Tā es pavadu savu atvaļinājumu

Pēc lielajām lietavām arī vecāku daudzstāvmājas pagrabs bija pārvērties par baseinu. Atvēru pagraba durvis, nostājos pagraba viducī, protams, kājās uzvilkusi gumijas zābakus, un ar birsti, naski slaukot, ūdens šlakatas triecu pāri durvju kāpslim uz zemāku noteku. Iztēlojos, ka tā jūrnieki vētras laikā no kuģa klaja varētu slaucīt nost lieko ūdeni. Darbojos vismaz pusstundu (labs sportiņš), kamēr pagraba grīdu klāja vien mitrums.

Pēc darbošanās pagrabā, aizbraucu likvidēt plūdus dārzā. Paņēmu divus spaiņus, iebridu visdziļākajā vietā starp ābelēm un piepildīju spaiņus ar ūdeni. Tad sasmelto ūdeni nesu izliet kanalizācijas notekcaurulē. Biju izlējusi ap 100 spaiņiem (atkal labs sportiņš), bet izskatījās, ka neko lietas labā tā arī neesmu izdarījusi. Darbu pametu, visu cerību liekot uz nākamo dienu saulaino laiku.

Vakarpusē darba spars nebija zudis. Nolēmu salabot metāla garāžas jumtu, jo arī tam lietus laikā tika konstatēta sūce. Vīrs, būdams krietni vien smagāks par mani, neriskēja kāpt uz sarūsējušā metāla jumta. Kam atlika?… Nekad agrāk nebiju rāpusies tik augstu, bet visam kaut kad pienāk pirmā reize. Pagāja vairākas stundas, kamēr no metāla plākšņu šuvēm nokasīju nost vecās bitumena lentas paliekas. Pēc tam uzklāju jaunu bitumena lenti.