudināt viņus pētīt, radoši domāt un kvalitatīvi strādāt.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.