1. lappusē – Bukareste; pilsēta Sibiu; ciemats Viscri

2. lappusē – ciemats Vărșag; dabasskati

3. lappusē – Karpatu kalni

4. lappusē – Pilis un cietokšņi

 

 

Bukareste

 

Ceļojumu pa Rumānijas Karpatu kalnu reģionu sākām un noslēdzām ar ekskursiju Bukarestē, jo tieši tur atrodas lidosta. Godīgi sakot, Bukareste man neiepatikās — tā šķita nabadzīga, pelēka un nedaudz nolaista, gluži kā mūsu Rīga, kas trīs gadu desmitus pēc neatkarības atgūšanas joprojām nav spējusi tikt līdzi laikam.

Vietējie Bukaresti dēvē par Bukurešti.

 

Parlamenta pils

Parlamenta pils ir platības ziņā lielākā ēka Eiropā un otra lielākā administratīvā ēka pēc Pentagona ASV. Tā tika projektēta un būvēta astoņdesmitajos gados komunistu līdera Nikolajes Čaušesku diktatūras laikā. Pils bija iecerēta gan kā Čaušesku personīgā rezidence, gan kā administratīvās pārvaldes institūcija. Mūsdienās pils kalpo kā Rumānijas Parlaments, konferenču centrs un tūrisma objekts. 2008. gadā te notika NATO samits.

Pils projektā tika iesaistīta 700 arhitektu grupa, kuru vadīja 24-us(!) gadus veca arhitekte.

Ēka izvietojusies 12 stāvos virs zemes un 8-os stāvos pazemē, kopā aptverot vairāk kā 1000 telpas. Lai uzceltu šo gigantisko ēku, bija nepieciešams nojaukt vēsturisko Bukarestes rajonu ar kultūras mantojumu un pārvietot 40000 cilvēku uz citām dzīvesvietām.

Tiek lēsts, ka ēkas svars ir apmēram 4,1 miljons tonnu, kas to padara par vienu no smagākajām ēkām pasaulē.

Interjerā izmantots marmors, kristāls (daudzās lustrās), koks. Daži paklāji ir tik lieli, ka tie tika austi telpās, kuras tie rotā.

Kad 1989. gadā tika gāzts Čaušesku režīms, ēkas būvniecība bija pabeigta, taču turpinājās iekšdarbi. Daļa iekšdarbu tā arī joprojām nav veikti - par to liecina tukšās pils telpas. Lai gan pils iekštelpu izskats ir gana iespaidīgs, tik un tā nepamet sajūta, ka komunistiskā režīma līderis sirdzis ar lielummāniju un bezjēdzīgu izšķērdību.

 

Rumānijas Athenaeum

Athenaeum ir koncertzāle Bukarestes centrā, ko projektējis franču arhitekts Albert Galleron, un ēka oficiāli tika atklāta 1888. gadā. Ēka celta neoklasisma stilā ar eklektiskām iezīmēm. Ārējā ēkas fasāde atgādina grieķu tempļa kolonādes, jumts ir kupols. Savukārt interjerā jāizceļ 70 metrus gara freska ar 25-iem svarīgiem Rumānijas vēstures notikumiem.

Rumānijas Athenaeum fotogrāfija no interneta.

 

 

 

 

 

Sibiu pilsēta

Īpašais Sibiu simbols ir “māju acis”. Tie ir māju jumtos izbūvēti vēdināšanai paredzēti logi, kas izskatās kā acis un rada sajūtu, ka pilsēta “skatās” uz cilvēkiem.

 

 

Viscri ciemats

1989. gadā pēc komunistiskā režīma sabrukuma daudzas vēsturiskas vietas Rumānijā tika pamestas likteņa varā. Pie tām piederēja arī nelielais sakšu* ciematiņš Viscri Transilvānijā, kas atrodas apmēram 60 kilometru attālumā no Brašovas. 1996. gadā apmeklējot šo ciematu, vienu no mājām iegādājās karalis Čārlzs.

Šobrīd ciemats iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un lielākā daļa no ciemata pamatiedzīvotājiem ir čigāni.

* sakši - ģermāņu cilšu grupa

 

Abās apakšējās fotogrāfijās redzams karaļa Čārlza lauku mājas pagalms.