1. lappusē – Skotijas ziemeļi

2. lappusē – Skotijas ziemeļi (turpinājums)

3. lappusē – Orkneju salas

 

 

Skotijas ziemeļi

 

* Lidojām no Rīgas līdz Aberdīnai (Aberdeen), 1678 kilometrus pievarot 2-ās stundās un 10 minūtēs. Aberdīna ir trešā apdzīvotākā pilsēta Skotijā, un tā tiek dēvēta par granīta pilsētu. Personīgi man pilsētas centrs likās nomācoši pelēks, monumentāls un masīvs. Trūka viegluma un zaļuma.

Aberdīnā atrodas divas universitātes, kas pilsētu padara par ziemeļaustrumu izglītības centru. Abas celtnes gana iespaidīgas.

 

Kings College ieejas vārti.

Marischal College ieejas vārti.

70-tajos gados pēc naftas atklāšanas Ziemeļjūrā, Aberdīnu sāk dēvēt par Eiropas naftas galvaspilsētu.

 

* Skoti teic, ka pie viņiem vienmēr esot slikts laiks. Ziemas nav sniegotas, vidēji +50C. Pāris dienas ziemā var būt -10C vai -20C. Savukārt vasarā temperatūra no +160C līdz +200C. Lietus te ir bieža parādība, tāpēc Skotija ir bagāta ar ezeriem un sulīgu zaļu zāli.

 

 

Cairngroms nacional park (Kērngorma nacionālais parks)

Kērngorma nacionālais parks atrodas Skotijas ziemeļaustrumos. Parkā ietilpst Kērngorma kalnu grēda un apkārtējie pakalni, un tas ir lielākais nacionālais parks visā Lielbritānijā.

Brīnišķīgi dabasskati. Īpaši acis priecē ar violetajiem viršiem (Ērikām) apaugušie kalni, kas izskatās kā plankumaini audekli.

 

 

 

 

 

 

Dunrobin Castle (Danrobinas pils)

Danrobinas pils pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad Ziemeļjūras krastā slējās varens cietoksnis. 18. gadsimtā nocietinājums zaudēja savu agrāko nozīmi, tāpēc tika pārveidots romantizētā pilī. Pašreizējās ēkas lielākā daļa un dārzi tapuši laikā no 1835. līdz 1850. gadam sera Čarlza Berija laikā.

Greznā Viktorijas laika stila dārzā neliela teritorija atvēlēta medību plēsējputniem – ērgļiem un piekūniem. Tiek piedāvāts stāstījums par šiem putniem un priekšnesums.

 

Danrobinas pilī iekārtots muzejs.

 

 

Krāšņais Danrobinas pils dārzs.

 

Lielais piekūns.

Harisa vanags.

 

 

Smoo cave (Smū ala)

Atlantijas okeāna ūdens izskalojis 15 metrus augstu alas priekštelpu. Bēguma laikā ar piepūšamo gumijas laivu tiek piedāvāts izbraukt pa Smū alas telpām.

 

 

Advreck (Advreckas pilsdrupas)

Makleodu klans 14. gadsimta beigās savam cietoksnim izvēlējās labi aizsargājamu vietu, ko no visām pusēm apjož ūdeņi un kalni. Savulaik krāšņo četrstāvu cietoksni Makleodiem palīdzējis uzbūvēt pats Nelabais, kurš par savu darbu pieprasījis Makleoda vecāko meitu. Uzzinot par precībām ar Nelabo, baiļu un bēdu nomāktā līgava metusies lejā no pils torņa. Leģenda vēsta, ka pilsdrupas kļuvušas par vienu no spokainākajām ēkām Skotijā, jo sērojošais sievietes gars vēl joprojām klīstot pilsdrupu tuvumā. 1795. gadā Advereckas pilī trāpījis zibens, pēc sevis no pils atstājot vien rādītājpirksta formas drupas, kas norāda uz debesīm.

 

 

Inchnadamph bone caves (Kaulu alas)

Līdz kaļķakmens klintij, kuras sienā izveidojušās četras alas, iet apmēram sešus kilometrus gara apļveida pastaigu taka. Alas pirmo reizi atklāja 1889. gadā, taču 1928. gadā, veicot alu izpēti, tika uzieti lāča zobi, cilvēka skeleti, ragi, kā arī citu dzīvnieku kauli un fosīlijas, kas datēti ar paleolīta laiku, respektīvi, tie varētu būt 47 000 gadus seni.

 

 

 

Loch Ness (Lohnesa ezers)

Lohnesa ezers atrodas ģeoloģiskā lūzuma zonā. Pēc platības otrs lielākais ezers Lielbritānijā, taču pēc tilpuma – vislielākais. Ezera garums – 37 kilometri, bet dziļākā vieta – 230 metri. Ūdens duļķains, jo gultne satur daudz kūdras. Lohnesa ezers ir starptautiski pazīstams ar to, ka pagājušā gadsimta 30-tajos gados ezerā tika manīts un arī nofotografēts liels radījums. Vai tā ir patiesība vai arī safabricējums – nav atklāts pat līdz mūsdienām.

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

Kāpēc mašīnām stūre ir labajā pusē?

Bruņinieki, jājot uz zirgiem, ar pretim jājējiem centās izmainīties, tos palaižot pa labo pusi, jo labajā rokā tie turēja zobenu. Tādā veidā bija ērtāk sasveicināties un arī cīnīties.  Vēlāk šis pārvietošanās virziens tika nostiprināts ar likumu. Tā arī vēsturiski iegājās, ka Lielbritānijā mašīnai stūre ir labajā pusē.

 

 

Vannas istaba kā galvas mežģis.

Izlietnē mēdz būt divi krāni. Pa vienu tek aukstais ūdens, bet pa otru – karstais ūdens. Un pie tam abi krāni atrodas atstatus viens no otra, tāpēc, ja vēlas nomazgāties siltā ūdenī, jāpiepilda izlietne kā bļoda vai arī sauja pamīšus jāpaliek zem viena un zem otra krāna.

Arī dušā no krānu daudzuma var apjukt. Šis vēl nav ar krāniem bagātākais piemērs.

  

Ciemata Ullapool viesnīcā nekādi nevarējām atrast vannas istabas gaismas slēdzi. Arī automātiski gaisma neieslēdzās. Izrādās, ka vannas istabā vajadzēja paraut aiz auklas, kas karājās pie sienas. Viena sieviete no mūsu ekskursijas grupas tieši tāpat pilsētā Aberdeen vannas istabā parāva aiz auklas. Atskanēja trauksmes signalizācija, un atsteidzās viesnīcas darbinieks, jo šī aukla bija paredzēta ārkārtas situācijai.

 

 

Elektrības kontakti, kas jāieslēdz.

Lielbritānijā izmanto kontaktdakšu ar trim metāla stienīšiem, tāpēc, braucot ceļojumā, ar to ir jārēķinās.

Viesnīcās līdzās kontaktam (apvilkts ar sarkanu līniju) atrodas slēdzis (apvilkts ar zilu līniju). Ja kontaktdakšu iesprauž kontaktā, nav teikts, ka būs piekļuve elektrībai. Vēl papildus jāieslēdz slēdzis.

 

 

Māju arhitektūrā raksturīgi skursteņi, kas izbūvēti abos ēkas sānos. No šiem lielajiem skursteņiem laukā spraucas vairāki cilindrveida dūmenīši. Katrai telpai paredzēts savs cilindrveida dūmenis. Skoti ir taupīgi. Kurina tikai to telpu, kurā uzturas.

 

 

Kāds vīrietis gleznoja Sv. Magnusa katedrāles iekštelpu. Katedrāle atrodas Orkneju salu galvaspilsētā Kirkwall.

Sv. Magnusa katedrāle.

 

 

Tā arī neuzzināju, kāpēc akmens nožogojumam virspusē tiek uzlikta vertikālu akmeņu rinda.

 

 

Vairākās vietās redzēju sarkanās telefona būdiņas un pasta kastes, kas kļuvušas par vides dekoru.

 

 

Sarkanā piemiņas magone ir mākslīgs zieds, ko pirmo reizi izmantoja tuvojoties Pirmā pasaules kara beigām, lai pieminētu Britu impērijas un ASV militāros zaudējumus karā. Piemiņas magones piesprauž pie apģērba atceres dienās, bet magoņu vainagi šajā dienā tiek nolikti pie kara memoriāliem. Arī baznīcā pamanīju piemiņas vainagus.

Kādā Skotijas ciematā koka sēta bija rotāta ar sarkanām magonēm.

 

 

Rakstainais rūtiņu audums, kas austs no vilnas un īpaši saistīts ar Skotiju, ir tartans. Skotu vīriešiem tradicionāli no šī auduma tika šūti brunči, ko dēvē par kiltiem. Lai tie vējā nepaceltos gaisā, atsedzot kailo pēcpusi, jo agrākos laikos vīrieši apakšbikses nenēsāja, šim pasmagajam audumam tiek liktas vairākas ieloces, bet kiltu priekšpusē virs svarīgās vietas pakārta neliela somiņa sporrana. Katram skotu klanam vai arī sociālajam statusam bija atšķirīgs auduma rūtojums un krāsojums.

Veikala skatlogs.

Visa brauciena laikā gadījās redzēt tikai divus vīriešus nacionālajā apģērbā. Viens no tiem bija jauns puisis, kas tūristu transportlīdzekļiem līdzās Lohnesa ezeram ierādīja stāvvietu. Mūsdienās rūtainais skotu auduma raksts tiek izmantots ēku interjerā, piemēram, kā mīkstais grīdas segums.

Mīkstais segums uz kāpnēm.

 

 

Viens no Skotijas simboliem ir dadzis.

Leģenda vēsta, ka naktī, kad skotu karavīri gulējuši, viņiem gatavojās uzbrukt vikingi. Viens no vikingiem tumsā uzkāpis uz ērkšķainā dadža un sāpēs iekliedzies. Kliedziens pamodinājis skotu kareivjus, un viņi paspējuši izglābties. Pateicoties šim notikumam, dadzis kļuvis par karotāju aizbildni un par Skotijas nacionālo ziedu.

   

Nopirku dekoru un brošu ar Skotijas dadzi.

 

 

Vēl viens Skotijas simbols ir vienradzis – balts zirgs ar ragu. Vienradzis pirmo reizi ģerbonī parādījās 12. gadsimta sākumā. 15. un 16. gadsimtā vienradži tika attēloti ne tikai uz ģerboņiem, bet arī uz monētām un vairogiem.

Vienradzis tur Skotijas karogu.

 

 

Arī Highland liellopu šķirne, kurai raksturīgi gari ragi un pinkains kažoks, skaitās Skotijas simbols, jo tās izcelsme ir Skotija. Šo šķirni audzē galvenokārt liellopu gaļai. Iespējams, ka pa vasaru Highland liellopiem nodzen garās spalvas, tāpēc pa braucošā autobusa logu tā arī neizdevās nevienu garspalvaino pamanīt.

Fotogrāfiju aizņēmos no interneta.

 

 

Lai atpazītu sava ganāmpulka aitas, saimnieks tās nokrāso vai arī virsū uzkrāso atšķirības zīmi.

 

 

Nacionālais skotu ēdiens haggis ir pagatavots no aitas iekšām, kas samaltas ar sīpolu, auzu pārslām, garšvielām un sāli. Visās viesnīcās haggis tika pasniegts kā viens no brokastu ēdieniem. Personīgi man tas negāja pie dūšas.

 

 

Sienu gleznojumi pilsētā Aberdeen.

  

 

 

Pilsētā Aberdeen uz 10 metrus augstas tērauda kolonnas uzstādīts no tērauda šķembām izgatavots 5-us metrus augsts leopards, kas vēro tos, kas pastaigājas apakšā. Leopards sver vairāk kā divas tonnas.

 

 

Fuksijas biju redzējusi tikai puķu podos, tāpēc man bija pārsteigums, kad ieraudzīju vairāk kā divus metrus lielu Fuksijas krūmu.

 

 

Kādā mājas pagalmā bija izaudzis vairāk kā trīs metrus augsts krūms ar kartupeļu ziediem. Atbraucot mājās noskaidroju, ka tas ir solanum crispum – Čīles kartupeļu koks (vīnogulājs), kas var izaugt līdz pat sešiem metriem.