Mana dienasgrāmata 2019

Negribu vairs strādāt par velti

Līdz 2016. gada rudenim biju oficiāli iecelta par novada metodisko vadītāju vizuālajā mākslā ar dažu desmitu eiro samaksu mēnesī. Manos pienākumos ietilpa novada vizuālās mākslas olimpiāžu un semināru rīkošana, darbu noformēšana dažādiem konkursiem, kā arī metodisko materiālu gatavošana.

Pēc 2016. gada kārtējās Izglītības reformas, kad nauda tika pārdalīta citiem mērķiem, valsts līmenī tika nolemts novada metodiskajiem vadītājiem vairs nemaksāt. Tā arī līdz šim laikam esmu neziņā, vai novada metodiskie vadītāji kā šķira arī tika likvidēti. Katrā ziņā manas skolas vadība pateica, ka Valsts ģimnāzija esot metodiskais centrs, tāpēc jāturpina vizuālās mākslas novada olimpiāžu organizēšana. Diemžēl samaksu par šo papildus darbu nepiedāvāja. Dažus gadus olimpiādi organizēju par pliku velti, taču šogad atteicos. Nav taču mans pienākums darīt darbus, ja par tiem es nesaņemu atlīdzību. Te vairs neiet runa par skolotāju goda lietu, bet valsts goda lietu pret skolotājiem.


Vājības

Šīs vasaras laikā, kā tas bija ierasts citus gadus, diemžēl nespēju nomest pa ziemu uzkrātos liekos kilogramus. Apzinos, ka šādā situācijā būtu jāatsakās no saldumiem, bet nespēju.


Atpūta

Lielāko savas brīvdienas daļu nolaiskojos pa gultu, lasot grāmatu.

 

Vilcienu ķibeles

Lai arī 13.-ais datums un piektdiena ir tikai rīt, šodien abi bērni dažādos laikos izbaudīja vilcienu ķibeles (tās gan negadās pārāk bieži).

Dēla vilciens no rīta kādu laiciņu stāvēja vienā no Rīgas stacijām. Viņš jau sāka uztraukties, ka nokavēs matemātikas kontroldarbu. Savukārt meitas vilciens pēcpusdienā apstājās Daugmalē un pasažieriem tika paziņots par 40 minūšu kavēšanos, jo pirms Salaspils kāds bija pakļuvis zem vilciena. Nācās braukt ar mašīnu pretī meitai līdz mūsu norunātajai vietai ārkārtas gadījumos, tas ir, Višķu ielas Maximai (15. trolejbusa galapunkts). No Ogres līdz šejienei iespējams nokļūt 25-ās minūtēs.


Labo vienu, sabojājot citu

Augusta sākumā vietējā auto servisā tika nomainīta stūres signāltaure, jo neskanēja. Kopš tā laika braukt pa tumsu nebija sanācis. Tikai šodien atklāju, ka 90 eiro(!) vērtā remonta rezultātā vairs nestrādā pie stūres esošais tālo gaismu slēdzis.


14. septembris, sestdiena

15.09.2019.

Neizpildītā vēlme

Kad tu laicīgi dod mājienu, ka vārda dienā vēlies saņemt orhideju, bet tiec pie Alpu vijolītēm.


Kак в тумане*

No rīta konstatēju, ka dēls vakar novusa sacensību vietā atstājis ūdensizturīgo vesti. Biju nikna. Ne tik daudz par to, ka veste pazudusi, bet par to, ka dēls pat neatcerējās, ka tā veste viņam bijusi uzvilkta mugurā.

* kā miglā – tulkojums no krievu valodas.


Dots pret dotu

Pulksten 5.45 ar mašīnu knapi izspraucos no savas stāvvietas. Vairākas reizes kāpu laukā, lai skatītos, vai nenoskrāpēšu līdzās esošās mašīnas. Kaimiņiene, kaut arī iepriekš esmu lūgusi, atkal bija mani nobloķējusi. Kad atgriezos atpakaļ no stacijas, uz kurieni aizvedu bērnus, es nobloķēju kaimiņienes mašīnu. Zinu, ka tas ir slikti, bet laikam cita veida nav, kā “dots pret dotu”, lai liktu cilvēkam padomāt ne tikai par savu labumu.

 

Zināšanu fabrikas konveijers

Ja katru dienu strādātu skolā, droši vien iedzīvotos pamatīgās kuņģa problēmās. Kā 8.20 ieslēdzu zināšanu fabrikas konveijeru, tā tikai 15.40 apstādināju. Atskārtu, ka šo 8-u mācību stundu laikā neiznāca laiks ne aiziet pusdienās, ne līdz tualetei.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.