Problēma atrisinājās

Pirms pāris dienām, kad naktī uzsita aukstumi un uzsniga sniegs, vecais opelītis pārstāja “elpot”. Samierinājos, ka tā arī bez dvašas un bez ziemas riepām nāksies tam stāvēt un rūsēt stāvlaukumā līdz pat 1. martam. Šonedēļ par laimi temperatūra pakāpās virs nulles. Aizgāju iedarbināt cerībā, ka būs atguvies. Nekā. Izdvesa vien dažus pukšķus.

Sarunāju vietējā servisā, ka atbrauks iedarbināt, ieliks jaunu akumulatoru un nomainīs riepas.

Vienu dienu pārdzīvo, ka saradušās tik daudz neatrisinātas problēmas, kuras tu nespēj ietekmēt, bet nākamajā dienā – tās visas atrisinās pašas no sevis.

Stiklotais pārsteigums

Kāds negodprātīgs garāžu kaimiņš, atbrīvodamies no krāmiem, nolēma tos iesmērēt citiem. Manas un blakus esošās garāžas ejā, kuru vasarā izravēju un nolīdzināju ar granti, bija novietots ieplīsis stiklu bloks no plastmasas pakešu logiem. Viena pacelt to nejaudāju. Tikai sagriezu rokas.

Lai kāds garāmgājējs stiklu ar akmeni nesadauzītu un man pēc tam nenāktos gar garāžu lodāt, meklējot lauskas, vakarā kopā ar vīru ieplīsušo loga rūti iecēlām vecajā opelītī (kuram šodien tika ielikts jauns akumulators un uzliktas ziemas riepas) un aizvedām uz izgāztuvi.