Gudrā pūcīte

Tā kā 1. klasē netiek likti vērtējumi, skolotāja par labi izpildītu darbu skolēniem piešķir attēlus ar pūcīti. Par desmit nopelnītām pūcītēm Robertam mājās tiek atļauts spēlēt datorspēli.

Kādu dienu Roberts vecākiem atzinās, ka viens klasesbiedrs viņu pacienājis ar konfekti, bet Roberts konfekti citam klasesbiedram iemainījis pret pūcīti. Vecāki sadusmojās un paziņoja, ka turpmāk par pūcītēm datorspēli vairs nevarēs dabūt, jo Roberts viņus pievīlis ar svešu „atzīmi”.

 

Ceļojošais lats

Kādu dienu pēc skolas Roberts mammai pastāstīja, ka klasesbiedrene Santa viņam jautājusi, vai vēlas vienu latu. Protams, ka Roberts latu ir vēlējies, tāpēc Santa viņam to bez īpaša žēluma arī atdevusi. Savukārt Roberts, būdams labs draugs, jauniegūto latu uzdāvinājis klasesbiedram Oskaram.

Noklausījusies šo stāstījumu, Roberta mamma nekavējoties zvanīja Oskara mammai, lai pateiktu, ka nākamajā dienā lats būtu jāatdod atpakaļ Santai. Kad Oskara mamma sākusi iztaujāt dēlu, atklājies, ka viņš latu esot ielicis Roberta penālī, jo pārdomājis dāvanu pieņemt.

Roberta mamma pēc šī zvana kļuva nikna uz dēlu, bet Roberts viņai zvērēja, ka Oskars latu nav atdevis.

Tālāk sekoja zvans klases audzinātājai. Kad šīs dienas atgadījums tika izklāstīts, skolotāja pastāstīja, ka pēc stundām Kristofers uz grīdas atradis vienu latu un to atdevis skolotājai, bet viņa nav zinājusi, kam tas pieder.

Tā lūk iet ar svešu naudu, - gluži kā teicienā: „Kas viegli nāk, tas viegli aiziet”.

 

Saplēstā grāmatzīme

Kādu dienu Roberts no skolas zvanīja mammai un raudot stāstīja, ka draugs Toms viņam saplēsis grāmatzīmi ar magnētiņu. Mamma mierināja, lai neuztraucas, jo vakarā plēsumu salīmēs.

Vēlāk gan noskaidrojās, ka grāmatzīmes nebija tik žēl, cik bija bail no māsas dusmām. Pirms dažām dienām šo grāmatzīmi māsai bija uzdāvinājusi draudzene Renāte, bet Adele to aizdevusi brālim.

 

Zaļie pirkstiņi

Augusta beigās tētis no laukiem atveda dzelteno tomātu sēklām. Kamēr sēklas uz salvetes žuva, Roberts vienu nočiepa un iebāza puķpodā pie mandarīnkoka. Tumšajos ziemas mēnešos tomāts izstīdzēja apmēram 40 centimetrus garš, tāpēc to nācās atstutēt pret mandarīnkoka zariem.

Pavasarī mamma tomātu pārstādīja citā podiņā. Domāja, ka nokaltīs, bet nekā. Tas uz balkona turpināja augt un visiem par lielu brīnumu pat uzziedēja. Jūlija beigās, kad augam līdz gada jubilejai bija atlicis vien mēnesis, Roberts tika pie diviem paša audzētiem tomātiem.

 

Svarīgais vijolnieks

Robertam Mūzikas skolā Ziemassvētku koncerts. Koncerta sākumā viņš nospēlēja vijoles solo, bet, kad koncerts tuvojās beigām, Roberts sagribēja pačurāt. Atstāja vecākiem vijoli un aizskrēja uz tualeti. Pa to laiku visi vijolnieki sastājās uz skatuves, lai ansamblī nospēlētu pēdējo skaņdarbu. Skolotāja atskārtusi, ka viens mūziķis trūkst, neizpratnē lūkojas visapkārt. Ar acīm jautājoši paskatījās uz vecākiem. Mamma čukstus norādīja, ka Roberts tualetē.

Tad skolotāja no skatuves skaļi paziņoja:

- Nedaudz jāpagaida, jo trūkst viena spēlētāja.

Nekas cits neatlika. Visa zāle gaidīja, kamēr no tualetes atgriezīsies svarīgais vijolnieks.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Aizkulises

Iespējams, ka kādam šie jociņi nemaz nešķitīs smieklīgi. Drīzāk tie atspoguļo bērna uztveri un darbību ikdienas situācijās, kas mums – pieaugušajiem no sava skatupunkta šķiet amizanti un ar asprātības piegaršu.

Jokošanās vecums abiem maniem bērniem bijis dažāds. Ja fizioloģiski meitenes attīstās ātrāk par zēniem, tad mana meita sāka runāt un līdz ar to arī jokoties ātrāk par savu brāli. Un tā kā meita ir paklausīgāka un kārtīgāka, tad viņa amizantās situācijās iekūlās retāk nekā brālis. Pēdējo meitas joku pierakstīju, kad viņa bija piecus gadus veca, taču dēls ar savām asprātībām un blēņām mani pārsteidza līdz pat 12 gadu vecumam. Mazliet nožēloju, ka pierakstus kladēs par bērnu izdarībām veicu diezgan neregulāri. Dēla kladē ir pat gadu garš ierakstu pārtraukums.

Mājas lapā ievietotos Roberta jociņus sadalīju divās daļās: pirmskolas (2-6 gadi) un skolas (7-12 gadi). Lai jociņi būtu vieglāk uztverami, tos ilustrēju. Zīmējumi tapuši laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada janvārim.

Pats pirmais dēla joks, kam dots nosaukums „Pļaujmašīna”, izskanēja viņa divu gadu jubilejā. Iepriekš gan jāpiemin, ka Roberts bērnībā bija īstens pļaujmašīnu fans. Nevar nemaz izskaitīt, cik daudz laimes mirkļus viņš ir pavadījis pie loga vai uz balkona vērojot, kā zāles pļāvēji ar dažādu veidu pļaujmašīnām un pat traktoriņiem frizē dzīvojamo māju pagalmu zālāju. No tā vien var secināt, kāpēc pļautnieks (zāles pļāvējs) bērnībā bija viena no Roberta sapņu profesijām.

Bez tā, ka Roberts centies ar zaļu guašas krāsu nokrāsot savu skeitu („Zaļais skrituļdēlis”), viņam patiešām piemīt „zaļie pirkstiņi”. Paslepus puķpoda zemē iestūķētās mandarīna sēklas tagad izaugušas par diviem palieliem mandarīnkokiem, kuru stumbru diametrs mērāms jau apmēram trijos centimetros. Tieši tāpat no paslepus puķpodā ieliktām sēklām, līdzās mandarīnkokiem gadu gaitā vietu atraduši vairāki ozoliņi, zirnis un pat tomāts, par kura audzēšanu aprakstīts šajā sadaļā („Zaļie pirkstiņi”).

Roberta jociņu kladē atradu ierakstu par īpatnējo viesnīcu, kas vienu ziemu bija izkārtojusies uz darbistabas palodzes. Togad kartona kastītēs pārziemoja divi tauriņi un divas bites („Četrvietīgā viesnīca”). Vēlāk atcerējos vēl vienu iemītnieku, kas ir dzīvojis mūsu dzīvokļa tualetē apmēram sešus mēnešus. Bērni kurpju kastei vāka vietā virsū uzlīmēja plēvi, bet kastē ievietoja turpat tualetē noķerto zirnekli. Mūsu „mājdzīvnieks”, kā mēs to saucām, ziemas mēnešos tika apgādāts ar ēdamo - virtuvē noķertajām mušiņām. Bija interesanti pavērot, kā zirneklis pa kasti izvijis savus pinumus, un kā tas apietas ar savu laupījumu. Zirneklis mušiņas ietina tādā kā pinekļu kūniņā. Bija reizes, kad par „mājdzīvnieka” barošanu aizmirsām pat vairākas nedēļas. Domājām, ka zirneklis būs beigts, bet nekā. Ar visu to, šķiet, ka zirneklis pa ziemu bija pat nedaudz paaudzies. Pavasarī „mājdzīvnieks” svinīgi tika izlaists brīvā dabā.

Apmēram deviņu gadu vecumā Roberts mammai gatavoja brokastis. Bļodiņā tika sabērtas kukurūzas pārslas, svaiga burkāna šķēlītes un šķiņķa gabaliņi. Pienu klāt neriskēju liet, bet visu apēdu, tēlodama, ka garšo, jo nedrīkstēja taču izbrāķēt dēla pirmo kulinārijas brīnumu.

Vēl uzrakstīšu dažus Roberta interesantākos vārdiņus ar „tulkojumiem”.

Krabu – pagrabs.

Traka ka – traktors ar kausu.

Bauka – balkons.

Gēbu – dzēšgumija.

Dabuka gampi – dabūju gaismu.

Umagini – uzmanīgi.

Sjusjukūzja – kukurūza.

Kandarābols – granātābols.

Periālā līme – PVA līme.

Cirkisti – cirka aktieri.

Snieggalvīte.

Ābola sekstīte ar pekstīti.