Atceltā ārsta vizīte

Manī jau sāk parādīties arvien negatīvāka attieksme pret ārstiem.

Pirms pāris mēnešiem biju veikusi tēvam pierakstu uz šodienu pie Paula Stradiņa KUS neirologa, kas specializējas Parkinsona pacientu ārstēšanā. Par to, ka tiks pacelta vizītes maksa no 60 eiro uz 70 eiro, ziņu saņēmu pirms pāris nedēļām (pie šī ārsta nav valsts apmaksātas vizītes). Pagājušajā nedēļā, atgādinot par vizīti, man zvanīja robots un pienāca īsziņa telefonā. Lai galīgi pārliecinātos, ka mēs tiešām būsim, piektdien vēl piezvanīja reģistratūras darbiniece.

Šodien rīta pusē saņēmu zvanu no poliklīnikas, ka vizīte tiekot atcelta. Ja tā nebūtu jau trešā vai ceturtā reize pie šī ārsta, kad vizītes tiek pārceltas, es būtu saprotoša. Pieņemtu, ka viņš piedalījies smagā operācijā un pēc nakts dežūras ir piekusis. Taču šādi notiek jau sistemātiski. Nu tad kāpēc tu esi pieteicies pieņemt pacientus poliklīnikā, ja nespēj ar to tikt galā?

Šodien dienas plāni tika izjaukti pieciem mūsu ģimenes cilvēkiem.

 

Sahāras putekļi

Smirdīgiem dūmiem izdaloties un izsitot elektrības korķi, nosvila tvaika nosūcējs. Jau trīs dienas tiek ziņots, ka Latvijai pietuvojies Sahāras tuksneša putekļu mākonis. Ar vīru smejoties nospriedām, ka vainīgi bijuši Sahāras putekļi.

 

Izturēšos it kā nebūtu neko pamanījusi un sapratusi

Esmu kā vīnoga, no kuras gadu gaitā izspiests viss vitaminizētais labums. Tagad rūgstu un pelēju nevienam nevajadzīga. Tā būtu man jājūtas, jo kolēģe – skorpions – izskatās, ka turpina dzelt. Es tik pasmaidu pie sevis. Izturēšos it kā nebūtu neko pamanījusi un sapratusi.