LIELBRITĀNIJA. Skotijas Ziemeļi + Orkneju salas (2024./ 8 dienas)27.07.2024.Tēma: CEĻOJUMI → Grupu ceļojumi Orkneju salas (Orkney islands)
Vispārīga informācija Orkneju salu arhipelāgā, kas atrodas 16 kilometrus no Skotijas ziemeļu krasta, ietilpst 70 salas, no kurām apdzīvotas 20. Vairāk kā pusi no kopējās salu platības aizņem lielākā sala – Mainland, kur atrodas arī lielākā pilsēta Kirkwall. Uz visām salām kopskaitā dzīvo ap 22 000 iedzīvotāju.
Orkneju salu arhipelāgs.
Orkneju salas bijušas apdzīvotas jau aptuveni pirms 8000 gadu. Kā vieni no pamatiedzīvotājiem tiek minētas piktu ciltis. Internetā atradu informāciju, ka piktu karavadonis Kalgaku esot teicis: “Mēs esam paši tālīnākie zemes iedzīvotāji… Aiz mums nav tautu, nekā, izņemot viļņus un klintis.” Ir pieņēmums, ka pikti tetovējuši savu ķermeni. Iespējams, ka šī iemesla dēļ tauta tikusi pie nosaukuma pikti, jo latīņu valodā tas nozīmē “izkrāsotie”. 9. gadsimtā salās ieradās vikingi un tās pamazām kolonizēja, pakļaujot Norvēģijas karalistei. Taču 1472. gadā Orknejas nonāca Skotijas karalistes īpašumā, jo salas tika izmantotas kā pūra naudas darījums. Orkneja ilgstoši bijusi nabadzīga teritorija, kas atkarīga no neprognozējamas zvejniecības nozares (bija laiki, kad te notikušas vaļu medības). Taču arhipelāga ekonomika uzplauka pēc tam, kad pagājušā gadsimta 70-tajos gados jūrā tika atklātas naftas ieguves. Terminālis, kas atrodas uz Flotta salas, saņem un apstrādā jēlnaftu, ko piegādā pa zemūdens cauruļvadu no vairākām platformām. Internetā atrodams 2023. gada raksts, kur Orkneju amatpersonas pieprasa izskatīt iespēju atgriezties Norvēģijas pakļautībā, jo viņu ieskatā salas esot pamestas novārtā. Tās tiekot ignorētas no Edinburgas un no Londonas politiķu puses. Tikmēr Norvēģija diplomātiski norobežojas no šīm debatēm, bet Lielbritānija atrunājas, ka tas ir pārāk garš un sarežģīts process. Taču salās joprojām jūtama Norvēģijas ietekme – gan kultūrā, gan vietvārdos un personvārdos. Arī prāmji NorthLink, kas apkalpo Orkneju salas, pieder Norvēģijai.
Laikapstākļi Orkneju salās dienas temperatūra svārstās no +70C ziemā līdz +160C vasarā. Jūlija vidū, kad apmeklēju salas, laikapstākļi nelutināja – saulīte uzspīdēja reti, pārsvarā bija apmācies, brīžiem līņāja. Ja Latvijā tai pat laikā temperatūra turējās ap +300C, te izbaudījām vēsumu ar +140C. Radās sajūta, ka pienācis septembris. Atrodoties Orknejā atcerējos ekskursijas vadītājas pārsteigto sejas izteiksmi, kad, vēl esot Latvijā, kāda sieviete apjautājās, vai līdzi jāņemot peldkostīms. Toreiz tika atbildēts, ka Lielbritānijā cilvēki nemēdzot peldēties (nezinu, kā citur, bet Orkneju salās dzīvojošie, domāju, ka nepeldas).
Daba un lauksaimniecība Uz salām koki praktiski neaug, ja nu vienīgi pie mājām. Reljefs ir paugurains, ļaujot vienlaikus pārredzēt plašu teritoriju. 90% no zemes tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām, jo maigais klimats un pastāvīgais mitrums radījis labvēlīgu vidi lauksaimniecības attīstībai. Salas klāj dažāda zaļuma pļavas, kurās ganās aitas un govis. Internetā uzgāju informāciju, ka uz salām mitinās ap 100 000 liellopu un 200 000 aitu. Atgādināšu, ka iedzīvotāju skaits – apmēram 22 000.
Ring o’Brodgar Mainland salā Brodgara ir megalītisks rituāla aplis, kura diametrs 104 metri, un tas ir trešais lielākais Lielbritānijā. Sākotnēji aplis sastāvēja no 60 stāvošiem akmeņiem, no kuriem šobrīd saglabājušies nedaudz pāri 20. Precīzs apļa izveidošanas laiks nav noskaidrots. Tiek uzskatīts, kas tas uzcelts laikā no 2500. gada pirms mūsu ēras līdz 2000. gadam pirms mūsu ēras. 1999. gadā Brodgara aplis tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā viena no četrām vietām, kas veido "Neolīta Orknejas sirdi".
Skara Brae Mainland salā 1850. gada ziemā Skotiju piemeklēja spēcīga vētra, kuras laikā tika norauta zemes virskārta no Skara Brae kāpas. Kad vētra norima, salas iedzīvotāji atklāja ciema kontūru, kas sastāvēja no vairākām nelielām mājām bez jumtiem. Vietējā ģeologa dēls uzsāka māju atsegšanas darbus, bet, pēc četru māju atsegšanas, 1868. gadā darbi tika pārtraukti uz vairākiem gadu desmitiem. 1913. gadā vēsturisko ciematu izdemolēja “dārgumu mednieki”, aiznesot prom nezināmu daudzumu artefaktu. Savukārt 1924. gadā kārtējā vētra nopostīja daļu no viena mājokļa, tāpēc tika pieņemts lēmums šo vietu aizsargāt un izpētīt. Skara Brae ir viena no vislabāk saglabātajām neolīta – akmens laikmeta – māju grupām Eiropā. Tā bija apdzīvota pirms apmēram 5000 gadiem, kad vēl netika uzsākta ne Ēģiptes piramīdu, ne Stounhendžas būvniecība.
Visi mājokļi tika ierakti zemē. Tas nodrošināja stabilitāti un darbojās kā siltumizolācija pret Orknejas skarbajiem laikapstākļiem. Mājokļu sienas tika izliktas ar cieši pieguļošām plakanām akmens plātnēm. Mājoklis sastāvēja no vienas apmēram 40 m2 lielas istabas, kuras centrā atradās pavards, ko izmatoja apkurei un ēdiena gatavošanai. Mājoklī atradās no akmens būvētas mēbeles, tai skaitā, gultas un kumodes.
Skara Brae iedzīvotāji bija zemnieki, mednieki un zvejnieki. Ņemot vērā māju skaitu, Skara Brae dzīvoja ne vairāk kā 50 cilvēku. Par viņu mierīgo dzīvi liecina kaut vai tas, ka ciems neatradās viegli aizsargājamā vietā, un arī ieroči nav atrasti. Toties arheologi uzgājuši keramiku, juvelierizstrādājumus, spēļu kauliņus un vienkāršus darbarīkus. 1999. gadā Skara Brae tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā kā viena no četrām vietām, kas veido "Neolīta Orknejas sirdi". Šī vieta ir vecāka par Stounhendžu un Gīzas lielajām piramīdām, un tā tiek saukta par "Skotijas Pompeju".
Birsay Mainland salā Birsay ir pagasts Mainland salas ziemeļrietumos. Līdzās tam atrodas pussala, uz kuru iespējams nokļūt tikai bēguma laikā. Šo dabas parādību izmantoja senie pikti, lai uz nelielā zemes pleķīša justos drošībā no uzbrucējiem. Uz pussalas palikušas seno piktu, skandināvu un viduslaiku celtņu vēsturiskās liecības.
Diemžēl mūsu ceļojuma grupai netika piedāvāts aiziet līdz pussalai, kaut taku līdz tai neklāja ūdens. Mēs gājām gar Mainland salas krastu līdz zvejnieku būdiņai Skiba Geo un tālāk līdz zemesragam, kur bija jāatrodas vaļa kaulam, taču tas vairs tur nebija. Kā teica vietējais: “Okeāns iedeva un okeāns paņēma.”
Churchill barriers (Čerčila barjeras) 1914. gadā Lielbritānijas Karaliskā flote pārcēlās uz Scapa Flow ostu. Tā bija viena no lielākajām un aizsargātākajām ostām pasaulē, jo atradās ideālā vietā. Šaurās ejas starp piecām salām bija aizsprostotas ar nogrimušu kuģu vrakiem. Taču tas izrādījās nepietiekami, jo 1939. gada oktobrī vācu zemūdene paisuma laikā aizpeldēja garām nogrimušajiem kuģiem un torpedēja Karaliskās flotes kaujas kuģi Royal Oak, kas bija noenkurojies Scapa Flow ostā. Tika nogalināti 835 apkalpes locekļi. Lai aizsargātu ostu no vācu zemūdenēm, Apvienotās Karalistes līderis Vinstons Čērčils lika starp piecām salām izveidot četrus uzbērumus. Kā darbaspēks tika izmantoti 1300 itāļu karagūstekņi. Darbs sākās 1940. gada maijā un tika pabeigts 1944. gada septembrī. Garākā aizsargbarjera ir apmēram 610 metrus gara. Čērčila barjeras oficiāli atklāja 1945. gada 12. maijā - četras dienas pēc Otrā pasaules kara beigām. Mūsdienās barjeras kalpo kā ceļu savienojumi starp salām.
Kartē ar dzeltenu marķieri atzīmētas Čerčila barjeras.
Maksimālais dziļums pie barjerām – līdz pat 18 metriem.
Līdzās barjerām virs ūdens kā baisi vēstures liecinieki rēgojas rūsaini nogrimušo kuģu vraki.
Italian Chapel (Itāļu kapela) Lamb Holm salā Viena no itāļu karagūstekņu nometnēm atradās Lamb Holm salā. Uz šīs salas 2. Pasaules kara laikā itāļu karagūstekņi, kas būvēja Čerčila barjeras, angārā uzcēla sev greznu katoļu kapelu. Tā tika atjaunota 20. gadsimta beigās.
Mull Head un Gloup Deerness pussalā Mull Head ir pastaigu trase ar iespaidīgām klintīm un brīnišķīgiem skatiem uz jūru. Viens no trases apskates objektiem ir 80 metrus dziļā Gloup ala, ko no jūras atdala dabisks “sauszemes tilts”.
Old man Hoy salā Braucot ar prāmi no Skotijas ziemeļu ostas Scrabster līdz Orkneju ostai Stromness turp un atpakaļ, ceļš ved garām salas Hoy stāvajām klintīm, kurām līdzās slejas 137 metrus augsts stabs, ko dēvē par Old man (Veco vīru). Jūras un vēja erozijas skartais stabs sākotnēji bija arka ar “divām kājām”, kam pateicoties radies nosaukums Vecais vīrs. Tomēr spēcīga vētra aizskaloja vienu no kājām, atstājot tikai stabu. Ģeologi novērojuši, ka staba augšpusē ir liela plaisa, tāpēc uzskata, ka kādu dienu Vecais vīrs sabruks Atlantijas okeānā.
Hoy salas klints augšpusē ar sarkanu ovālu apvilkti cilvēku stāvi. Savukārt Old man staba pakājē ar sarkanu ovālu apvilkts neliels tūristu kuģītis.
Augi
Tuklītis Viens no putniem, ko tīko redzēt tūristi ir Puffin jeb Tuklītis, kas mājo Atlantijas okeānā un sastopams Orkneju salu klinšainajos krastos. Tas ir arī viens no Orkneju salu simboliem. Internetā uzgāju, ka latīniskais putna nosaukums tulkojumā nozīmē “mazais ziemeļu mūks”, jo putna melnbaltais apspalvojums līdzinās mūka tērpam. Otra asociācija ar mūku ir putna ieradums – paceļoties gaisā, tas sakļauj pleznotās pēdiņas līdzīgi kā plaukstas lūgšanā. Diemžēl mums neizdevās šo putnu ieraudzīt. Iespējams, ka nepalaimējās ar laikapstākļiem, jo bija vēss un lija.
Tuklīša fotogrāfiju aizņēmos no interneta.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Kāpēc mašīnām stūre ir labajā pusē? Bruņinieki, jājot uz zirgiem, ar pretim jājējiem centās izmainīties, tos palaižot pa labo pusi, jo labajā rokā tie turēja zobenu. Tādā veidā bija ērtāk sasveicināties un arī cīnīties. Vēlāk šis pārvietošanās virziens tika nostiprināts ar likumu. Tā arī vēsturiski iegājās, ka Lielbritānijā mašīnai stūre ir labajā pusē.
Vannas istaba kā galvas mežģis. Izlietnē mēdz būt divi krāni. Pa vienu tek aukstais ūdens, bet pa otru – karstais ūdens. Un pie tam abi krāni atrodas atstatus viens no otra, tāpēc, ja vēlas nomazgāties siltā ūdenī, jāpiepilda izlietne kā bļoda vai arī sauja pamīšus jāpaliek zem viena un zem otra krāna.
Arī dušā no krānu daudzuma var apjukt. Šis vēl nav ar krāniem bagātākais piemērs.
Ciemata Ullapool viesnīcā nekādi nevarējām atrast vannas istabas gaismas slēdzi. Arī automātiski gaisma neieslēdzās. Izrādās, ka vannas istabā vajadzēja paraut aiz auklas, kas karājās pie sienas. Viena sieviete no mūsu ekskursijas grupas tieši tāpat pilsētā Aberdeen vannas istabā parāva aiz auklas. Atskanēja trauksmes signalizācija, un atsteidzās viesnīcas darbinieks, jo šī aukla bija paredzēta ārkārtas situācijai.
Elektrības kontakti, kas jāieslēdz. Lielbritānijā izmanto kontaktdakšu ar trim metāla stienīšiem, tāpēc, braucot ceļojumā, ar to ir jārēķinās.
Viesnīcās līdzās kontaktam (apvilkts ar sarkanu līniju) atrodas slēdzis (apvilkts ar zilu līniju). Ja kontaktdakšu iesprauž kontaktā, nav teikts, ka būs piekļuve elektrībai. Vēl papildus jāieslēdz slēdzis.
Māju arhitektūrā raksturīgi skursteņi, kas izbūvēti abos ēkas sānos. No šiem lielajiem skursteņiem laukā spraucas vairāki cilindrveida dūmenīši. Katrai telpai paredzēts savs cilindrveida dūmenis. Skoti ir taupīgi. Kurina tikai to telpu, kurā uzturas.
Kāds vīrietis gleznoja Sv. Magnusa katedrāles iekštelpu. Katedrāle atrodas Orkneju salu galvaspilsētā Kirkwall.
Sv. Magnusa katedrāle.
Tā arī neuzzināju, kāpēc akmens nožogojumam virspusē tiek uzlikta vertikālu akmeņu rinda.
Vairākās vietās redzēju sarkanās telefona būdiņas un pasta kastes, kas kļuvušas par vides dekoru.
Sarkanā piemiņas magone ir mākslīgs zieds, ko pirmo reizi izmantoja tuvojoties Pirmā pasaules kara beigām, lai pieminētu Britu impērijas un ASV militāros zaudējumus karā. Piemiņas magones piesprauž pie apģērba atceres dienās, bet magoņu vainagi šajā dienā tiek nolikti pie kara memoriāliem. Arī baznīcā pamanīju piemiņas vainagus.
Kādā Skotijas ciematā koka sēta bija rotāta ar sarkanām magonēm.
Rakstainais rūtiņu audums, kas austs no vilnas un īpaši saistīts ar Skotiju, ir tartans. Skotu vīriešiem tradicionāli no šī auduma tika šūti brunči, ko dēvē par kiltiem. Lai tie vējā nepaceltos gaisā, atsedzot kailo pēcpusi, jo agrākos laikos vīrieši apakšbikses nenēsāja, šim pasmagajam audumam tiek liktas vairākas ieloces, bet kiltu priekšpusē virs svarīgās vietas pakārta neliela somiņa sporrana. Katram skotu klanam vai arī sociālajam statusam bija atšķirīgs auduma rūtojums un krāsojums.
Veikala skatlogs. Visa brauciena laikā gadījās redzēt tikai divus vīriešus nacionālajā apģērbā. Viens no tiem bija jauns puisis, kas tūristu transportlīdzekļiem līdzās Lohnesa ezeram ierādīja stāvvietu. Mūsdienās rūtainais skotu auduma raksts tiek izmantots ēku interjerā, piemēram, kā mīkstais grīdas segums.
Mīkstais segums uz kāpnēm.
Viens no Skotijas simboliem ir dadzis.
Leģenda vēsta, ka naktī, kad skotu karavīri gulējuši, viņiem gatavojās uzbrukt vikingi. Viens no vikingiem tumsā uzkāpis uz ērkšķainā dadža un sāpēs iekliedzies. Kliedziens pamodinājis skotu kareivjus, un viņi paspējuši izglābties. Pateicoties šim notikumam, dadzis kļuvis par karotāju aizbildni un par Skotijas nacionālo ziedu.
Nopirku dekoru un brošu ar Skotijas dadzi.
Vēl viens Skotijas simbols ir vienradzis – balts zirgs ar ragu. Vienradzis pirmo reizi ģerbonī parādījās 12. gadsimta sākumā. 15. un 16. gadsimtā vienradži tika attēloti ne tikai uz ģerboņiem, bet arī uz monētām un vairogiem.
Vienradzis tur Skotijas karogu.
Arī Highland liellopu šķirne, kurai raksturīgi gari ragi un pinkains kažoks, skaitās Skotijas simbols, jo tās izcelsme ir Skotija. Šo šķirni audzē galvenokārt liellopu gaļai. Iespējams, ka pa vasaru Highland liellopiem nodzen garās spalvas, tāpēc pa braucošā autobusa logu tā arī neizdevās nevienu garspalvaino pamanīt.
Fotogrāfiju aizņēmos no interneta.
Lai atpazītu sava ganāmpulka aitas, saimnieks tās nokrāso vai arī virsū uzkrāso atšķirības zīmi.
Nacionālais skotu ēdiens haggis ir pagatavots no aitas iekšām, kas samaltas ar sīpolu, auzu pārslām, garšvielām un sāli. Visās viesnīcās haggis tika pasniegts kā viens no brokastu ēdieniem. Personīgi man tas negāja pie dūšas.
Sienu gleznojumi pilsētā Aberdeen.
Pilsētā Aberdeen uz 10 metrus augstas tērauda kolonnas uzstādīts no tērauda šķembām izgatavots 5-us metrus augsts leopards, kas vēro tos, kas pastaigājas apakšā. Leopards sver vairāk kā divas tonnas.
Fuksijas biju redzējusi tikai puķu podos, tāpēc man bija pārsteigums, kad ieraudzīju vairāk kā divus metrus lielu Fuksijas krūmu.
Kādā mājas pagalmā bija izaudzis vairāk kā trīs metrus augsts krūms ar kartupeļu ziediem. Atbraucot mājās noskaidroju, ka tas ir solanum crispum – Čīles kartupeļu koks (vīnogulājs), kas var izaugt līdz pat sešiem metriem.
|