Rozā traktoriņš

Adele visu dienu ciemojas pie draudzenes. Vakarā Roberts kopā ar mammu iet pakaļ māsai un pa ceļam skaļi prāto:

- Pie Sintijas mazliet paspēlēšos ar mantiņām un mašīnītēm.

Mamma atbild:

- Domāju, ka Sintijai mašīnītes nav, jo viņa ir meitene. Meitenes parasti ar mašīnītēm nespēlējas.

Roberts nezaudē cerību:

- Varbūt tomēr viņai būs kāds maziņš, rozā meiteņu traktoriņš.

 

 

 

Mīlestības apliecinājums

Roberts ar mammu atnākuši uz teātra izrādi un iesēdušies savās vietās. Līdz izrādes sākumam atlikušas vēl dažas minūtes. Roberts grozās un knosās, līdz priekšējā rindā pamana sava vecuma meiteni. Viņš mammai čukst:

- Varētu meitenei uzrakstīt vēstuli: „Es tevi mīlu!”. Tad gan viņa brīnītos, kas to rakstījis.

 

Žurka

Roberts laukos pieskrien pie pagraba atvērtajām durvīm. Mamma baiļodamās, ka dēls var nokrist pa stāvajām kāpnēm, uzsauc, lai iet no pagraba prom. Taču Roberts uzstāj, ka vēlas redzēt, kas pagrabā iekšā.

Mamma ar Robertu nokāpj pa kāpnēm. Pagrabā ir pilnīgi tumšs un abu acis pie tumsas vēl nav pieradušas.

Mamma, lai pabaidītu dēlu, stāsta:

- Te ir kartupeļi, cukurbietes un droši vien arī lielas žurkas.

- Khm! Khm! - pēkšņi tumsā kāds iekrekšķas un abus ne pa jokam sabiedē.

Izrādās, ka vecāmāte tumšā pagrabā priekš govīm grozā lasījusi cukurbietes. Viņai bijis slinkums iet uz māju un iedegt pagrabā gaismu.

 

Cena

- Kas tās par cenām? -  Roberts jautā vecaimātei, norādot uz numuriem govju ausīs.

 

Bezmaksas mašīnīte

Veikalā akcija – trīs košļājamo gumiju paciņas sapakotas kopā ar mašīnīti. Pie košļājamo gumiju cenas norāde, ka mašīnīte ir bez maksas.

- Nopirksi man mašīnīti par velti? – Roberts mammai lūdzas.

 

 

Cirka nagla

Adele ar Robertu spēlē cirku.

Adele svinīgi paziņo:

- Un tagad uzstāsies „izrādes nagla”!

Roberts nezin teiciena „izrādes nagla” jēgu, tāpēc turpina:

- Mans karavīrs rādīs, kā iesit sev galvā naglu.

 

 

Atjautības uzdevums

- Mam, kurš ceļš ir īsāks – braucot uz laukiem vai braucot no laukiem? - Roberts jautā.

- Abi ceļi vienādi. – atbild mamma.

- Nē! – nepiekrīt Roberts. – Ceļš no laukiem ir īsāks, jo tad es vienmēr guļu un pamostos gandrīz pie pašām mājām.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Iespējams, ka kādam šie jociņi nemaz nešķitīs smieklīgi. Drīzāk tie atspoguļo bērna uztveri un darbību ikdienas situācijās, kas mums – pieaugušajiem no sava skatupunkta šķiet amizanti un ar asprātības piegaršu.

Jokošanās vecums abiem maniem bērniem bijis dažāds. Ja fizioloģiski meitenes attīstās ātrāk par zēniem, tad mana meita sāka runāt un līdz ar to arī jokoties ātrāk par savu brāli. Un tā kā meita ir paklausīgāka un kārtīgāka, tad viņa amizantās situācijās iekūlās retāk nekā brālis. Pēdējo meitas joku pierakstīju, kad viņa bija piecus gadus veca, taču dēls ar savām asprātībām un blēņām mani pārsteidza līdz pat 12 gadu vecumam. Mazliet nožēloju, ka pierakstus kladēs par bērnu izdarībām veicu diezgan neregulāri. Dēla kladē ir pat gadu garš ierakstu pārtraukums.

Mājas lapā ievietotos Roberta jociņus sadalīju divās daļās: pirmskolas (2-6 gadi) un skolas (7-12 gadi). Lai jociņi būtu vieglāk uztverami, tos ilustrēju. Zīmējumi tapuši laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada janvārim.

Pats pirmais dēla joks, kam dots nosaukums „Pļaujmašīna”, izskanēja viņa divu gadu jubilejā. Iepriekš gan jāpiemin, ka Roberts bērnībā bija īstens pļaujmašīnu fans. Nevar nemaz izskaitīt, cik daudz laimes mirkļus viņš ir pavadījis pie loga vai uz balkona vērojot, kā zāles pļāvēji ar dažādu veidu pļaujmašīnām un pat traktoriņiem frizē dzīvojamo māju pagalmu zālāju. No tā vien var secināt, kāpēc pļautnieks (zāles pļāvējs) bērnībā bija viena no Roberta sapņu profesijām.

Bez tā, ka Roberts centies ar zaļu guašas krāsu nokrāsot savu skeitu („Zaļais skrituļdēlis”), viņam patiešām piemīt „zaļie pirkstiņi”. Paslepus puķpoda zemē iestūķētās mandarīna sēklas tagad izaugušas par diviem palieliem mandarīnkokiem, kuru stumbru diametrs mērāms jau apmēram trijos centimetros. Tieši tāpat no paslepus puķpodā ieliktām sēklām, līdzās mandarīnkokiem gadu gaitā vietu atraduši vairāki ozoliņi, zirnis un pat tomāts, par kura audzēšanu aprakstīts šajā sadaļā („Zaļie pirkstiņi”).

Roberta jociņu kladē atradu ierakstu par īpatnējo viesnīcu, kas vienu ziemu bija izkārtojusies uz darbistabas palodzes. Togad kartona kastītēs pārziemoja divi tauriņi un divas bites („Četrvietīgā viesnīca”). Vēlāk atcerējos vēl vienu iemītnieku, kas ir dzīvojis mūsu dzīvokļa tualetē apmēram sešus mēnešus. Bērni kurpju kastei vāka vietā virsū uzlīmēja plēvi, bet kastē ievietoja turpat tualetē noķerto zirnekli. Mūsu „mājdzīvnieks”, kā mēs to saucām, ziemas mēnešos tika apgādāts ar ēdamo - virtuvē noķertajām mušiņām. Bija interesanti pavērot, kā zirneklis pa kasti izvijis savus pinumus, un kā tas apietas ar savu laupījumu. Zirneklis mušiņas ietina tādā kā pinekļu kūniņā. Bija reizes, kad par „mājdzīvnieka” barošanu aizmirsām pat vairākas nedēļas. Domājām, ka zirneklis būs beigts, bet nekā. Ar visu to, šķiet, ka zirneklis pa ziemu bija pat nedaudz paaudzies. Pavasarī „mājdzīvnieks” svinīgi tika izlaists brīvā dabā.

Apmēram deviņu gadu vecumā Roberts mammai gatavoja brokastis. Bļodiņā tika sabērtas kukurūzas pārslas, svaiga burkāna šķēlītes un šķiņķa gabaliņi. Pienu klāt neriskēju liet, bet visu apēdu, tēlodama, ka garšo, jo nedrīkstēja taču izbrāķēt dēla pirmo kulinārijas brīnumu.

Vēl uzrakstīšu dažus Roberta interesantākos vārdiņus ar „tulkojumiem”.

Krabu – pagrabs.

Traka ka – traktors ar kausu.

Bauka – balkons.

Gēbu – dzēšgumija.

Dabuka gampi – dabūju gaismu.

Umagini – uzmanīgi.

Sjusjukūzja – kukurūza.

Kandarābols – granātābols.

Periālā līme – PVA līme.

Cirkisti – cirka aktieri.

Snieggalvīte.

Ābola sekstīte ar pekstīti.