Materiāls tapšanas procesā!
ITĀLIJA. Venēcijas lagūna Venēcijas lagūna ir sekls Adrijas jūras līcis Itālijas ziemeļaustrumos. No 550 km2 lielās lagūnas teritorijas 8% aizņem salas, bet 80% teritorijas aizņem sēkļi un purvi. Bez Venēcijas pilsētas te ir arī citas salas, piemēram, Burano, Lido, Murano, Torčello.
Venēcijas lagūnu aizņem sēkļi. Tieši uz šāda veida sēkļiem tika uzceltas pirmās būves, pamazām veidojot apdzīvotību. |
Vispārīga informācija
Pateicoties tumšajiem kokiem, kas blīvi “apjozuši” apkārtnes kalnus, Balkānu reģiona valsts ieguvusi nosaukumu Crna gora, kas tulkojas kā Melnais kalns. Mūsdienās Melnkalne tiek dēvēta arī labskanīgajā itāļu vārdā Montenegro.
Pēc 2. pasaules kara Melnkalne tika iekļauta Dienvidslāvijas republikas sastāvā, kurā bez tās vēl ietilpa Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija, Kosova un Slovēnija. 2006. gadā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Naudas vienība - eiro. Tas gan nav tāpēc, ka kopš 2010. gada Melnkalne skaitās Eiropas Savienības kandidātvalsts. Agrāk Melnkalnes valūta bijusi Vācijas marka, bet, kad Vācija pārgāja uz eiro, arī Melnkalne pārgājusi uz eiro.
70% no visas valsts teritorijas aizņem kalni, meži un lauki. Kopumā valstī ir 5 nacionālie parki. Melnkalnes krastus apskalo Adrijas jūra. Ūdens jūrā silts – vasarā ap +260C, bet ziemā +120C. Peldēšanas sezona sākas maijā (tad peldoties maz) un turpinās līdz septembrim. Vasaras Melnkalnē ir karstas – bijuši gadi, kad temperatūra sasniegusi pat +470C. Ziemā pie jūras apmēram +130C, bet kalnu apvidos mēdz būt no -10C līdz -70C. 2007. gadā piedzīvota ārkārtas situācija, jo sniegs uzsnidzis visā valsts teritorijā. Savukārt septiņdesmito gadu beigās Melnkalnē bijusi spēcīga zemestrīce.
Valsts galvaspilsēta - Podgorica. Te ir arī universitāte, kurā vispieprasītākā esot svešvalodu fakultāte.
|
1. lappusē – Vispārīga informācija 2. lappusē – Pico sala 3. lappusē – Terceira sala 4. lappusē – Faial sala 5. lappusē – São Miguel sala 6. lappusē – São Miguel sala (turpinājums)
Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas atrodas aptuveni 1600 km uz rietumiem no Portugāles kontinentālās daļas un ir vistālākais Eiropas rietumu punkts. Azoru salu arhipelāgu veido 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Azoru nosaukums radies no portugāļu vārda, kas nozīmē ērglis. Salas atklāšanas brīdī pētnieki kļūdaini peļu klijānu identificēja kā ērgli. Kā izrādījās vēlāk - ērgļi nekad uz šīm salām nav dzīvojuši, bet arhipelāga nosaukumā un karogā ērglis palicis. Puslokā virs ērgļa attēlotas 9 zvaigznes. Tās ir 9 salas. Vietējie iedzīvotāji katrai salai piešķīruši krāsu: Santamarija – dzeltenā sala; São Miguel – zaļā sala; Terceira – violetā sala; Graciosa – baltā sala; São Jorge – sarkanā sala; Pico – melnā sala; Faial – zilā sala; Flores – rozā sala; Corvo – brūnā sala. Kopā ar “Impro” grupu apmeklēju četras no šīm salām (Terceira, Faial, Pico, São Miguel), un es pat teiktu, ka katra sala atšķīrās ne tikai ar dabu, bet arī ar smaržu. Līdzko izkāpu no lidmašīnas Terceira salā, vējš uzvēdīja kūts smaku. Tas tāpēc, ka šajā salā pamatnodarbošanās ir lopkopība. Savukārt Pico salā smaržoja pēc pūstošām aļģēm. |
1. lappusē – Kipras vēsture. Arhitektūra 2. lappusē – Arheoloģija. Skulptūru un kaktusu parks. Sadzīve 3. lappusē – Kipras daba (1. daļa) 4. lappusē – Kipras daba (2. daļa)
Nolēmu pagarināt vasaru, tāpēc oktobrī aizbraucu tūrisma firmas “Impro” organizētajā ceļojumā “Dienvidkipras lielais ceļojums”.
Kipra dažādu valdījumu gūstā
Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Tā atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī - Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustpunktā. Tieši šī izdevīgā stāvokļa dēļ Kipru daudzi iekāroja. Sala bija ietilpusi persiešu, Maķedonijas Aleksandra, Ptolemaju, Romas, Bizantijas, franku un Osmaņu impērijā, pa starpām piedzīvojot īslaicīgus citu varu valdīšanas periodus. Savukārt no 1878. gada Kipra piederēja Lielbritānijai. Otrā pasaules kara laikā Kipras grieķi karoja britu armijas sastāvā. Salinieku vidū bija izplatījies viedoklis, ka pēc uzvaras karā viņiem tiks piešķirta neatkarība un iespēja pievienoties Grieķijai. Taču tā nenotika, tāpēc Kiprā izveidojās nacionālā atbrīvošanas kustība, kas 1960. gadā spēja Kipru atbrīvot no britu valdījuma. Vēl līdz šai dienai uz salas atrodas divas britu armijas bāzes, kas aizņem 2,7% salas teritorijas. Kipras grieķi vēlējās pievienoties Grieķijai, bet Kipras turki atsacījās dzīvot grieķiskā valdījuma pakļautībā. 1963. gadā izcēlās cīniņi grieķu un turku kopienu starpā un turpinājās vairākus gadus. 1974. gadā grieķu atbalstītāji mēģināja nogalināt prezidentu. Šo situāciju sev par labu izmantoja Turcija, okupējot daļu no salas. Pēc okupācijas notika iedzīvotāju pārvietošana – turki apmetās ziemeļos, bet grieķi – dienvidos. 2003. gadā Ziemeļkipra mīkstināja robežkontroli, ļaujot kipriešiem šķērsot to pirmo reizi 30 gadu laikā. 2004. gadā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai gan Kipra pievienojās ES kā de facto sadalīta sala, visa Kipra skaitās ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ceļošanas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai tādus saņemtu), ir ES pilsoņi. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||
Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti. |
||
aksesuāri apģērbi atstarotāji audiopasakas ceļojumi dārzam DATOREKRĀNAM datorgrafika dizains un tehnoloģijas filcēšana filmas FOTOGRĀFIJAS GRĀMATAS IZLAIDUMAM izrādes un koncerti JĀŅIEM joki jubilejai koka lietas Lieldienām ludziņas MĀJOKLIM papīrdarbi pīšana un siešana ROTAĻAS un PARADUMI rotaļlietas sacensības skolai SPĒLES stāstiņi ŠŪŠANA AR ROKĀM šūšana ar šujmašīnu tamborēšana TEHNISKĀ GRAFIKA tekstilkrāsas VIZUĀLĀ MĀKSLA Ziemassvētkiem |
||
Nestāsti citiem to, ko nevēlies, lai noskaustu. Klusēšana - zelts. |
||