Tenerife (turpinājums)

 

Arco de Tajao (arka)

Salas dienvidaustrumu daļa, kas skaitās industriālā zona, gandrīz nav apdzīvota. Kā majestātiski stāvi te slejas simtiem vēja ģeneratoru. Netālu no auto maģistrāles redzama klintī izveidojusies arka, ko izraisījusi erozija un spēcīgais vējš.

Arkas Arco de Tajao atrašanās vieta kartē atzīmēta ar sarkanu ovālu.

 

Arka Arco de Tajao.

 

Vietējie uzskata, ka šajā reģionā nav populāri dzīvot, jo te ir daudz saules un sausuma, kā arī vējš no Sahāras tuksneša mēdz atpūst smiltis, apkārtni apņemot ar smilšu miglu.

 

 

Serpentīna ceļš pāri kalniem

Tenerifes rietumu daļā pāri kalniem vijas serpentīna ceļš. Braukšana pat ar nelielu autobusu prasa pieredzējuša šofera meistarību. Kad gide taujāja, kurš autobusa šoferis vēlētos mūs vest, gandrīz visi atteica.

Serpentīna ceļš kartē atzīmēts ar sarkanu ovālu.

 

Pa ceļam var piestāt skatu laukumā, lai palūkotos uz vulkāniskās izcelsmes klintīm Los Gigantes.

 

Ceļš pāri kalniem aizvijas kā šaura, lokana, balta strīpiņa.

Fotogrāfijas labajā pusē ar sarkanu ovālu apvilkta mašīna.

 

Serpentīna pusceļā uz kādas klints izvietojies vientuļš, taču tūristu iemīļots ciematiņš Masca.

 

Skati caur autobusa logu. Aiz kalniem redzams okeāns.

 

El Palmar ciemata centrā slejas slavenais kalns – kūka.

Bija laiks, kad iedzīvotāji no šī kalna ņēma materiālu māju celtniecībai. Tagad tas ir aizliegts.

 

Cueva del Viento (Vēja alas)

Vēja alas radās pirms 27 000 gadiem vulkāna izvirduma procesā. Šķidrajai lavai tekot, saskarē ar gaisu tās virsējais slānis sacietēja, bet iekšējais slānis palika šķidrs un karsts, tāpēc lavas upe turpināja plūst. Pamazām lava aiztecēja vai “nosēdās”, izveidojot pazemes tuneļus. Tenerifē ir ceturtās lielākās lavas alas pasaulē (pirmās trīs – Havaju salās, ASV).

1. No vulkāna plūst verdoša lava.

2. Lavas virsējais slānis saskarē ar gaisu sacietē.

3. Pēc lavas aizplūšanas izveidojas “caurules” jeb alas.

 

Tā kā lavas izveidotajās alās jūtams caurvējš, tās nodēvētas par Vēja alām. Kopējais alu garums apmēram 50 kilometri, bet izpētīti un kartēti līdz šim ir 18 kilometri.

Lai saglabātu autentiskumu, alās nav ievilkta elektrība. Interesentiem tiek iedotas ķiveres ar lukturīti. Noteikti nepieciešami slēgtie apavi, jo pamatne (grīda) ir ļoti grumbuļaina. Alās dodas tikai gida vadībā.

Gide teica, ka katru nedēļu ar speciālām iekārtām tiek pārbaudīts, vai alu griestos neveidojas plaisas un atlūzas.

Alu aptuvenā atrašanās vieta kartē atzīmēta ar sarkanu punktu.

 

Grubuļainā alu pamatne (grīda).

 

Lavas upes līkumotais ceļš.

 

Barranco del Infierno (Elles aiza)

Elles aiza ir augstu kalnu ieskauta aiza, uz kuru ved vidējas grūtības pārgājiena taka. Takas garums ejot turp un atpakaļ sastāda apmēram 6,5 kilometrus un ceļā jāpavada 3-4 stundas. Takas noslēgumā paveras neliels, bet gana iespaidīgs ūdenskritums, kas, spītējot pēdējo gadu sausumam, tek vēl joprojām.

Tuvojoties ūdenskritumam, kalniem vērojamas pārkares. Tieši tāpēc ceļotājiem tiek dotas ķiveres. Nelabvēlīgos laikapstākļos (lietus, vējš) iespējami zemes nogruvumi. Tādās reizēs taka tiek slēgta. Ja laikapstākļi labi, taku slēdz pulksten 14:00, tāpēc vēlams apmeklēt to pēc iespējas agrāk no rīta (iepriekš jārezervē). Noteikti nepieciešami slēgtie apavi.

Taka sākas 350 metrus virs jūras līmeņa pilsētas Adeje teritorijā. Apmēram trešdaļu no ceļa posma vērojama šīs pilsētas panorāma.

Kalna nogāzes klāj endēmiskie augi – galvenokārt kaktusi, taču, tuvojoties aizai, mainās veģetācija. Parādās krūmi, dzirdamas putnu un varžu balsis. Mums tas nekādas pastiprinātas emocijas neizraisīja, taču spāņi izmisīgi lūkojās nelielajā strautiņā, mēģinādami ieraudzīt kurkstošo vardi. Tās te ir retums, jo dabīgas ūdenstilpnes uz salas praktiski nav.

Takas aptuvenā atrašanās vieta kartē atzīmēta ar sarkanu punktu.

 

Skats no takas sākumpunkta.

 

Tālumā redzama pilsēta Adeje, bet aiz tās - Atlantijas okeāna ūdeņi.

Labajā pusē aizvijas pārgājiena taka.

 

Kalna nogāzi klāj kaktusi.

 

Aizā aug krūmi un tek neliels strautiņš.

 

Fotogrāfijā nav iespējams atspoguļot sajūtas, kādas rodas, esot ieskautam starp milzu kalniem.

 

Kalns, pa kuru tek ūdenskritums, ir iespaidīgi augsts. Lai varētu salīdzināt proporcijas, fotogrāfijas apakšpusē esmu redzama pilnā augumā.

 

 

Costa Adeje kūrorta zona

Kūrorta zona kartē atzīmēta ar sarkanu ovālu.

 

Skats no mūsu viesnīcas balkona.

Pelēcīgo smilšu pludmale.

Dzelteni brūno smilšu pludmale.

Melno smilšu pludmale.

Promenāde gar Atlantijas okeānu.

Akmens tornīši.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantotas internetā uzietās kartes.

 

 

Patīkami saņemt airBaltic lidmašīnā ēdienu ar novēlējumu “Lai Jums jauka diena”.

 

 

Viens no Kanāriju salu tradicionālajiem ēdieniem ir krunkainie kartupeļi. Kartupeļi tiek vārīti mazā ūdens daudzumā, bet tiem pievienots ļoti daudz sāls, tāpēc kartupeļu miziņu klāj baltas sāls nogulsnes. Šos kartupeļus ēd ar mizu.

 

 

Tenerifē redzēju gredzenūbeles. To dzimtene ir Āfrika. Internetā izlasīju, ka gredzenūbeles mēdz ligzdot arī Latvijā.

 

 

Costa Adeje kūrortā (Tenerifē) kāds mākslinieks veidoja skulptūras. Neesmu pārliecināta, bet varētu būt, ka tika izmantotas koku saknes un māls.

 

 

Uz Latviju puķu podiņā atvedu banāna stādu. 

Katras banāna lapas galā ir apmēram centimetru garš “matiņš”, kur uzkrāties ūdens pilienam. Ja šo pilienu no lapas notrauc nost, pēc dažām minūtēm veidojas jauns piliens.

Tenerifē banāni tiek audzēti lielos daudzumos. Lai aizsargātu tos no vēja, apkārt banānu laukam apjozta speciāla sēta. Pa ceļam redzējām ļoti daudz banānu siltumnīcas. Tām ir arī jumta pārklājs.

 

 

 

Palmas stumbram apkārt aplikts metāla gredzens, lai palmā nevarētu uzrāpties peles.

 

 

Kanāriju salās pirmo reizi redzēju milzu pieneni. Tās garums vismaz 60-80 centimetri. Fotogrāfijā parādīts vienas pienenes stublājs.

 

 

Pirms pāris gadiem Tenerife piedzīvoja plašu ugunsgrēku. Deguši priežu meži, taču, pateicoties biezajai priežu mizai, priedes izdzīvoja. Daudzu priežu mizu klāj melnas ogļu pēdas. Lai priežu meži atjaunotos, nepieciešami apmēram 10 gadi.

Runājot par priedēm, Tenerifes salā aug Resnā priede (El Pino Gordo), ko ar izstieptām rokām var apņemt septiņi pieaugušie. Apkārtmērs – 9,36 metri, augstums – 45 metri, vecums – ap 700 gadiem. 

Kanāriju priedēm ir biezāka miza nekā parastajām priedēm. Savukārt to skujām ir saaugušas kopā trīs adatiņas.

 

 

Tenerifes pilsētiņa Icod de los Vinos lepojas ar tūkstošgadīgu pūķkoku.

 

 

No opuncijas kaktusa sarkanajiem augļiem Kanāriju salās tiek gatavots ievārījums un vīns.

  

 

 

Aloe Vera zied dzelteniem ziediem. Kanāriju salās no alvejas tiek gatavoti dažādi kosmētiskie līdzekļi.

 

 

Tabaiba dulce – krūms, kas pēc izskata atgādina pūķkoku un aug piekrastes zonā, kas pakļauta vējam. Auga dzimtene ir Kanāriju salas un Ziemeļāfrika.

 

 

Euphorbia canariensis – krūms, kas izaug 3-4 metru augstumā. To veido četrstūraini vai piecstūraini stumbri, kas izskatās kā kaktusi. Tas ir Kanārijas salu endēmiskais augs, Grankanārijas salas augu simbols.

 

 

Aeonium urbicum – endēmisks augs Tenerifes salā.

 

 

Echium hierrense - endēmisks augs Kanāriju salās.

 

 

Canarina canariensis – Kanāriju salu zvaniņš.

 

 

Oxalis pes-caprae – skābeņu dzimtas augs, kura dzimtene Dienvidāfrika.

 

 

Gada sākumā (februārī vai martā) Tenerifē tiek rīkots viens no lielākajiem pasaules karnevāliem Carnival of Santa Cruz de Tenerife. Kādu vakaru pie viesnīcas sanāca redzēt skaļu bungu pavadījumā uzstājamies krāšņu karnevāla grupu.


 

 

Tenerifes industriālajā reģionā, kur slejas desmitiem vēja ģeneratoru, pat autobusu pieturām uz jumtiem uzstādītas saules baterijas.

 

Starp citu Kanāriju salās autobusi saucas nevis bus, bet guagua (autobusa pietura Grankanārijā).

 

 

 

Kanāriju salās tiek labotas naftas platformas.

 

 

No melnajiem vulkāna akmeņiem izveidotas apmales.