Materiāls tiek gatavots!

 

Transfagarasan kalnu pāreja

 

Transfagarasan kalnu pāreja ir viena no iespaidīgākajām kalnu šosejām Rumānijā ar serpentīna līknēm, tuneļiem, tiltiem un dambi. Braucot pa serpentīnveida ceļu uz augšu līdz Balea kalnu ezeram (2042 metri virs jūras līmeņa), saskatīju līdzību ar Norvēģijas Troļļu ceļu.

Skats uz Transfagarasan kalnu pāreju no kalna. Redzams arī kalnu ezers Balea.

Transfagarasan kalnu pārejas ceļš, kas stiepjas gandrīz 90 kilometru garumā, tika būvēts no 1970. līdz 1974. gadam diktatora Nikolae Čaušesku valdīšanas laikā kā stratēģiski militāra pāreja pāri Karpatu kalniem. Būvniecība bija ļoti sarežģīta, jo darbs notika ekstremālos apstākļos (sniegs, lietus, migla, nogruvumi u.c.). Kā darbaspēku izmantoja jauniesauktos karavīrus, inženierus un ceļu būves speciālistus. Tika spridzināti lieli klints masīvi, iztērējot aptuveni 6 miljoni kilogramu dinamīta. Oficiālie dati liecina, ka būvniecības procesā bojā gāja ap 50 cilvēku, taču neoficiāli avoti min, ka bojā gāja vairāki simti karavīru un strādnieku.

Šī ceļa būve ir viens no piemēriem, kā diktatūras režīma ambīcijas tika īstenotas uz cilvēku dzīvības rēķina.

Transfagarasan kalnu pāreja atvērta tikai vasaras periodā – no jūnija līdz oktobrim, jo ziemā to klāj sniegs un ceļš kļūst bīstams.

 

Braucot pa Transfagarasan kalnu pārejas ceļu, posmā starp Barajul Vidraru (Vidraru dambi) un Cetatea Poenari (grāfa Drakula cietokšņa drupām), ceļa malā var sastapt lāčus, kas no garāmbraucējiem diedelē ēdienu. Mēs šajā posmā redzējām kādus astoņus lāčus. Tūristi tiek brīdināti, lai never vaļā mašīnas logus un lāčus nebaro. Jāuzmanās, jo tie nav pieradināti mājdzīvnieki, bet plēsēji, kas uzbrūk cilvēkiem.

 

 

Vânătarea lui Buteanu - kalns

 

Kalna Vânătarea lui Buteanu augstums ir 2507 metri. Tā ir astotā augstākā virsotne Rumānijā un viens no vieglāk uzkāpjamajiem kalniem, kas pārsniedz 2500 metru augstumu. No Balea ezera līdz kalna virsotnei, lavierējot pa takām starp lieliem akmeņiem, ceļā jāpavada 1,5-2 stundas. Lai gan šis kalns neskaitās grūts, piepūli tas prasa. Pašā noslēgumā pāris metru augstumā uz klints jāuzkāpj, turoties pie ķēdes.

Kalnā kāpšana jāuzsāk pie Balea ezera.

 

Lai pievarētu kalnu, nākas kāpt pa akmeņainām takām.

 

Pa ceļam līdz Vânătarea lui Buteanu virsotnei, redzami vēl citi kalnu ezeri.

Vânătarea lui Buteanu virsotnē mūs pārsteidza migla.

 

 

 

Cetatea Poenari – grāfa Drakulas cietokšņa drupas

 

Poenari tiek uzskatīta par vienu no visvairāk apsēstajām spoku vietām Rumānijā.

 

Attēls no interneta.

13. gadsimtā Valahijas (Rumānijas dienvidu daļas) valdnieks Negru Voda vienā no Karpatu kalna stāvajām virsotnēm uzcēla pili. Gadsimtu gaitā tā vairākkārtīgi mainījusi gan nosaukumu, gan iemītniekus.

Vlads III Drakula.

15. gadsimta vidū par Valahijas valdnieku kļuva Vlads III Drakula, kas pretojās Osmaņu impērijai un izcēlās ar savu dēmonisko nežēlību un brutālajām soda metodēm. Viņš pavēlēja notiesātajiem nodīrāt ādu, nocirst galvas, padarīt aklus, nožņaugt, pakārt, sadedzināt, kapāt, pienaglot, apglabāt dzīvus utt. Viņš arī lika saviem upuriem nogriezt degunus, ausis, dzimumorgānus un mēles. Bet iecienītākā spīdzināšana bija uzduršana (uzsēdināšana) uz mieta, no kuras cēlusies Drakulas iesauka Tepešs – tas, kurš uzdur jeb uzšķēlējs. Starpcitu uzvārds Drakula nāk no tēva – Vlada II, kurš bija uzņemts Pūķa ordeņa militāri reliģiskajā biedrībā. Vārda drakula burtiskā nozīme ir pūķa dēls vai velna dēls.

Tāda kādreiz izskatījusies Drakulas pils.

Pirmais svarīgais atriebības akts bija vērsts pret bojāriem (dižciltīgajiem), kas bija vainīgi viņa tēva un brāļa nāvē. Neapmierināti ar bargajiem soda veidiem, daudzi Valahijas bojāri plānoja gāzt savu valdnieku. Vlads uzzināja par bajāru nodomiem un pavēlēja viņus arestēt. Bajāriem nācās piespiedu kārtā doties atjaunot  un paplašināt Poenari cietoksni, kas kļuva par Drakulas rezidenci. Daudzi smago darba apstākļu dēļ nomira.

Lai gan pili izmantoja vēl dažus gadsimtus pēc Vlada nāves, tā tika pamesta 16. gadsimtā. 1888. gada zemes nogruvums un vairākas 20. gadsimta zemestrīces nogāza daļu pils sienas, kas ievēlusies kalna pakājē esošajā upē. Līdz mūsdienām saglabājušās vien pilsdrupas.

Pils lielums un atrašanās vieta apgrūtināja tās iekarošanu, tomēr leģenda vēsta, ka tad, kad pils tika aplenkta, Vlads Drakula izmantojis slepeno eju cauri kalniem. Vietējie vēl joprojām tic šādas ejas esamībai, kaut arheologi to nav atraduši.

Lai nokļūtu līdz pilsdrupām, jāpievar apmēram 1500 pakāpieni. Tas ir fiziski grūts kāpiens, tāpēc Poenari nav populārs tūrisma objekts. Pie tam nogurdinošais gājiens neattaisno liktās cerības uz to, kas kalna galā tiks ieraudzīts. Biju gaidījusi interesantākus muzeja eksponātus. Iespējams, ka rudens mēneša nokrāsas, kas ietērpj lapu kokus, paver iespaidīgāku skatu no kalna virsotnes.

Skats uz apkārtni no Poenari pilsdrupām.

Pretstatā Poenari pilsdrupām, cilvēki iecienījuši Brain pili, kas ir komerciāls tūrisma objekts un arī skaitās Drakulas pils, kaut Vladam Drakulam ar to nav nekāda sakara.