Mana dienasgrāmata 2019

Jūlijs, kas nav kā jūlijam pienāktos

Pierasts, ka jūlijs ir karstākais un sausākais vasaras mēnesis. Izskatās, ka šogad jūlija karstums aizsteidzies vienu mēnesi pa priekšu.


Personīgie rekordi (1)

Cēlos piecos no rīta, izturēju vairāk kā astoņas stundas pie stūres, šķērsoju trīs valstu robežas un nobraucu gandrīz 600 kilometrus līdz Belostokai (Bjalistoka, Polija). Pirmo reizi pievarēju tādu attālumu vienā dienā. Pie tam visu ceļu lija.

Kas tad pārējiem līdzbraucējiem nekaitēja, - lielāko ceļa daļu saldi nočučēja.

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


Personīgie rekordi (2)

Pirmo reizi traucos pa Polijas automaģistrāli uz 140 km/h. Atzīšos, ka tomēr drošāk jutos, braucot ar ātrumu 120-125 km/h.

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


Personīgie rekordi (3)

Braucot augšup un lejup pa Dienvidpolijas kalnainajiem un līkumainajiem ceļiem, brīžiem satraucos, vai mana 1,4 m3 mazulīte spēs kalnā uzvilkt četrus pieaugušos ar milzīgu mantu kravu.

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


Personīgie rekordi (4)

Tatru kalnos izvēlējos trasi uz Mrožna alu. Biju iedomājusies, ka apskatīsim to gluži kā Gūtmaņa alu Siguldā un iesim tālāk. Nekā. Ne velti šī trase iezīmēta melna. Pirms to turpināt, nācās pacīnīties ar klaustrofobiju, jo bija jāiziet cauri 773 metrus garai izgaismotai kalnu alai (ceļā jāpavada apmēram 30 minūtes), kur vietām nācās spraukties pat ejot zosu gājienā.

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


Personīgie rekordi (5)

Smagi elsojot un sviedriem tekot, pievarēju 1206 m augsto Nosal kalnu virsotni Polijas Tatros. Kaut arī zaļā trase, dīvānā sēdētājai tā bija ārkārtīgi liela slodze.

Nosal kalns Tatros, pa kura virsotni šodien rāpelēju.

 

Skats no Nosal kalna virsotnes.

 

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


22. jūlijs, pirmdiena

23.07.2019.

Drošības pārkāpēja

Iepriekš nezināju, ka, ieejot Aušvicas koncentrācijas nometnē, piereģistrē pasi (ID) un veic drošības pārbaudi gandrīz kā lidostā. Izņemot visu saturu laukā no mugursomas, atklājās, ka tur ielikts saliekamais nazītis, ko izmantoju ābolu mizošanai. Arī soma izrādījās par lielu. Visi manējie muzeja teritorijā tika, bet man nācās doties atpakaļ uz ieeju un nodot savu bagāžu glabātuvē.

Ceļojuma uz Poliju sīkāku aprakstu skatīt šeit.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.