Transilvānijas, respektīvi, Karpatu kalnu teritorijā jau vairākus gadsimtus mitinās etniskā ungāru minoritāte sekleri, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Rumāņi šo reģionu dēvē par kartupeļzemi, jo te lielos daudzumos tiek audzēti augstvērtīgi kartupeļi. Braucot cauri apdzīvotajām vietām, vietējie ceļmalā pārdod tīkliņos iepakotus kartupeļus.

Vēl sekleri kopš senatnes nodarbojas ar kokamatniecību. Šīs nodarbes sasniegumi pamanāmi katrā sekleru īpašumā, jo tie izceļas ar smalkiem kokgriezumā rotātiem ieejas vārtiem.

 

Sekleru vārti

Sekleru īpašuma vārti ir ne tikai arhitektūras, bet arī kultūras un identitātes simbols. Parasti tie sastāv no gājēju vārtiņiem ar jumtiņu (vārtu augšpusē bieži vien ir jumtiņš ar baložu mājiņām) un plašiem vārtiem, pa kuriem var izbraukt ar sienu piekrauts zirgu pajūgs.

Koka karkass tiek būvēts no masīviem stabiem, kas rotāti ar smalkiem kokgrebumiem, kuros attēloti ornamenti, ģeometriski raksti, saules vai zvaigžņu motīvi, augu ornamenti, uzraksti. Dažreiz vārti un koka grebumi ir arī krāsoti.

Katrs vārtu komplekts ir unikāls, jo tos darina vietējie meistari ar saviem rakstiem un savu stilistiku.

Vārti norādījuši ģimenes statusu. Jo ģimene turīgāka, jo vārti lielāki un greznāki.

 

 

Dabasskati (pa autobusa logu)