Tallina (4. diena)

Braucot pa Tallinu, nospiedu līdz galam sajūga pedāli, taču tas ieķērās un nenāca atpakaļ. Nebija iespējams pārslēgt ātrumus, jo nekustējās arī ātruma pārslēgs. Mani pārņēma panika, jo tajā brīdī ar ātrumu 70 km/h braucu pa trešo joslu diezgan lielā mašīnu plūsmā. Kaut kā veiksmīgi nogriezos pa kreisi, un piestāju veikala stāvlaukumā.

Pats interesantākais, ka, atkārtoti iedarbinot mašīnu, sajūga pedālis atsāka darboties un ātrumu bija iespējams pārslēgt, taču pēc pāris veiksmīgām reizēm sekoja kārtējā pedāļa iestrēgšana. Šī problēma parādījās pirms divām dienām. Norakstīju uz uztraukumu, jo domāju, ka kaut ko nepareizi daru stresa situācijā, braucot pa nepazīstamu pilsētu.

Internetā uzmeklēju Moller Auto servisu. Viens no tiem atradās apmēram 3 kilometru attālumā no stāvlaukuma, kurā piestāju. Cik man šie 3 kilometri bija mokoši!

Servisa darbinieks negribēja ticēt, ka pedālim vaina, jo viņa testa braucienā tas darbojās. Tika izteikta varbūtība, ka pedālis aizķēries aiz gumijas vannītes/paklājiņa. Piedodiet, bet es neesmu stulba. 10 gadus pedālis aiz gumijas vannītes/paklājiņa neķērās, bet te pēkšņi Tallinā sāka ķerties un pie tam vairākkārtīgi.

Mašīnu varēšot salabot tikai ceturtdien. Tas nozīmē, ka četras dienas Tallinā nāksies izmantot kājas un Bolt taksi.

Viens labums gan ir – kājām staigājot, paveras plašākas iespējas izpētīt pilsētas arhitektūru. Fascinēja Tallinas modernās augstceltnes naksnīgajā apgaismojumā.