Uzdevums: Ņemot par pamatu Leonardo da Vinči gleznas “Mona Liza” lineāro zīmējumu, izveidot savu Monu Lizu.
Skolēnu darbi: Vecums: 9. klase Darba ilgums: 3 mācību stundas Nepieciešamie materiāli: A3 formāta papīra lapa, grafīta zīmulis, krāsu zīmuļi vai šķidrās krāsas (pēc izvēles), dzēšgumija.
Metodiskie ieteikumi: 1. Demonstrē Leonardo da Vinči gleznas “Mona Liza” reprodukciju un par to nedaudz pastāsta (skat. pa labi Aizkulises).
2. Pastāsta, ka pirmais mākslinieks, kurš atļāvās demonstrēt necieņu pret klasiskajām vērtībām, izrotājot Monu Lizu ar ūsām un bārdiņu un piešķirot savam darbam rupju nosaukumu, bija dadaistu mākslas stila pārstāvis Marsels Dišāns. Tā kā “Mona Liza” ir viens no pasaulē populārākajiem mākslas darbiem, parodijas tai mūsdienās tiek veidotas ļoti daudz. 3. Ar projektoru uz ekrāna demonstrē gleznas “Mona Liza” lineāro zīmējumu. Skolēni uz papīra to pārzīmē. 4. Uzzīmēto Monas Lizas portretu radoši pārveido. Neaizmirst arī par fonu. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
Aizkulises
Glezna “Mona Liza”, kas pazīstama arī ar nosaukumu “Džokonda”, ir renesanses laikmeta mākslinieka Leonardo da Vinči glezna, kas tapusi apmēram 1503.–1506. gadā. Mūsdienās tā atrodas Parīzē, Luvras muzejā. Gatavojot materiālu par gleznu, pirms dažiem gadiem internetā sameklēju šādu informāciju. Bagātais florenciešu tirgonis Frančesko Bartalameo de Džokondo pasūtīja savas trešās sievas – 24 gadus vecās Monas Lizas portretu. Darbs tapa 4 gadus. Par to liecina tas, ka Monas Lizas seja, atšķirībā no rokām, smalki sasprēgājusi, jo gleznošanas periodā tika lietoti dažādi šķīdinātāji. Šo gleznu Leonardo atveda uz Franciju 1516. gadā un turēja savā istabā līdz pat nāvei. 16. gadsimtā pēc Leonardo nāves gleznu “Mona Liza” priekš savas kolekcijas iegādājās karalis Francisks I. No 1793. gada tā tika novietota Mākslas muzejā Luvrā. 1911. gada augustā gleznu nozaga Luvras darbinieks – spoguļu meistars itālis Vinčeco Perudžei. Zādzības iemesls nav noskaidrots. Iespējams, ka zaglis gleznu vēlējās atgriezt vēsturiskajā dzimtenē – Itālijā. Glezna tika atrasta tikai pēc 2 gadiem Itālijā. Turklāt pie tā bija vainīgs pats gleznas zadzējs, jo atsaucās uz avīžu reklāmu un piedāvājās pārdot “Monu Lizu”. 1914. gada janvārī glezna atgriezās Francijā. Visu šo laiku, kamēr glezna bija nozagta, “Monas Lizas” attēls parādījās avīzēs un žurnālos daudzās valstīs. Tāpēc nav brīnums, ka tā kļuva slavena. |