Atpūta no telefona

Laukos vīrs ar meitu un dēlu aizgāja uz ezeru makšķerēt. Pie sevis nodomāju, ka vīrs vienīgais makšķerēs, bet abi jaunieši sēdēs līdzās un bakstīsies telefonā. Nekā. Izrādījās, ka makšķerējuši visi, jo katram bijusi sava makšķere. Pilnīgi neticas, ka piecas stundas tika pavadītas bez telefona. Vai tas vēl mūsdienās ir iespējams?


Kad patīkama lieta kļūst par apgrūtinājumu

Uz laukiem nepatīk braukt viena iemesla dēļ – ceļā jāpavada vairāk kā 3 stundas. Pie tam man jāstūrē, kamēr pārējie mašīnā izklaidējas.


Kad visur saskati ēdamo

Es: “Paskaties, kāds liels un apaļš mēness!”

Meita: “Līdzīgs lavašam.”

 

Nakts darbi

Pirmo reizi redzēju, ka asfalta segumu klāj tumsā. Braucu ap 22.30 gar Dārziņiem.


Slimošana turpinās

Neizskatījās, ka vīruss taisītos padoties.


Slimība vasaras karstumā

Vīruss demonstrēja savu spēku, “lauzdams” kaulus, pārvēršot degunu par ūdens krānu un liekot temperatūrai pārkāpt normas robežas. Ārā silts un saulains laiks, bet man, vīrusa nomocītai, diena jāpavada gultā.


Mīti vai patiesība

Dēls man pielipināja vīrusu, - sāka sāpēt kakls. Vakar nolēmu pamēģināt, vai tiešām pēc saldējuma ēšanas kļūs labāk. Uz mani tas neiedarbojās. Kakls šorīt sāpēja vēl vairāk.


11. augusts, svētdiena12.08.2019.

Egoistiskā greizsirdība

Kad vienam bērnam, kaut viņš jau pieaudzis, liekas, ka otrs visu dzīvi tiek mīlēts vairāk.

Labi, ka man nebija jāpiedzīvo tādas greizsirdības scēnas un pārmetumi vecākiem, jo ģimenē biju vienīgais bērns.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Nemāku dzīvot pēc principa - gan jau kaut kā.