Atbildības sajūta

Līdz ar agrāku tumsas iestāšanos, man nākuši klāt papildus pienākumi. Lai būtu mierīga sirds par bērnu nokļūšanu uz dažādām nodarbībām, katru vakaru viņus nākas ar mašīnu pa vairākiem lāgiem šurpu turpu izvadāt. Piemēram, šodien mans šofera pienākums sākās uzreiz pēc darba skolā un beidzās precīzi pulksten 20.00. Protams, ka starp vadāšanas reizēm bija laiciņš, kuru pavadīju mājās, bet pa tām 15-20 minūtēm nav iespējams pat kārtīgi paēst.

Vairāki teikuši, ka es ļoti daudz sava laika veltu bērniem, bet es savādāk nemāku dzīvot, jo uzskatu, ka esmu atbildīga par viņiem vismaz līdz laikam, kamēr kļūs pilngadīgi. Šī iemesla dēļ darba dienu vakaros nevaru apmeklēt skaistumkopšanas salonus vai izklaides pasākumus, kā arī nevaru mācību gada laikā ceļot.