Divpusējā vējjaka

Brālēns Robertam atdeva vējjaku, kas valkājama no abām pusēm. Viena puse šūta no džinsu auduma, bet otra puse - no neilona auduma, jo paredzēta lietainam laikam. Roberts vējjaku pirmo reizi uzvilka, kad brauca uz sporta nodarbībām.

Pēc sporta viņš iekāpa mašīnā un konstatēja, ka vējjakas kabatās atrodas svešas atslēgas un cimdi. Roberta mamma piezvanīja radiem un apvaicājās, vai nav pazudušas šīs mantas. It kā nē. Tika izdarīts secinājums, ka kāds puika garderobē aiz pārskatīšanās būs nejauši savas atslēgas un cimdus ielicis Roberta vējjakas kabatā.

Nākamajā dienā pēc skolas Roberts vēlējās iziet ārā paspēlēties. Mamma ieteica uzvilkt brālēna iedoto vējjaku. Tā kā nedaudz smidzināja, mamma vējjaku izvērsa uz otru – neilona auduma pusi. Viņas uzmanību piesaistīja kaut kas dīvains – jakas otrā puse līdzinājās parastai oderei ar iestrādātām etiķetēm. Tikai tad mammai pieleca, ka Roberts iepriekšējā dienā uzvilcis svešu vējjaku.

Mamma ar dēlu steigšus devās uz garāžu pēc mašīnas un brauca uz skolu (citā novadā), kur parasti notiek sporta nodarbības.

Garderobē vientuļi uz pakaramā karājās Roberta vējjaka. Tas vien nozīmēja, ka otrs zēns mājās ticis aizvests sporta tērpā!

Nākošajā nodarbībā Roberts uzzināja, kura zēna apģērbu viņš bija aizņēmies, atvainojās viņam un kā mierinājuma balvu uzdāvināja šokolādes tāfelīti.

 

Dziļais sapnis

Roberts iepriekšējā vakarā ilgi mācījies, tāpēc  aizgājis gulēt ap pulksten 24. No rīta, protams, grūti pamosties.

Pulkstenis zvana. Robertam jāceļas, bet viņš pa miegam tētim lūdzas:

- Tēti, pamodini mani pēc vienas minūtes. Tas ir ļoti svarīgi. Es vēl izsapņošu dziļo sapni!

 

Svarīgā lieta

Roberts, vakarā pārnācis no sporta nodarbībām, ar visām drēbēm steidzas istabā pie tēva datora ar tekstu:

- Man strauji vajag ieiet e-klasē!

 

Veļasmašīna

Kad Roberts bija gadu vecs, viņam virtuvē patika pārkrāmēt dārzeņu kasti. Šī iemesla dēļ kādu reizi mamma kopā ar tīro veļu veļasmašīnā atrada arī izmazgātu burkānu.

Kādu laiku vēlāk veļasmašīnā tika atrasti salocīti 20 lati. Kā tie tur nokļuva? Vai izmazgājās iepriekšējā dienā kopā ar tēta biksēm, vai arī Roberts tos izvilka no netīro tēta šortu kabatas un ielika veļasmašīnā - tas palika noslēpums.

Kad Roberts bija desmit gadus vecs, viņš, liekot veļasmašīnā netīrās bikses, nepārbaudīja tām kabatas un līdz ar biksēm veļasmašīnā iemeta arī mobilo telefonu. Kad veļasmašīnas centrifūga sāka griezties, mamma saklausīja dīvainu skaņu. Viņa domāja, ka veļasmašīna ir salūzusi, un tajā grab milzīgi liels kaļķakmens. Kad mamma paskatījās pa durvju stiklu, viņa bija šokā, jo līdz ar drēbēm, pret stiklu atspiedies, ūdenī riņķus grieza Roberta telefons.

Kad telefonu izvilka no ūdens, tas steigšus tika žāvēts ar fēnu. Tā kā stikliņš no iekšpuses bija norasojis, youtube.com lapā mamma atrada filmiņu, kā atskrūvēt un izjaukt Nokia 6233 modeļa telefonu, lai varētu izžāvēt tam arī iekšpusi.

Izrādījās, ka telefonam dažu minūšu ilgā pelde neskādēja, jo pēc tam tas kalpoja vēl dažus gadus.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Iespējams, ka kādam šie jociņi nemaz nešķitīs smieklīgi. Drīzāk tie atspoguļo bērna uztveri un darbību ikdienas situācijās, kas mums – pieaugušajiem no sava skatupunkta šķiet amizanti un ar asprātības piegaršu.

Jokošanās vecums abiem maniem bērniem bijis dažāds. Ja fizioloģiski meitenes attīstās ātrāk par zēniem, tad mana meita sāka runāt un līdz ar to arī jokoties ātrāk par savu brāli. Un tā kā meita ir paklausīgāka un kārtīgāka, tad viņa amizantās situācijās iekūlās retāk nekā brālis. Pēdējo meitas joku pierakstīju, kad viņa bija piecus gadus veca, taču dēls ar savām asprātībām un blēņām mani pārsteidza līdz pat 12 gadu vecumam. Mazliet nožēloju, ka pierakstus kladēs par bērnu izdarībām veicu diezgan neregulāri. Dēla kladē ir pat gadu garš ierakstu pārtraukums.

Mājas lapā ievietotos Roberta jociņus sadalīju divās daļās: pirmskolas (2-6 gadi) un skolas (7-12 gadi). Lai jociņi būtu vieglāk uztverami, tos ilustrēju. Zīmējumi tapuši laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada janvārim.

Pats pirmais dēla joks, kam dots nosaukums „Pļaujmašīna”, izskanēja viņa divu gadu jubilejā. Iepriekš gan jāpiemin, ka Roberts bērnībā bija īstens pļaujmašīnu fans. Nevar nemaz izskaitīt, cik daudz laimes mirkļus viņš ir pavadījis pie loga vai uz balkona vērojot, kā zāles pļāvēji ar dažādu veidu pļaujmašīnām un pat traktoriņiem frizē dzīvojamo māju pagalmu zālāju. No tā vien var secināt, kāpēc pļautnieks (zāles pļāvējs) bērnībā bija viena no Roberta sapņu profesijām.

Bez tā, ka Roberts centies ar zaļu guašas krāsu nokrāsot savu skeitu („Zaļais skrituļdēlis”), viņam patiešām piemīt „zaļie pirkstiņi”. Paslepus puķpoda zemē iestūķētās mandarīna sēklas tagad izaugušas par diviem palieliem mandarīnkokiem, kuru stumbru diametrs mērāms jau apmēram trijos centimetros. Tieši tāpat no paslepus puķpodā ieliktām sēklām, līdzās mandarīnkokiem gadu gaitā vietu atraduši vairāki ozoliņi, zirnis un pat tomāts, par kura audzēšanu aprakstīts šajā sadaļā („Zaļie pirkstiņi”).

Roberta jociņu kladē atradu ierakstu par īpatnējo viesnīcu, kas vienu ziemu bija izkārtojusies uz darbistabas palodzes. Togad kartona kastītēs pārziemoja divi tauriņi un divas bites („Četrvietīgā viesnīca”). Vēlāk atcerējos vēl vienu iemītnieku, kas ir dzīvojis mūsu dzīvokļa tualetē apmēram sešus mēnešus. Bērni kurpju kastei vāka vietā virsū uzlīmēja plēvi, bet kastē ievietoja turpat tualetē noķerto zirnekli. Mūsu „mājdzīvnieks”, kā mēs to saucām, ziemas mēnešos tika apgādāts ar ēdamo - virtuvē noķertajām mušiņām. Bija interesanti pavērot, kā zirneklis pa kasti izvijis savus pinumus, un kā tas apietas ar savu laupījumu. Zirneklis mušiņas ietina tādā kā pinekļu kūniņā. Bija reizes, kad par „mājdzīvnieka” barošanu aizmirsām pat vairākas nedēļas. Domājām, ka zirneklis būs beigts, bet nekā. Ar visu to, šķiet, ka zirneklis pa ziemu bija pat nedaudz paaudzies. Pavasarī „mājdzīvnieks” svinīgi tika izlaists brīvā dabā.

Apmēram deviņu gadu vecumā Roberts mammai gatavoja brokastis. Bļodiņā tika sabērtas kukurūzas pārslas, svaiga burkāna šķēlītes un šķiņķa gabaliņi. Pienu klāt neriskēju liet, bet visu apēdu, tēlodama, ka garšo, jo nedrīkstēja taču izbrāķēt dēla pirmo kulinārijas brīnumu.

Vēl uzrakstīšu dažus Roberta interesantākos vārdiņus ar „tulkojumiem”.

Krabu – pagrabs.

Traka ka – traktors ar kausu.

Bauka – balkons.

Gēbu – dzēšgumija.

Dabuka gampi – dabūju gaismu.

Umagini – uzmanīgi.

Sjusjukūzja – kukurūza.

Kandarābols – granātābols.

Periālā līme – PVA līme.

Cirkisti – cirka aktieri.

Snieggalvīte.

Ābola sekstīte ar pekstīti.