Nedaudz pārveidots teksts no mana maģistra darba “Galda spēle ES UN DZĪVNIEKI”.

Vispārējā informācija par intelektuālo īpašumu

Jaunrades darbi, kas tapuši cilvēka intelektuālās darbības rezultātā, likumdošanā tiek dēvēti par intelektuālo īpašumu un tiem ir piešķirts ekskluzīvs tiesību kopums. “Intelektuālais īpašums neaizsargā idejas kā tādas, to absolūtā nozīmē, bet ideju specifiskās izpausmes (autortiesības) vai ideju (zināšanu, informācijas) praktisku pielietošanu lietderīgos izstrādājumos.”

Intelektuālā īpašuma tiesības iedalās divās grupās:

  • autortiesībās un blakustiesībās, kas attiecas uz literāriem un mākslas darbiem;
  • rūpnieciskā īpašuma tiesībās, kas ietver izgudrojumus (patentus), preču zīmes, rūpnieciskos dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirnes.

 

Dizaina darbu tiesiskā aizsardzība

Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums dizaina tiesiskajai aizsardzībai var piemērot:

  • autortiesības (Autortiesību likums);
  • dizainparaugu tiesības (Dizainparaugu likums);
  • preču zīmju tiesības (likums Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm).

 

Autortiesības

Autortiesības ir tiesību nozare, kas aizsargā jebkura autora radošās darbības rezultātu literatūras, zinātnes vai mākslas jomā, arī nepabeigtus darbus, neatkarīgi no to izpausmes formas, veida un vērtības. Autortiesību iegūšanai darbs nav jāreģistrē, kā arī nav jāievēro jebkādas citas formalitātes. Jebkurš autors savu autorību var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi .

Autortiesības autoram piešķir divu veidu tiesības: personīgās tiesības un mantiskās tiesības.

Autora personīgās tiesības:

  • tikt atzītam par autoru;
  • pieprasīt, lai autora vārds būtu norādīts visās kopijās un jebkurā ar autora darbu saistītā publiskā pasākumā;
  • izlemt, vai/kad darbs tiks publicēts;
  • atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus grozījumus;
  • atsaukt darbu;
  • reaģēt uz pretdarbību jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam un cieņai.

Autora mantiskās tiesības ir atļaut vai aizliegt darbu kopēšanu, publisku izpildīšanu, izplatīšanu, ievietošanu internetā un pārveidošanu.

Autora darbs tiek aizsargāts visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc viņa nāves. Pēc šī termiņa beigām darbu var brīvi izmantot, ievērojot autora tiesības uz vārdu un darba neaizskaramību. 

Autortiesību joma ir Kultūras ministrijas kompetencē. Autori savu mantisko tiesību aizsardzību var īstenot paši vai ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijas starpniecību. Latvijā darbojas vairākas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kurām atļauju izsniegusi Kultūras ministrija, piemēram, Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). Savukārt par autortiesību praktisko aizsardzību Latvijā ir atbildīga Iekšlietu ministrija, galvenokārt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4. nodaļa.

 

Preču zīmju tiesības

Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem. Preču zīmes radīšana ir katra jauna biznesa ļoti svarīga sastāvdaļa, jo preču zīme ar tās vizuālo izskatu un idejisko saturu ir viens no svarīgākajiem uzņēmēja atpazīstamības veicinātājiem.

Likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 3. pants nosaka, ka preču zīmi var veidot jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot. Preču zīmes var būt:

  • vārdiskas - sastāv no burtiem, vārdiem, arī no personvārdiem, uzvārdiem, no cipariem; kā preču zīmi var aizsargāt arī reklāmas devīzi;
  • grafiskas - attēls, zīmējums, grafisks simbols, krāsas tonis, krāsu salikums;
  • telpiskas - telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma;
  • kombinētas - sastāv no iepriekšminēto elementu kombinācijām (preces etiķete u.tml.);
  • īpašu veidu jeb speciālas preču zīmes (krāsa, kustība, skaņas vai gaismas signāli u.tml.).

Pirms preču zīmes izveides jāpārliecinās, ka to ir viegli izlasīt, uzrakstīt, izrunāt un iegaumēt, kā arī jāpārbauda, vai preču zīme neizraisa nevēlamas asociācijas paredzamajās eksporta valstīs.

Ja īpašnieks vēlas preču zīmi reģistrēt Valsts preču zīmju reģistrā, to var izdarīt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajā valsts iestādē Patentu valde. Pirms tam gan vēlams izpētīt Patentu valdes mājas lapā pieejamo datubāzi, vai līdzīga preču zīme Latvijā jau nav aizsargāta, jo tādā gadījumā iespējams reģistrēšanas atteikums. Vēl preču zīmes reģistrāciju var atteikt, pamatojoties uz reģistrēšanas atteikuma absolūtajiem un relatīvajiem iemesliem, kas definēti likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 6. pantā.

Jāņem vērā, ka reģistrētā preču zīme tiek aizsargāta tikai tajā valstī, kurā tā ir reģistrēta. Likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 21. pantā norādīts, ka Latvijā reģistrācija spēkā 10 gadus, bet to var atjaunot uz jaunu 10 gadu periodu atkal un atkal.

Reģistrējot preču zīmi, īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības. Tās ir tiesības preču zīmi pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā, kā arī aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi. Blakus reģistrētai preču zīmei var likt apzīmējumu  , kas konkurentus informē, ka preču zīme reģistrēta.

Komercdarbībā var lietot arī nereģistrētas preču zīmes, tomēr nekad nevar būt droši, ka kāds cits tīši vai netīši neizveido ko ļoti līdzīgu. Ja kāds kopēs preču zīmi, būs sarežģītāk pierādīt tās patieso īpašnieku un būs grūtāk apturēt konkurentus.

 

Dizainparaugu tiesības

Dizainparaugu likums nosaka, ka “dizainparaugs ir izstrādājuma vai tā daļas ārējais veidols, kas izriet no izstrādājuma vai tā rotājuma (ornamenta) īpatnībām, it sevišķi no līniju, apveida, krāsu, formas, virsmas struktūras vai izmantoto materiālu īpatnībām.” Dizainparaugi var būt telpiski (modeļi), plakani (zīmējumi) vai kombinēti. Kā plakans dizainparaugs skaitās iepakojuma grafika, auduma raksts, animācijas filmas un videospēļu tēls, mājaslapas izkārtojums, šrifti u.c.

Ja īpašnieks vēlas reģistrēt dizainparaugu Valsts dizainparaugu reģistrā, to var izdarīt Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajā valsts iestādē Patentu valde. Tikai tādā gadījumā dizainam jābūt jaunam un ar individuālu raksturu. Jaunums pēc Dizainparaugu likuma 5. panta nozīmē, ka pirms dienas, kad izskatāmais dizainparaugs pieteikts reģistrācijai, sabiedrībai nav ticis izpausts identisks dizainparaugs. Savukārt dizainparaugam pēc Dizainparaugu likuma 6. panta ir individuāls raksturs, ja tā kopiespaids atšķiras no kopiespaida, ko atstāj jebkurš agrāk zināms dizainparaugs.

Lai iegūtu informāciju par to, vai līdzīgs dizainparaugs Latvijā jau nav aizsargāts, jāpārbauda Patentu valdes mājas lapā pieejamā datubāze.

Jāņem vērā, ka reģistrētais dizainparaugs tiek aizsargāts tikai tajā valstī, kurā tas ir reģistrēts. Dizainparaugu likuma 31. pantā teikts, ka “reģistrācija ir spēkā piecus gadus, skaitot no pieteikuma datuma. Šim termiņam beidzoties, reģistrāciju var atjaunot ikreiz uz jaunu piecu gadu periodu līdz dizainparaugu aizsardzības maksimālajam termiņam – 25 gadiem no pieteikuma datuma.” Nodeva, kas jāmaksā, reģistrāciju atjaunojot, ar katru nākamo reizi lielāka, jo ilgi uzturēt spēkā iegūtās izņēmuma tiesības (un attiecīgi – ekskluzīvu stāvokli tirgū) ir attaisnojams tikai tad, ja dizainparauga reģistrācijai ir ekonomiska nozīme, - ja tas dod peļņu.

Reģistrējot dizainparaugu, dizainparauga īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības. Tās ir tiesības izmantot dizainparaugu un aizliegt to izmantot citām personām. Dizainparauga izmantošana (Dizainparaugu likuma 12. pants) ietver attiecīgu izstrādājumu izgatavošanu, to piedāvāšanu pārdošanai, laišanu tirgū, importu, eksportu, lietošanu, citāda veida izplatīšanu tirgū un uzglabāšanu minētajiem nolūkiem. Dizainparauga reģistrācijas īpašnieks pret pārkāpēju var vērsties tiesā. Jāņem vērā, ka izņēmuma tiesības neattiecas uz darbībām, kas tiek veiktas nekomerciālos vai eksperimentālos nolūkos, kā arī mācību vajadzībām.

Neatkarīgi no tā, vai dizainparaugs ir reģistrēts vai nereģistrēts, autortiesības to aizsargā kā dizaina darbu (Autortiesību likuma 4. pants), kamēr netiek pierādīts, ka tas nav “autora radošās darbības rezultāts”, jo darbs, kas ir kopēts no citas personas darba vai primitīvi kompilēts no vairākiem darbiem, nav aizsargājams.

 

Galda spēles dizainparauga reģistrēšana

Galda spēle skaistās intelektuālais īpašums, ko pirmām kārtām aizsargā Autortiesību likums. Lai arī likuma 2. punktā teikts, ka autortiesību iegūšanai darbs speciāli nav jānoformē un nav jāreģistrē, spēles autoram var rasties bažas par to, ka kāds negodprātīgs cilvēks šo spēles ideju var piesavināties, nokopēt un pieteikt kā savu autordarbu, jo nereģistrētam darbam nav iespējams pierādīt kalendāro datumu, kad tas ir radīts. Līdz ar to viens no veidiem, kā juridiski noteikt spēles radīšanas datumu, - reģistrēt Patentu valdē spēles dizainparaugu, jo tādā gadījumā dokumentos uzrādītos oficiāls datums, kad šis dizainparaugs reģistrēts. Tas ļautu iegūt tiesības uz spēles un tās dizaina aizsardzību vismaz Latvijas teritorijā.

Pirms dizainparauga reģistrēšanas Patentu valdes mājas lapā jāizpēta datubāze, meklētājā atlasot visas reģistrētās spēles, lai pārliecinātos, ka līdzīga galda spēle Latvijā pašlaik nav reģistrēta un arī iepriekš nekad nav bijusi reģistrēta. Līdz ar to jaunradītajai spēlei piemitīs novitāte (jaunums) un individuāls raksturs, kas ir galvenie nosacījumi, lai spēle tiktu reģistrēta Valsts dizainparaugu reģistrā.

Lai reģistrētu dizainparaugu, Patentu valdes mājas lapā jāuzmeklē pieteikuma veidlapa. Reģistrējot tiešsaites sistēmā un veicot tūlītēju samaksu, tiek piedāvāta atlaide.

Pieteikumā jāietver:

  • lūgumu reģistrēt dizainparaugu;
  • ziņas, kas ļauj identificēt pieteicēju;
  • attēls (vai attēli);
  • izstrādājuma nosaukums;
  • ziņas, kas ļauj identificēt dizaineru.

Līdzās dizainparaugam var pievienot īsu dizainparauga aprakstu, kas paskaidro attēlā redzamo. Jāatzīst gan, ka reģistrācijas gadījumā tiks aizsargāts tikai dizainparaugs, nevis tā apraksts.

Pēc pieteikuma saņemšanas Patentu valde veic dizainparauga pārbaudi un informē par ekspertīzes rezultātiem. Ja dizainparaugs tiek atzīts par reģistrējamu Latvijas Republikā, tas tiek reģistrēts. Parasti reizē ar reģistrāciju notiek arī dizainparauga publikācija Patentu valdes oficiālajā izdevumā, tomēr autoram tiek dota iespēja lūgt atlikt publikāciju uz dažiem mēnešiem. Par to gan papildus jāmaksā.

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



 

 

 

uz galveno lapu zirnis.lv