Būvmateriālu veikalā nopirku divas kokam domātas krāsas: gaiši zilo - debesīm un gaiši zaļo – zālei. Ar gaiši zilo krāsu nokrāsoju visas durvis. Kad zilā krāsa nožuva, ar zaļo krāsu sāku krāsot durvju apakšējo daļu. Lai izskatītos pēc zāles, krāsu klāju ar dažāda garuma otas triepieniem. Atkal pagaidīju, lai krāsa nožūst. Tad porolona rullīša apaļo daļu noklāju ar dzelteno akrilkrāsu un uz durvīm veidoju tumšākus un gaišākus krāsu nospiedumus – pienenes.

Tagad mūsu ārdurvis zied cauru gadu, un es priecīgi dungoju “Eolikas” dziesmu (tikai ar citiem vārdiem): “Pieneņu lauks, viens vienīgs pieneņu lauks...”