Labais darbs

Kādai vecmāmiņai Rīgas audumu veikalā ieteicu, kā labāk “salabot” viņas mēteli. Pēc tam ap sirdi bija tik patīkami, ka mans padoms ticis uzklausīts un noderējis.


Piemiņas pasākumi

Pa dienu skolā Mārtiņdienas tirgus un Sveces diena, bet vakarā pilsētā – Lāpu gājiens.

Projekcijas uz Ogres Domes ēkas par godu 100 gadu piemiņai,

kopš Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no Bermonta karaspēka.

 

 

Zīlīte

No rīta vīrs pamodās no tā, ka sajuta nelielu vēja plūsmu un pamanīja sakustamies aizkarus. Izrādās, ka pa istabām šurpu turpu laidelējās zīlīte. Tā bija iespurgusi pa atvērto balkona logu.


Pelēkums

Diena bez sākuma un beigām. Visa vienā krāsā.


Patīkamā atbilde

Divatā ar dēlu apmeklējām teātra izrādi “Svina garša” (vērtējums šeit).

Zinādama, ka pusaudži kaunas no vecāku klātbūtnes sabiedrībā, pajautāju: “Vai tev nav kauns ar mani iet uz teātri?”

Dēls: “Nesaprotu, no kā man būtu jākaunas.”


8. novembris, piektdiena09.11.2019.

Vasarīgās krāsas

Kad no lapu kokiem palikuši vien atkailināti stāvi, un pilsētu pārņēmusi pelēcīga noskaņa, mežā, pateicoties sūnām, mellenājiem un skuju kokiem, viss zaļo kā vasarā.

Ogres Zilie kalni.


Mans nākamais mediķis

Meita, pārstāvot medicīnas studentus, piedalījās pie Saeimas rīkotajā mediķu protesta akcijā “Viena diena bez ārsta”.

Esmu viņai vairākkārtīgi teikusi, lai rezidentūru brauc studēt uz ārzemēm, bet meita nevēlas, atsakot: “Ja es no Latvijas aizbraukšu, tad nekad te vairs neatgriezīšos, jo man būs pāri 30 un svešumā, droši vien, būšu iekārtojusi savu dzīvi.”

 

Lasāmdiena

Visu dienu pavadīju gultā zem siltas segas, lasot grāmatu.


Mūsdienās naudu noguldīt bankās kļūst neizdevīgi

Pirms dažām dienām SEB banka atsūtīja paziņojumu, ka no nākamā gada katru mēnesi par konta apkalpošanu būs jāmaksā 0,70 centi. It kā jau gada laikā nesanāk daudz – 8,4 eiro. Bet par ko? Par to, ka krājkontā noguldīti vairāki tūkstoši nebaltām dienām, kurus banka var savām vajadzībām laist apgrozībā kā vēlas, pie tam par to iekasējot vēl papildus maksu.

Gada laikā procentos klāt pie manas noguldītās summas pienākuši 3 eiro (smieklīgi!), bet nākamajā gadā banka tos taisās atņemt ar uzviju. Tas nozīmē, ka turpmāk noguldot naudu krājkontā, iespēja to saņemt atpakaļ tik pat lielā daudzumā ir krietni niecīga. To “noēdīs” ne vien inflācija, bet arī izbadējusies banka. Tad jau labāk naudu kā mūsu senči - glabāt zeķē.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autora darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Pieejamos rakstus, zīmējumus un fotogrāfijas  NEDRĪKST  PĀRPUBLICĒT.

© Sanita Nikitenko


Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

Grāmatu pirkšana Latvijā sāk kļūt jau par bagātnieku privilēģiju.