1. lappusē – Kanāriju salu arhipelāgs. Grankanārija

2. lappusē – Tenerife

3. lappusē – Tenerife (turpinājums)

Kanāriju salu arhipelāgs

Kanāriju salu arhipelāgā ietilpst septiņas lielas vulkāniskas izcelsmes salas un sešas mazas. Salu arhipelāgs pieder Spānijai un atrodas Atlantijas okeānā netālu no Āfrikas, respektīvi, netālu no Marokas un Rietumsahāras piekrastes. No Spānijas kontinentālās daļas līdz Kanāriju salām mērojami apmēram 1500 kilometri, bet tuvākais attālums no Āfrikas piekrastes līdz Kanāriju salām - tikai 108 kilometri.

Āfrikas tuvums āfrikāņiem rada vilinājumu pārvākties uz dzīvošanu Eiropas Savienībā. Kā stāstīja vietējais gids, 2023. gadā Kanāriju salās ieradās ap 40 000 āfrikāņu migrantu. Kaut gan viņi tiek izmitināti speciālos reģionos, šo gadu laikā krasi pieaudzis zādzību un huligānisma skaits, jo āfrikāņi nevēlas ne strādāt, ne integrēties vietējā sabiedrībā.

Tiešais lidojums no Rīgas līdz Tenerifei (manuprāt, populārākā no salām) ilgst 6 stundas un 30 minūtes. Savukārt aptuvenais attālums - 4900 kilometri. Kanāriju salas ir vistālākais Eiropas punkts.

Kopējā Kanāriju salu platība – 7492 km². Ja salīdzina ar Latvijas izmēriem, tad Latvija ir 8½ reizes lielāka – 64589 km². Toties iedzīvotāju skaits Kanāriju salās lielāks nekā Latvijā – vairāk kā 2 miljoni. No tiem 1 miljons dzīvo Tenerifē. Vēl noteikti jāpiemin, ka gada laikā Kanāriju salas apmeklē apmēram 5 miljoni tūristu.

Gaisa temperatūras atšķirības dažādos gadalaikos ir vien 6 grādi pēc Celsija. Ne velti Kanāriju salas tiek dēvētas par mūžīgā pavasara salām. 2023./2024. gada ziemā Tenerife piedzīvoja kritisku lietus trūkumu. 2024. gada janvārī vidējā temperatūra bijusi +20⁰C. Jāatzīmē, ka uz salas upju nav. 80% ūdens ieguves atkarīga no pazemes avotiem.

Apmēram nedēļu pirms brauciena ziņās izlasīju, ka Tenerifē ilgstoša sausuma dēļ izsīkst ūdenskrātuves (rezervuāri), tāpēc tiek izsludināta ārkārtas situācija. Iedomājos, ka ūdens trūkuma dēļ būs ierobežota ūdens padeve viesnīcā vai arī trūks dzeramais ūdens pārtikas veikalos, taču, esot klātienē, neko tādu nemanīju. Kūrorta zonā, respektīvi, viesnīcās tiekot izmantots atsāļots okeāna ūdens, kas gan esot dārgs process. Gide teica, lai dzeršanai labāk to nelieto.

Ekskursiju baudīju ar ceļojuma grupu “Impro”, kas piedāvāja septiņas dienas atpūsties Tenerifē un vienu dienu aizbraukt ar prāmi uz 70 kilometrus attālo salu Grankanāriju.

Grankanārija

Grankanārija ir trešā lielākā Kanāriju arhipelāga sala. Tās forma gandrīz apaļa. Kalnu aizas no salas centra uz visām pusēm aizvijas kā astoņkāja taustekļi.

Kaut gan nosaukums Kanāriju salas vai Grankanārija sociējas ar kanārijputniņiem, tā viss nav. Kādreiz uz salas esot dzīvojuši liela izmēra suņi, tāpēc nosaukums Gran Canaria cēlies no diviem vārdiem, kur gran nozīmē liels, bet canis – suns.

Divi suņi attēloti arī uz Kanāriju salu karoga. Septiņi trīsstūrīši ir septiņas lielās salas.

Grankanārijas galvaspilsēta Las Palmas stiepjas 11 kilometru garumā. Tas ir salīdzinoši daudz, ja rēķina, ka salas diametrs 50 kilometri. Tā ir arī lielākā pilsēta Kanāriju salās.

Tenerife un Grankanārija vienmēr konkurējušas savā starpā, kura būs galvenākā, tāpēc tagad salu galvaspilsēta mainās ik pēc četriem gadiem. Četrus gadus galvaspilsēta ir Santakrusa Tenerifē un četrus gadus galvaspilsēta – Las Palmas Grankanārijā. 2024. gadā, kad te ciemojāmies, galvaspilsēta bija Las Palmas.

No Grankanārijas līdz Tenerifei apmēram 70 kilometri, bet ar prāmi jābrauc apmēram 100 kilometrus.

Lietus uz salas nozīmē bagātību, jo ūdens te ir liela problēma. To iegūst trīs veidos:

* atsāļojot okeāna ūdeni (dārgs process);

* uz salas ir ap 2000 akām (darbojas ~700), kuru vidējais dziļums 500 metri; vairāk urbt nedrīkstot;

* dambji un ūdens krātuves (1 dambis pieder valstij, bet pārējie – privātie).

Ja būs arvien mazāk nokrišņu, ūdens atsāļošana kļūs par vienīgo ūdens ieguves veidu.

Veļasmašīna sausajā ielejā ir lepna greznība. Ir vietas, kur ūdens tiek padots 2 vai 3 reizes nedēļā, tāpēc jāsadala prioritātes, kas tiks mazgāts.

Par salas sausumu liecina arī melnie koku stumbri, kas palikuši pēc ugunsgrēka.

40% no salas ir aizsargājama teritorija.

Pilsētā Las Palmas ir universitāte, toties nav sabiedriskais transports.

Uz salas lielākais savvaļas zīdītājs ir trusis, kas kādreiz esot ievests. Pirms vairākiem gadu desmitiem kāds uz salu atvedis arī dzeltenu čūsku. Tagad tās savairojušās. Gadā tiekot nomedītas ap 2600 čūskām.

Caldera de Bandama (Bandamas krāteris)

Ar sarkanu ovālu apvilkta Bandama krātera atrašanās vieta.

Vulkāna krāteris Bandama veidojies pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Krāteris ir 216 metrus dziļš un apmēram 1 kilometru plats. Lai cik tas neliktos dīvaini, bet iekšā krāterī uzcelts namiņš. No 11 gadu vecuma tajā dzīvoja kāds vīrs Augustīns. Pēdējos 30 savus dzīves gadus, ja neskaita govi, viņš krāterī mitinājās viens pats. Nav varējis atrast sievieti, kas piekristu dzīvot tik dziļā “bedrē”, jo iznākšana “virszemē” prasījusi vismaz 40 minūšu gājienu. 2023. gadā Augustīns nomiris. Tagad namiņš esot tukšs.

Ar sarkanu ovālu apvilkts Bandamas krāterī esošais namiņš.

Panorāma no Bandamas krātera virsotnes.

Roque Nublo

Roque Nublo – apmēram 80 metrus augsts klinšu stabs kalna galā. Tā augšdaļa sasniedz 1813 metrus virs jūras līmeņa, ierindojoties kā trešais augstākais salas punkts.

Ar sarkanu ovālu apvilkta Roque Nublo atrašanās vieta.

Mājoklis alā

Skan nedaudz mežonīgi, bet mūsdienās populāri dzīvot alā, kur konstanta temperatūra turas gan vasarā, gan ziemā. Alas priekšpusē uzbūvēta neliela piebūve, tāpēc no ārpuses nav nosakāms, cik māja liela. Alas aprīkotas ar elektrību un ūdeni. Daudziem šīs mītnes kalpo par nedēļas nogales mājvietu. Kādā ciematā pat baznīca iebūvēta alā. Ja pareizi saklausīju, uz salas ap 10 000 cilvēku mitinās alās.

Alu mājas. Fotografēts pa braucoša autobusa logu, tāpēc miglainas bildes.

Atpūta mežā

No saules un karstuma pārgurušie cilvēki brīvdienas pavada priežu ieskautā meža pavēnī. Biju pārsteigta, ka tik daudzas ģimenes te rīko piknikus un iekārto teltis.

Priežu mežā ierīkoti vairāki desmiti pikniku vietu.

Pilsētvide

Kolumba māja pilsētā Las Palmas – māja, kurā Kolumbs nekad nav dzīvojis.

Tā tikai nosaukta viņa vārdā.

Mazpilsētā Teror divstāvu ēkām raksturīgi mežģīņveida koka balkoniņi.