Latviešu valodas skolotāja uzdeva mājas darbu – iekārtot līniju burtnīcu un aprakstīt tajā interesantus atgadījumus, kas notikuši vienas nedēļas laikā. Atzīšos, - man nepatīk rakstīt dienasgrāmatas. Šī nodarbe labāk piestāv meitenēm. Tikai viņām, manuprāt, ar tiem interesantajiem atgadījumiem ir tā trūcīgāk.

Nu tad es sāku ...

Esmu parasts zēns. Man ir divpadsmit gadi, un es dzīvoju privātmājā. Man ir normāla ģimene: mamma, tētis, es un mazais brālis Markuss. Mūsu ģimenē katram kaut kas padodas: mammai padodas audzēt puķes, tētim - remontēt mašīnu, bet mazajam brālim – eh, traucēt man spēlēt datorspēles. Ak, aizmirsu piebilst, - esmu izcili labs datorspēļu spēlētājs. Tas arī viss par mani un manu ģimeni.

Vecums: 2 - 6 gadi

Pļaujmašīna

Laukā stipra lietusgāze. Kāds vīrs, lai īsinātu ceļu, šķērso zālāju, aiz sevis līdzi vilkdams somu uz ritentiņiem.

Roberts skatās pa logu un priecīgi sauc:

- Onkul’s pļauj!

Labais darbs

Tētis savā šķīvī ielēja pupiņu zupu un lēnā garā sāka pusdienot. Virtuvē ienāca Roberts un uz grīdas pamanīja kelogsu drupačas. Gribēdams tētim parādīt, cik dēls ir čakls, Roberts nolēma drupačas uzslaucīt. Grozījās ar lielo birsti pa virtuvi šurpu turpu, kamēr ar birstes kātu trāpīja tētim pa galvu. Bet ar to Roberta „labais darbs” vēl nebeidzās. Nākamais birstes kāta belziens trāpīja pa tēta zupas šķīvi. Tas pārplīsa trīs lielās daļās, un galdu noklāja šķidrumā peldošas pupiņas. Lieki piebilst, bet Roberts no tēta nesaņēma gaidīto uzslavu.

Vecums: 2 gadi

Līgotāja

Līgo dienā oma Adelei saka:

- Ada, novelc tagad gumijas zābakus. Uzvilksi tos vakarā, kad būs slapja zāle, un kad mēs līgosim.

Adele negrib šķirties no gumijas zābakiem un atbild:

- Gribu tagad līgot!

Tautasdziesma

Mamma iesāk dziedāt tautasdziesmu:

- Div’ pļaviņas es nopļāvu ...

Tālāk turpina Adele:

- ... ar sarkano pļaujmašīnu.

Piezīme. Adele nav redzējusi, kā zāli pļauj ar izkapti, bet ir redzējusi, kā onkulis mājas pagalmā pļauj zāli ar sarkanu pļaujmašīnu.