Transfagarasan kalnu pāreja

 

Transfagarasan kalnu pāreja ir viena no iespaidīgākajām kalnu šosejām Rumānijā ar serpentīna līknēm, tuneļiem, tiltiem un dambi. Braucot pa serpentīnveida ceļu uz augšu līdz Balea kalnu ezeram (2042 metri virs jūras līmeņa), saskatīju līdzību ar Norvēģijas Troļļu ceļu.

Skats uz Transfagarasan kalnu pāreju no kalna. Redzams arī kalnu ezers Balea.

Transfagarasan kalnu pārejas ceļš, kas stiepjas gandrīz 90 kilometru garumā, tika būvēts no 1970. līdz 1974. gadam diktatora Nikolaje Čaušesku valdīšanas laikā kā stratēģiski militāra pāreja pāri Karpatu kalniem. Būvniecība bija ļoti sarežģīta, jo darbs notika ekstremālos apstākļos (sniegs, lietus, migla, nogruvumi u.c.). Kā darbaspēku izmantoja jauniesauktos karavīrus, inženierus un ceļu būves speciālistus. Tika spridzināti lieli klints masīvi, iztērējot aptuveni 6 miljoni kilogramu dinamīta. Oficiālie dati liecina, ka būvniecības procesā bojā gāja ap 50 cilvēku, taču neoficiāli avoti min, ka bojā gāja vairāki simti karavīru un strādnieku.

Šī ceļa būve ir viens no piemēriem, kā diktatūras režīma ambīcijas tika īstenotas uz cilvēku dzīvības rēķina.

Transfagarasan kalnu pāreja atvērta tikai vasaras periodā – no jūnija līdz oktobrim, jo ziemā to klāj sniegs un ceļš kļūst bīstams.

 

Braucot pa Transfagarasan kalnu pārejas ceļu, posmā starp Barajul Vidraru (Vidraru dambi) un Cetatea Poenari (grāfa Drakula cietokšņa drupām), ceļa malā var sastapt lāčus, kas no garāmbraucējiem diedelē ēdienu. Mēs šajā posmā redzējām kādus astoņus lāčus. Tūristi tiek brīdināti, lai never vaļā mašīnas logus un lāčus nebaro. Jāuzmanās, jo tie nav pieradināti mājdzīvnieki, bet plēsēji, kas uzbrūk cilvēkiem.

 

Rumānijā ir lielākā lāču populācija Eiropā. Rēķinot pēc teritoriālā lieluma, kāda nepieciešama vienam lācim, lāču skaitam valstī būtu jābūt 6000-7000, taču lāču skaits ir divas reizes lielāks – 11000-13000.

 

 

Vânătarea lui Buteanu - kalns

 

Kalna Vânătarea lui Buteanu augstums ir 2507 metri. Tā ir astotā augstākā virsotne Rumānijā un viens no vieglāk uzkāpjamajiem kalniem, kas pārsniedz 2500 metru augstumu. No Balea ezera līdz kalna virsotnei, lavierējot pa takām starp lieliem akmeņiem, ceļā jāpavada 1,5-2 stundas. Lai gan šis kalns neskaitās grūts, piepūli tas prasa. Pašā noslēgumā pāris metru augstumā uz klints jāuzkāpj, turoties pie ķēdes.

 

Kalnā kāpšana jāuzsāk pie Balea ezera.

 

Lai pievarētu kalnu, nākas kāpt pa akmeņainām takām.

 

Pa ceļam līdz Vânătarea lui Buteanu virsotnei

redzami vēl citi kalnu ezeri.

Vânătarea lui Buteanu virsotnē

mūs pārsteidza migla.

 

 

Karpatu kalni Ghimes novadā

 

Pievarot kalnus, nonācām līdz saimniecībai, kuras īpašnieki kopā ar pāris lopiem un mājdzīvniekiem no kalnu pakājē esošā ciemata uz šejieni pārceļas vasaras mēnešos. Tā teikt – vasaru pavada savā lauku mājā.

Mērojot ceļu cauri ziedošajām kalnu pļavām, pārņēma fantastiska sajūta. Tāds plašums un dabas skaistums. Daļu no augiem redzēju pirmo reizi. Saplūcu vietējo augu buntīti, lai mājās atvestu Transilvānijas kalnu smaržu un atmiņas.

 

 

 

 

 

 

 

Canionul Șapte Scări – septiņu pakāpju ūdenskritums

 

Septiņu pakāpienu kanjons ir aiza kaļķakmens klintī, kuras augstums 948 metri. Aiza sastāv no septiņiem pakāpieniem ar augstumu no 2,5 līdz 15 metriem. To iespējams pievarēt, kāpjot pa metāla kāpnēm un platformām, tāpēc vēlams, lai kājās būtu slēgtie kalnu apavi un mugurā ūdens necaurlaidīgs apģērbs.

 

Līdz aizai ātrā solī gājām apmēram 1 stundu 30 minūtes. Pie sevis domāju: “Ja jau tik tālu jāiet, tad jau būs kaut kas labs”.

 

Starpcitu pa ceļam līdz aizai mežā ierīkota garākā trošu (apmēram 4 km) nobrauciena līnija valstī ar 37-iem posmiem.

 

 

 

 

Grota Sulfuroasa sēra grota

 

Sēra grota ir lielākā sērūdeņraža ala Eiropā (14 metrus gara). Tā kā sērs ir smagāks par gaisu, tas uzkrājas alas apakšējā daļā, veidojot dzeltenu joslu aptuveni metra augstumā virs zemes. Smaka jūtama vēl neaizejot līdz alai.

 

Ja lēnām ieiet alā un apsēžas uz soliņa, pēc pāris minūtēm var sajust, kā tiek sildīta mugura.

 

Tiek uzskatīts, ka sēra gāzei piemīt ārstnieciskas īpašības. 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Augi, kas sastopami kalnos.

 

 

 

 

 

 

 

 

Suvenīru kioskā nopirku Ēdelveisu. Vairākas dienas vedu to autobusā, pakārusi maisiņu ar augu uz priekšējā autobusa sēdekļa. Savukārt gatavojoties lidojumam, Ēdelveisa ziediem virsū uzmaucu lielu plastmasas pudeli ar nogrieztu kakliņu un augu ieliku kurpju kastē. Izturēja.

 

 

  

Pa kreisi langošs – eļļā cepts apaļš rauga mīklas plācenis, ko pasniedz pārlocītu uz pusēm. Tam parasti pievieno dažādas piedevas. Šajā gadījumā – langošs ar sieru.

Pa labi skursteņkūka – salda rauga mīklas smalkmaizīte, ko aptin ap speciālu rulli un cep. To var pārkaisīt ar cukuru, kanēli, kakao vai riekstiem. 

 

 

Nejaušs smaidiņš rumāņu alus putās.

 

 

 

 

Pie Bukarestes pareizticīgo baznīcas aizdedzinātās svecītes var ievietot metāla “skapīšos”.

 

 

Karpatu kalnu reģionā dzīvojošie lauksaimnieki apvienojas kopienā, un kopiena algo ganu.

 

 

Uz daudzu privātmāju jumtiem redzami krusti.

 

 

Bukarestes centrā līdzās pārējiem auto, satiksmē piedalījās arī šāds transportlīdzeklis.

 

 

Karaļa Čārlza lauku mājā – muzejā, kas atrodas ciematā Viscri, nopirku mākslinieces Madalina Andronic radītu nelielu zīda lakatiņu ar ziediem un apsēju ap roku kā mīļu piemiņu no Rumānijas.

 

 

Uzmanību piesaistošs pakomātu skapīšu dizains.

 

 

Sekleru* tautas tērps.

* Sekleri - etniskā ungāru minoritāte, kas mitinās Karpatu kalnu pakājē.

  

Kreisajā pusē vestes mugurdaļas fragments. Labajā pusē vestes priekšdaļas fragments.