Dienu pēc tam, kad vietējā kultūras namā noskatījos animācijas filmu “Straume”, tā plūca “Zelta globusa” laurus, aiz sevis atstājot tādu gigantu kā Disney, Pixar un Dreamworks darbus. Pirms pāris mēnešiem “Straume” mūs iepriecināja, kļūstot arī par Kannu kinofestivāla favorīti.

Filmā attēlotajā pasaulē mitinās tikai dzīvnieki. Par to, ka te kādreiz dzīvojuši arī cilvēki, liecina būves, skulptūras un dažādi pamestie priekšmeti. Centrālais tēls ir melns kaķis, kas filmas sākumā, dzīvodams vienatnē, pastāvīgi izjūt nedrošību un bailes. Tikai tad, kad plūdu dēļ kaķis nonāk uz laivas līdzās citiem dzīvniekiem, nedrošība un bailes pamazām tiek pārvarētas, jo tad, kad darbojies komandā, viens uz otru vari paļauties. 

Tas, ka autors atteicies no dialogiem, nes savu plusu ne tikai finansiālajā ziņā, bet liek skatītājam vairāk piedomāt pašam. Dzīvnieki savā starpā sazinās ar balsi, mīmiku un kustībām. Šie ārējie signāli, pateicoties animatoru darbam, kļūst skatītājiem viegli saprotami/nolasāmi.

Katram galvenajam varonim ir dotas savas rakstura iezīmes. Kaķim piemīt ne tikai brīvdomāšana, bet arī mērķtiecība; Retrīvers ir rotaļīgi bezbēdīgs; Sekretārputns – tāds, uz kuru var paļauties; Lemurs – koncentrējies uz mantisko, bet Kapibara – totālais pofigists.

Nedaudz traucēja, ka filmas sākumā dzīvnieki tika attēloti dabiski, bet tad, kad sākās plūdi, tie pēkšņi ieguva cilvēciskas prasmes, piemēram, saprata, kā vadīt laivu. Tamdēļ piekto piešķirto zirni samazināju.

Interesanti fakti, ko izlasīju internetā – filma tapusi četrus ar pusi gadus; tā veidota bezmaksas Blender 3D programmatūrā, pie filmas strādāja 50 cilvēku komanda, filmas budžets sastādīja 3,5 miljonus.

No 5 zirņiem piešķiru