1. lappusē – Kipras vēsture. Arhitektūra

2. lappusē – Arheoloģija. Skulptūru un kaktusu parks. Sadzīve

3. lappusē – Kipras daba (1. daļa)

4. lappusē – Kipras daba (2. daļa)

Nolēmu pagarināt vasaru, tāpēc oktobrī aizbraucu tūrisma firmas “Impro” organizētajā ceļojumā “Dienvidkipras lielais ceļojums”.

Kipra dažādu valdījumu gūstā

Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Tā atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī - Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustpunktā. Tieši šī izdevīgā stāvokļa dēļ Kipru daudzi iekāroja. Sala bija ietilpusi persiešu, Maķedonijas Aleksandra, Ptolemaju, Romas, Bizantijas, franku un Osmaņu impērijā, pa starpām piedzīvojot īslaicīgus citu varu valdīšanas periodus. Savukārt no 1878. gada Kipra piederēja Lielbritānijai.

Otrā pasaules kara laikā Kipras grieķi karoja britu armijas sastāvā. Salinieku vidū bija izplatījies viedoklis, ka pēc uzvaras karā viņiem tiks piešķirta neatkarība un iespēja pievienoties Grieķijai. Taču tā nenotika, tāpēc Kiprā izveidojās nacionālā atbrīvošanas kustība, kas 1960. gadā spēja Kipru atbrīvot no britu valdījuma. Vēl līdz šai dienai uz salas atrodas divas britu armijas bāzes, kas aizņem 2,7% salas teritorijas.

Kipras grieķi vēlējās pievienoties Grieķijai, bet Kipras turki atsacījās dzīvot grieķiskā valdījuma pakļautībā. 1963. gadā izcēlās cīniņi grieķu un turku kopienu starpā un turpinājās vairākus gadus. 1974. gadā grieķu atbalstītāji mēģināja nogalināt prezidentu. Šo situāciju sev par labu izmantoja Turcija, okupējot daļu no salas. Pēc okupācijas notika iedzīvotāju pārvietošana – turki apmetās ziemeļos, bet grieķi – dienvidos. 2003. gadā Ziemeļkipra mīkstināja robežkontroli, ļaujot kipriešiem šķērsot to pirmo reizi 30 gadu laikā.

2004. gadā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai gan Kipra pievienojās ES kā de facto sadalīta sala, visa Kipra skaitās ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ceļošanas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai tādus saņemtu), ir ES pilsoņi.

Turpinājums ...

1. lappusē – Bodensee ezers, Montafon kalnu reģions

2. lappusē – Davos un Klosters kalni, Säntis kalns

3. lappusē – Pilsētas (Friedrichshafen, Meersburg, Lindau, Konstanz)

4. lappusē – Pilsētas (Bregenz, Lugano, Vaduz), Mainau sala

5. lappusē – Reinas un Tribergas ūdenskritumi, Dzegužpulksteņu parks, Brīvdabas muzejs

Ceļojuma plānošana

Dēļ Covid-19 divus gadus visa ģimene nebijām devušies lielajā vasaras ceļojumā, tāpēc 2022. gada sākumā nolēmu pārraut šo ieilgušo mājās sēdēšanas saiti. Visi četri pandēmijas laikā bijām paspējuši jau divas reizes izslimot, tāpēc kovids nelikās vairs tik biedējošs un spēcīgs, lai spētu atturēt no patīkamiem dzīves mirkļiem.

2018. gadā visi četri pavadījām vairākas skaistas dienas Alpu kalnos (ceļojuma aprakstu var izlasīt šeit), tāpēc arī šoreiz nolēmu izvēlēties dabas mīļotājiem domātu “Impro” ceļojumu ar kalnu skatiem – “Viens ezers – četras kalnu zemes”. Ceļojuma apraksts piesaistīja ar to, ka bija plānots pabūt vairākās Alpu kalnu valstīs – Šveicē, Lihtenšteinā, Austrijā un Vācijā, bet tai pat laikā nakšņošana notika vienā viesnīcā Bodensee ezera krastā.

Lidojām no Rīgas līdz Milānai (un otrādi). Līdz Vācijas pilsētai Friedrichshafen, kur bija ieplānota mūsu naktsmītne, ar autobusu bija jābrauc apmēram 340 km. Piecu stundu laikā šķērsojām četru valstu robežas: Itālijas, Šveices, Austrijas, Vācijas.

Tā kā Šveice un Lihtenšteina neietilpst Eiropas Savienībā, norēķināšanās par pirkumiem notiek ar Šveices frankiem, kuru kurss gandrīz sakrīt ar eiro kursu (franks nedaudz vērtīgāks par eiro). Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice skaitās viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Interesanti, cik viņi pelna, jo šajās abās valstīs viss ir daudz dārgāks nekā pie mums. Piemēram, Lihtenšteinā par ātrās ēstuves pusdienām četriem cilvēkiem samaksājām apmēram 90 frankus, kas tuvojas 100 eiro (kartupeļi frī + šnicele + dažas kāpostlapas maksāja 19 frankus, bet kola – 4 frankus). Arī mobilo telefonu sakari šeit ir dārgi. No Šveices zvanot uz Latviju, 1 minūte maksā 1 eiro, bet īsziņas nosūtīšana – 28 centi. Lai nebūtu lieku pārsteigumu, saņemot rēķinu, braucot cauri šīm valstīm, slēdzām laukā mobilos datus.

Jārēķinās, ka arī braucieni ar pacēlājiem un trošu vagoniņiem nav no lētajiem. Vienam cilvēkam tie var izmaksāt no 35 līdz 60 eiro (Šveicē 55 franki).

Kalni ir mānīgi. Tajos viena pārgājiena laikā var būt gan saulains, gan lietains. Viens mūsu pārgājiens notika pēc lietainas nakts, kad kalna masīvu rīta agrumā klāja migla. Bija tādas vietas, kur nevarēja redzēt, kas atrodas 20 metrus uz priekšu. Līdz ar to šādā laikā iespējams apmaldīties pat uz pazīstamas takas.

Ejot kalnos, vēlams nodrošināties ar:

1. slēgtiem mitrumizturīgiem apaviem, kam zole ar dziļu protektoru (ideāli, ja ir pārgājiena zābaki ar nelieliem stulmīšiem, lai būtu nostiprinājums pie potītes, jo, staigājot pa akmeņaino taku, jānodrošinās pret potītes izmežģīšanu);

2. mugursomu;

3. jaku vai džemperi;

4. lietus mēteli un/vai plēves apmetni;

5. mobilo telefonu (kaut arī var būt kalni, kur sakari nav iespējami);

6. kalna karti ar taku norādēm;

7. ūdens pudeli;

8. uzkožamo (mēs atklājām, ka, ejot kalnos vasaras karstumā, vislabākais ēdiens ir ābols, jo nesaspiežas mugursomā un tā sula veldzē sausumu mutē;

9. saulesbrilles (it sevišķi saulainā dienā);

10. cepure vai viegls apmetnis uz galvas/pleciem, jo saulainā laikā nenoslēptās ķermeņa daļas var apdegt;

11. saules aizsargkrēms un krēms pēc sauļošanās.

Viesnīcai pretējā ceļa pusē atradās veikals REWE. Lai arī skan nedaudz bomzīgi, bet katru dienu uz veikalā esošo depozīta punktu aiznesu tukšās plastmasas pudeles. Pie mums par vienu pudeli tiek atgriezti 10 centi, bet Vācijā – 25 centi. Vēl šajās valstīs jārēķinās, ka visi veikali svētdienā būs ciet - arī pārtikas. To sapratu, kad kārtējo rītu ar plastmasas pudeļu maisiņu devos uz veikalu, bet tā durvīm priekšā bija aizvilkts metāla žodziņš.

Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

Turpinājums ...

1. lappusē – Madeiras sala

2. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

3. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

4. lappusē – Porto Santo sala

Ceļojuma plānošana

Vairāk kā gadu ieilgusī mājsēde ar izkropļoto mācību procesu un attālināto mācību pārslodzi, pārslimotais kovids, kura laikā lielā darba apjoma dēļ pat nepaņēmu slimības lapu, kā arī nemitīgais presings no valdības puses, manī radīja spēka izsīkumu, ko nespēju atgūt pat vasaras atvaļinājuma laikā. Augusta beigās organisms sāka raidīt sāpīgus signālus, liekot man saprast, ka pienācis pēdējais brīdis noraut “stop krānu” un uz dažām dienām atslēgties no ikdienas dzīves ritma. Tas arī bija iemesls, kāpēc skolēnu rudens brīvlaiku nolēmu veltīt savas mentālās veselības uzlabošanai. Izvēlējos “Impro” piedāvāto ceļojumu “Atlantijas pērle Madeira un atpūta zelta salā Porto Santo”, lai kaut uz īsu brīdi atkal varētu baudīt vasaras bezrūpību, pavadītu vairāk laika divatā ar vīru un lai beidzot uz personīgās ādas nebūtu jāizbauda ekskursiju organizatora stress un atbildība.

Madeiras arhipelāgs ir vulkāniska salu grupa Atlantijas okeānā, kurā ietilpst divas apdzīvotas salas – Madeira un Porto Santo, kā arī divas neapdzīvotas salas. Madeiras arhipelāgs ir Portugālei piederoša autonoma teritorija, kas atrodas apmēram 1000 km no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas un 700 km no Āfrikas piekrastes. Reģiona galvaspilsēta ir Funšala, kas atrodas uz Madeiras salas. Attālums no Rīgas līdz Funšalai apmēram 4113 km, un lidojums ilgst gandrīz sešas stundas.

Turpinājums ...

Ceļojuma plānošana

Oktobra beigās, kad sāku just tuvojamies vairāku mēnešu ilgo tumsu, aukstumu un nomāktību, nolēmu internetā uzmeklēt, kādi pavasarī tiek piedāvāti ceļojumi uz siltākām zemēm. Šoreiz noteicošais faktors bija nevis vieta, uz kurieni braukt, bet ceļojuma laiks, jo meita, kas mācās RSU Medicīnas fakultātē, nedrīkst nokavēt nevienu lekciju un praktisko nodarbību. Līdz ar to izvēle krita par labu ceļojumam uz Korsikas salu, jo tas tika piedāvāts četrās Lieldienu brīvdienās (19.-22. aprīlis).

Korsikas sala pieder Francijai, un tā ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras. Labos laika apstākļos no Korsikas pilsētas Bonifacio saskatāma 12 km attālā Sardīnijas sala, kas pieder Itālijai. Korsika ir 183 km gara un 83 km plata, tai ir 1000 km gara krasta līnija.

“Impro” piedāvātajā ceļojumā “Mežonīgā skaistule Korsika” četrās dienās tika apbraukts apkārt gandrīz visai salai, izbaudot gan klinšainas aizas, gan ziedošas pļavas, gan stiprā vējā trakojošu Vidusjūru. Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

Korte   No lidostas, kas atrodas Bastijā (Bastia), devāmies uz Korti (Corte). Tur tūristu autovilcieniņš mūs uzveda kalna virsotnē, kur slejas vairākus gadsimtus vecs cietoksnis – citadele.

Turpinājums ...